Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +5 °C
Apmācies
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa
Foto: Kristaps Kalns, Dienas mediji

Budžet, grozies, bet pagriezies arī pret mums!

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes

117 komentāri

Aivars Eipurs
A
Izlasījāt tikai pirmo teikumu? Tas jums likās vissvarīgākais? Jūsu minētās valstis ir daudz attīstītākas, ar lielu valstiskuma stāžu. Arī es uzskatu, ka parlamentā pietiek ar 60 deputātiem , Rīgas domē ar 30 un pārējas domēs ar 7 vai 9. ASv var atļauties pat dīvainus vadītājus, bet sistēma strādā. Mēs nevaram to atļauties. Es arī par iestāšanos ES balsoju tikai tādēļ, ka sapratu, ka latvieši, vismaz pie patreizējās kapacitātes nespēj paši pārvaldīt savu valsti. Un pie šiem nosacījumiem es palieku pie sava attiecībā uz šīm divām ministrijām. Ir taču Izglītīgas, zinātnes un sporta ministrija- tas jau gana optimāli. Ak, sapratu. Jūs negribat Kultūras ministriju vispār?
Jo vairāk ministriju,Eipur,jo labāk
J
Kultūras ministrijas ir apvienotas ar citām ministrijām,piemēram,tādās "nekulturālās" valstīs kā Nīderlande (izglītības,kultūras un zinātnes ministrija),Ungārijā (Izglītības un kultūras ministrija),Japānā (Izglītības,kultūras,sporta,zinātnes un tehnoloģiju ministrija),Urugvajā (izglītības un kultūras ministrija),Lielbritānija (Kultūras,mediju un sporta departaments),Austrijā (Izglītības,mākslas un kultūras ministrija)! Mazajā Latvijā,Eipur,ir četrpadsmit ministrijas,kāmēr tādās pat jaunajās ES valstīs ar dadzkārt lielāku iedzīvotāju skaitu un daudz lielāku teritoriju kā Rumānija un Ungārija-tikai astoņas! Arī pirmskara Latvijā bija tikai Kultūras fonds!
Skeibents007
S
Saitiņa no Zvaigznes majas lapas par konkursu. man no Zvaigznes ABC speciāli atsūtīta. http://www.zvaigzne.lv/lv/apgads-zvaigzne-abc/aktualitates/article.php?id=78086
galma raxtniex
g
Paldies skribent007
Skribents007
S
Paldies nevajag teikt. Nevar saprast, cik tā ir šobrīd derīga informācija. Ielādēju no savas mājas lapas raksta, kurā bija saitiņa uz Zvaigznes doto nolikumu. Vērās neparasti ilgi, bet atvērās. varbūt Zvaigzne aizvāca tālāk, lai tagad mēnesi pirms konkursa beigām grafomānu ātri cepti teksti nepārplūdina?
  • 0
  • 0
galma raxtniex
g
nezinu, kurā vietā smuki ar ziliem burtiņiem kas ierakstīts - ne KD tekstā tādu burtiņu nav, Zvaigznes lapā vispār tāda konkursa nav. Varbūt kādā slepenā pentagona failā, kuru uzlauzt es neprotu.
