Bezdomu bizness

Zieda : „Jo tieši caur bezdomu ļaušanos emocijām cilvēki masveidā kļuva manipulējami un Eiropā kļuva iespējams fašisms. Tieši tā šodien Eiropā dēvē domāšanas totālo ekonomizāciju – par jauno fašismu. Tas ir atklāts un vārdā nosaukts fenomens, kam tiek dots pretspars, iesaistoties ne tikai indivīdiem, bet arī valstij.” Draugi – kāda valsts?, kādi indivīdi?, kam tie pretojas?, kurš zinātnieks?, ko atklāja?, kas ir „domāšanas totāla ekonomizācija”?, kur Eiropā kaut ko dēvē? ,...? Eiropā fašisms kļuva iespējams, jo cilvēki masveidā ļāvās bezdomu emocijām ?, Vai baudot mākslu, sexu, apreibinošas vielas, ļaujoties „Parīzes burvībai” visi kļūsim „manipulējami” fašisti? Itāļi? Musolīnī dievinātāji? Vai dzerot baudāmu vīnu būsim fašisti, bet „pumpējot draņķi” un to kritizējot , „dosim pretsparu (atklātajam un vārdā nosauktajam fenomenam), iesaistoties ne tikai indivīdiem, bet arī valstij.” Bravo, Margarita, Jūt GITEZA skolu. Te mazliet no WIKIPĒDIJAS. Biji nevaļīga. Latviju vajadzēja laicīgi „apgānīt”, tad nu izpalīdzu... Fašisms (itāliski: fascismo) bija labēja, autoritāra politiskā kustība, kas no 1922. līdz 1943. gadam bija valdošā Itālijā ar līderi Benito Musolini. Lai arī termins galvenokārt tiek attiecināts uz Musolini vadīto Itāliju, tas bieži tiek izmantots lai raksturotu līdzīgas politiskās kustības, kas laikā starp Pirmo un Otro pasaules karu bija plaši izplatītas Eiropā - Ungārijā, Rumānijā, Spānijā un citur, tai skaitā Vācijā valdošo nacismu. Fašisma ideoloģiju raksturo spēcīga centrālā vara, kas nepieļauj opozīcijas izveidošanos, autoritārs vadonis un iejaukšanās pilsoņu privātajā dzīvē, militarizācija, agresīva ārpolitika, radikāls nacionālisms, represijas pret politiskajiem pretiniekiem. Fašisms sevi pretstatīja gan liberālajam kapitālismam, gan marksismam un komunismam, un proponēja spēcīgas valsts primaritāti pret personību un korporatīvu valsti un šķiru sadarbību šķiru cīņas vietā. Plaši izmantoja propagandu un populismu savu mērķu sasniegšanai. Vārds "fašisms" ir atvasinājums no latīņu vārda fascio – "saišķis, fascija". Tas Senās Romas periodā bija augstāko ierēdņu, konsulu un pretoru varas simbols, ko nesa viņiem ienākot sapulču vietās. 1919. gada martā Musolini šo vārdu izmantoja savu "kaujas vienību" (itāļu: fasci di combattimento) nosaukšanai. To sākotnēji lietoja Itālijas Fašistu partija, kura Benito Musolini vadībā valdīja Itālijā no 1922. līdz 1943. gadam. Vēlāk, lai arī nekad nav pastāvējis precīzas "fašisma" definīcijas, tas kļuva par daudz vispārīgāku apzīmējumu, kuru lietoja attiecībā uz veselu virkni autoritāru politisko ideoloģiju, partiju un politisko sistēmu. Valdības un partijas, kuras visbiežāk, papildus Itālijas Musolīni vadītajiem fašistiem, tiek sauktas par fašistiskām ir Ādolfa Hitlera vadītā Nacistu partija, Falangisti un Fransisko Franko Spānijā, Salazara izveidotā Jaunā valsts (Estado Novo) Portugālē, Ungārijas Bultu krusta partija, Rumānijas Dzelzs Gvarde u.c. Fašismu politiski atbalstīja plašas iedzīvotāju masas - lielie biznesmeņi, zemnieki un zemes īpašnieki, nacionālisti, reakcionāri, Pirmā pasaules kara veterāni, intelektuāļi un strādnieki, kuriem tika solīts darbs un maize. Rumānijā un Ungārijā fašismam bija liels atbalsts proletāriešu un ļoti nabadzīgo zemnieku vidū. Musolini definēja fašismu kā labēju kolektīvisma ideoloģiju, kas vērsta pret sociālismu, liberālismu, demokrātiju un individuālismu. Viņš rakstīja: “ Anti-individuāla, fašistu dzīves uztvere uzsver Valsts svarīgumu un akceptē indivīdu tikai tik tālu cik viņa intereses sakrīt ar valsts interesēm, kuras iemieso cilvēka, kā vēsturiskas vienības, sirdsapziņu un vispārējo gribu... Fašistu Valsts koncepts ir visaptverošs; ārpus tās nevar pastāvēt nekādas cilvēciskas vai garīgas vērtības, vai vēl mazāk - tādām pat nevar būt vērtības... Fašisms tātad ir opozīcijā tai demokrātijas formai, kas vienādo nāciju ar vairākumu, pazeminot to līdz lielākā skaitļa līmenim... Mēs ticam, ka šis ir autoritātes gadsimts, gadsimts kas nosveras pa labi, Fašistu gadsimts. Ja 19. gadsimts bija indivīda gadsimts (liberālisms nozīmē individuālismu), tad mēs ticam ka šis ir "kolektīva" gadsimts un tātad, Valsts gadsimts. ” Bijušais Kolumbijas Universitātes profesors Roberts O. Pakstons rakstīja: “ Fašismu varētu definēt kā politiskās uzvedības veidu, kuru iezīmē apsēsta koncentrēšanās uz sabiedrības sabrukumu, pazemojumu vai upura tēlu, kam kā kompensācija pastāv vienotības, enerģijas un tīrības kulti kuros masu partijas, kuras sastāv no uzticamiem nacionalistu aktīvistiem, efektīvi, taču ne vienmēr komfortabli, sadarbojas ar tradicionālajām elitēm, noliedzot demokrātiskās brīvības un ar vardarbīgām metodēm, bez nekādiem ētiskiem vai legāliem ierobežojumiem, mēģina piepildīt iekšējās attīrīšanās un ārējās ekspansijas mērķus.

Zieda noteikti ir ļoti izglītota un daudzkam var piekrist. Bet - savulaik taču Žagars bija tikai ne pārāk novērtēts aktieris un veiksminieks restorānu biznesā - nekas vairāk. Un režijā viņam noteikti ir gan veiksmes, gan neveiksmes. Un tiešām nav viņa vārds tik plaši izskanējis, ka Hermaņa vai Kairiša,kamēr viņš pats noteikti ir pamanāmāks kā stalts un iznesīgs un mūžam smaidošs. Nezinu. Ja pat augsti izglītotās ziedas raksti tik vāji un tendenciozi, tad ... - eh, skumji.

par to kjeekshu - tas bija maajiens apbankroteejushamies krodzinieka un caurkritusha aktieriisha virzienaa? un vai vareetu paluugt avotus teorijai par "jauno fashismu"? internetos par to neko daudz atrast nevar! " Statists took control in France, Germany and the United Kingdom. While they call themselves socialists, they act increasingly like fascists and no longer seek to own the factors of production. Instead, they seek to regulate and control all private activity." " The new fascists are organized and sensible, with their eyes firmly set on controlling the machinery of the state rather than destroying it. They are policemen and bankers rather than students and workers. In Germany, political commentators noticed a shift in tone rather than substance—one from stiefelnazis, or “boot Nazis,” to kravattennazis or “tie Nazis.” Many nations in Europe have an expanding hard-right party, which points to a larger phenomenon. Austria’s far-right Freedom Party is consistently a leading party in national elections. France’s Marine Le Pen of National Front received six million votes in the recent election. Hungary’s Jobbik party proudly displays a symbol suspiciously similar to the war-era Arrow Cross and won 17 per cent of the vote in 2010. Even the Scandinavian countries—once beacons for tolerance and openness—are susceptible. " " Today we live in a Europe where a new fascist politics celebrates triumphs. This applies not least to SD, advancing in a country where previously fascism was weak. This new politics is called by international research “neo-fascism”, and is the result of an intellectual work which began in France in the years after 1968. Under the intellectual leadership of the philosopher Alain de Benoist the movement Nouvelle Droite (the New Right) formulated the future of fascism — it was about building a new political brand after Adolf Hitler, after World War II and Auschwitz-Birkenau. The fight for one’s own “biological race” was condemned, not least because science left racial biology behind. Instead the new fascism was formulated: The pluralistic and multicultural society shall be abolished in favor of an ethnically homogeneous society. Western democracy — based on universal human rights and individual freedom — shall be replaced by a democracy based on the idea of an “organic society”. The cosmopolitanism of the modern era shall be defeated through a celebration of authentic national culture. Insight must be reached that European cultures find themselves facing an acute threat; they have almost gone off the rails. Multiculturalism and multi-ethnicity undermine homogeneous cultural and ethnic identities in Europe. The new fascism shall be presented as an innovative third way between the traditional left and right." "...iropā kļuva iespējams fašisms. Tieši tā šodien Eiropā dēvē domāšanas totālo ekonomizāciju – par jauno fašismu. Tas ir atklāts un vārdā nosaukts fenomens, kam tiek dots pretspars, iesaistoties ne tikai indivīdiem, bet arī valstij." __________ Just three days ahead of his first anniversary after taking office, the French president is mired in the lowest approval ratings for any French head of state and a damaging spat between his Socialist Party and Chancellor Angela Merkel of Germany Compounding his woes, a poll a poll by CSA for BFMTV released this week suggests he would be knocked out of the first round of presidential elections by Miss Le Pen, with just 19 per cent of French prepared to vote for Mr Hollande compared to 23 per cent for Miss Le Pen."