Skribents007-galma raxtniex
S
Tiešām, man arī tas ir pārsteigums. Visu laiku bija, tagad nekur nav. Vai tiešām, nepaziņojot atcelts. Tad man jāņem informācija ārā no manas mājas lapas. Tomēr ielādēja šo: Apgāds Zvaigzne ABC izsludina konkursu “Zvaigznes grāmata 2012. Latviešu oriģinālliteratūra bērniem un jauniešiem” KONKURSA NOLIKUMS Konkursa devīze: GRĀMATA IR LABS DRAUGS UN PALĪGS, PĒTNIEKS UN PASAULES NOSLĒPUMU ATKLĀJĒJS. Konkursa mērķis: izdot aktuālas, mākslinieciski augstvērtīgas, interesantas un vizuāli pievilcīgas grāmatas bērniem un jauniešiem. Konkursa uzdevumi:  veicināt bērnu un jauniešu interesi un izpratni par grāmatu kā nozīmīgu līdzekli personības veidošanai, izglītošanai, identitātes meklējumiem, ikdienas problēmu risināšanai, saturīgai laika pavadīšanai;  rosināt profesionālus autorus rakstīt bērniem un jauniešiem;  sekmēt jaunu talantu rašanos un attīstību. KONKURSĀ PAREDZĒTAS TRĪS NOMINĀCIJAS I. Ilustrētas grāmatas pirmsskolas vecuma bērniem. II. Grāmatas jaunākā skolas vecuma bērniem. III. Grāmatas vidējā skolas vecuma bērniem vai jauniešiem. Noteikumi  Konkursā jāiesniedz nepublicēts ilustrētas vai neilustrētas grāmatas manuskripts, ilustrāciju kopiju komplekts ar teksta daļu vai bez tās (I nominācijas darbs var būt tikai ilustrāciju kopiju komplekts).  Darba tematikai jābūt mūsdienīgai, bērnu ikdienai tuvai un labi saprotamai.  Darba apjoms, tehnika, formāts un krāsu skaits netiek ierobežots.  Galvenie vērtēšanas kritēriji: o tematiskā aktualitāte un atbilstība vecumposmam; o mākslinieciskums; o kompozicionālais veselums; o oriģinalitāte; o tehniskā izpildījuma kvalitāte un atbilstība poligrāfiskajai pavairošanai. Darbu iesniegšana  Darbam jābūt anonīmam, ar nosaukumu. Darbam jāpievieno aizlīmēta aploksne ar šo pašu nosaukumu un ziņām par autoru – vārds, uzvārds, personas kods, adrese, tālruņa numurs un/vai e-pasta adrese. Ja darbam ir vairāki autori, jānorāda informācija par visiem autoriem.  Darbs jāiesniedz gan datordrukā, gan elektroniski (CD, USB zibatmiņā). Darbā jāievēro šādi parametri: šrifts Times New Roman, burtu lielums 12, rindu intervāls 1,5. Darba drukātā versija jāiesniedz neiesietā veidā, tās lappusēm jābūt secīgi numurētām. Darba datorversija saglabājama kā .doc vai. rtf fails. Vēlams neizmantot formatējuma veidus, kas apgrūtina darba lasīšanu (piemēram, tekstā ievietoti attēli, lappušu malu noformējums).  Darba ilustrācijas iesniedzamas atsevišķi no teksta (.jpg vai citā elektronisko attēlu formātā). Konkursā netiek pieņemti zīmējumu, gleznojumu un fotogrāfiju, kā arī citu dokumentu oriģināli; iesniegtajām ilustrācijām jābūt ieskenētām vai kopētām.  Ja darba fragmenti ir publicēti internetā, līdz darba iesniegšanai konkursā tie no turienes jāizņem; pretējā gadījumā darbs tiek diskvalificēts.  Darbam jābūt pabeigtam. Konkursā netiek vērtētas atsevišķas lielāka apjoma darbu, piemēram, romānu sēriju, daļas.  Ja viens autors konkursā iesniedz vairākus darbus, aploksne ar datiem un datu nesējs ar darba elektronisko versiju jāpievieno katram darbam.  Darbu iesniedzot, autors ar to apliecina savu piekrišanu darba publicēšanai.  Darbus var iesniegt Apgādā Zvaigzne ABC Rīgā, K. Valdemāra ielā 6 (Latviešu valodas, literatūras un mākslas redakcijā) katru darba dienu no 10.00 līdz 12.00 un no 14.00 līdz 16.00) vai sūtīt pa pastu ar norādi „Konkursam Zvaigznes grāmata 2012. Latviešu oriģinālliteratūra bērniem un jauniešiem” uz adresi: Apgāds Zvaigzne ABC, K. Valdemāra iela 6, Rīga, LV-1010. Vērtēšana un apbalvošana  Darbus vērtē Apgāda Zvaigzne ABC izveidota žūrijas komisija.  