Skatītāja Šoks bija ne tikai man, bet daudziem zālē sēdošajiem, kaut ko tik nenormālu un prātam neaptveramu murgu nebijām skatījušies, nekad. Šito savervējumu un bezsižetisko vervelējumu, bez satura un ar tik klaju ņirgāšanos. Nevarējām vien sagaidīt cēliena beigas, jo ātrāk gribējām tikt svaigā gaisā. Mūsu piemēram sekoja iespaidīgi daudz cilvēku, tas tikai liecina, ka no kultūras vērtībām saprotam un spējam saprast kas ir kas. Šķiet ka režisore Roga ir slima ar šizofrēniju. Par to liecina murgainie sižeti un nepārtrauktie blīkšķi uz skatuves, kas skatītājiem liek sarauties un krist panikā, it īpaši tad , kad revolveris ar lodi tiek vērsts uz skatītājiem zālē? Kā gan sevi cienošie aktieri vispār ko tādu spēj izrādīt un vai viņiem katra izrāde nav mokas?Un tad vēl nenormālā smēķēšana šī safrabricējuma laikā, kā arī ņirgāšanās un skraidelēšana pusplikām aktrisēm naktskreklos, un nomirušajiem tēliem augšāmceļotiesun pārvēršoties par kādu citu tēlu, nu kaut kas jēls un galīgi neizcepts. Fui, Valmieras teātrim! pirms dienas, 2013.11.10 21:02 Bet ko pārmest Latvijas teātra direktoriem? Viņu tiešais pienākums ir rūpēties par viņu vadītās iestādes darbības ekonomisko nodrošinājumu. Tas ir viņu darbs, un par to viņi tiek algoti. Nevis par viņu iestādes garīgo saturu. (MZ) Vai "skatītāja" ir bezdomu mašinērijas upuris? Tādā gadījumā, kas pildīs zāles pēc šādiem ekperimentiem? Un, vai konkrētais piemērs neliecina par to gadījumu, kad tik ļoti domāts tieši par garīgo saturu.

Diemzeek Latvijaa taa pienemts- ne ministriem jaabuut zinosiem sevis vadiirajaa jomaa, ne citiem vadiitaajiem

"Pilnīgi nopietni A. Žagars stāsta, ka viņš domājis par iespējamo pārprofilēšanos, saglabājot vienu ekskluzīvu restorānu, kur demonstrēt augstu pavārmākslu, un veidot pa visām trim Baltijas valstīm, piemēram, Žagara pankūku vai Žagara sviestmaižu ķēdi: "Esmu domājis arī par tādu biznesa plānu, kas aptvertu Baltijas valstis, piemēram, desmit mazus Osirisus". Galu galā mārketinga pētījumi pasaulē pierādot, ka tieši uz vidusslāni orientētās restorānu ķēdes ir vislielāko peļņu nesošās. Jā, pagaidām A. Žagars centīšoties turēties pie iesāktā profila, taču nekavējoties viņš piebilst arī: "Bet, ja man gada rādītāji parādīs, ka ir jāpārprofilējas, tad es varbūt sākšu domāt..." db.lv - A. Žagara restorāmu biznesa spožums un... Inga Šņore, LETA, Lato Lapsa, KLUBS, 2002. gada 11. janvāris