Konkursa uzvarētājs katrā nominācijā pēc izdevniecības līguma noslēgšanas saņem honorāru (Ls 500,-). Uzvarētāju darbi tiek publicēti Apgādā Zvaigzne ABC. Grāmatā tiek ievietots teksts par autora panākumiem konkursā „Zvaigznes grāmata. Latviešu oriģinālliteratūra bērniem un jauniešiem”. Apgāds, maksājot autoratlīdzību, saglabā tiesības publicēt arī citus iesniegtos manuskriptus, kurus žūrijas komisija atzinusi par konkursa kritērijiem atbilstošiem un izdošanai derīgiem. Šo darbu skaits netiek ierobežots.  Žūrijas komisijai ir tiesības lemt par veicināšanas prēmiju piešķiršanu autoriem, kuru darbi atzīti par izdošanai derīgiem – ne mazāk kā Ls 200,- apmērā par vienu darbu. Šim nolūkam konkursa fondā tiek rezervēta summa Ls 1000,- apmērā.  Apgāds Zvaigzne ABC patur tiesības prēmijas nepiešķirt un/vai darbus nepublicēt, ja iesniegtie darbi, pamatojoties uz žūrijas komisijas vērtējumu, neatbilst konkursa kritērijiem. Konkursa norise  Darbu iesniegšana notiek no 2012. gada 1. aprīļa līdz 2012. gada 1. oktobrim.  Darbu vērtēšana norisinās no 2012. gada 4. oktobra līdz 2012. gada 30. decembrim.  Konkursa uzvarētāji tiek paziņoti ne vēlāk kā 2013. gada 30. janvārī.  Konkursa nepublicējamo darbu CD un USB zibatmiņas autori var saņemt atpakaļ Apgādā Zvaigzne ABC.  Konkursa teksta manuskriptu izdrukas un ilustrāciju kopijas nerecenzē un atpakaļ neizsniedz. KONTAKTI: Apgāda Zvaigzne ABC Latviešu valodas, literatūras un mākslas redakcija K. Valdemāra iela 6, Rīga, LV-1010 tālr.: 67228609 e-pasts: [email protected]
  • 0
  • 1
galma raxtniex
g
Nupat atklāju interesantu izdevēju sadarbību ar autoriem. Zvaigznes ABC izsludina gadskārtējo literāro konkursu "Zvaigznes grāmata 2012. Latviešu oriģinālliteratūra bērniem un jauniešiem." ....beigās zvaigznes vietne, kur meklēt konkursa nolikumu ar jaunajām izmaiņām. Diemžēl, nolikuma "zvaigzne.lv " nav, ne arī izmaiņu. Piezvanot sekretārei, viņa sauc kādu no mārketinga daļas, bet tur, protams, arī neviena nav. Toties atzīst, ka "jūs neesat vienīgais ar šādām pretenzijām." Tad lūk, kā tas notiek - ir konkurss un nav konkursa! Savējie jau zinās, kur nolikumu meklēt, tas viņiem atsūtīts personīgi, vai ne? Cits nospļaujas - ja nav, tad nav kazai piena...Smalki gan pie mums tās lietas notiek. Tāda maza neuzmanības kļūdiņa, vai ne?
Skribents007
S
Visi konkursu nolikumi ir diezgan viegli atrodami. Saliku savā mājas lapā. Man tā patīk. lLai ļaudis piedalās. Amizanti protams, ka esmu tik nozīmīga, ka Eipurs mani "izskaitļojis".domāju, ka tas viņam nācās ļoti grūti ,jo pēdējo mēnešu laikā pats neko nerakstu, bet manis pārsūtīto ievieto citi cilvēki. Tādēļ piedodiet, ja dažreiz komentāros bez garumzīmēm. kāds nu dators pie rokas manam cilvēciņam bijis. Tādēl arī atbildes uz komentāriem bieži vien nav tūlītējas. Pārsūtīšana laiku prasa. Sargāju savu identitāti ..
  • 1
  • 1
Resnais Putns DoDo
R
Kā ta nav? Smuki ziliem burtiņiem zem konkursa teksta rakstīts "konkursa nolikums". Viss smuki lejuplādējams un saglabājams. Būsi steigā nepamanījis vai ko pārpratis. :)
  • 1
  • 0
Aivars Eipurs
A
Paldies man nezināmajai Inai V. un novēlu nezaudēt galvu šajās brīžiem nesaudzīgajās vārdu apmaiņās! Paldies arī man nezināmajam Resnajam Putnam Dodo un pārējiem, kurus nezinu. Esmu "izskaitļojis" tikai Skribentu 007, taču, cienot viņa tiesības uz anonimitāti, to neatkļāšu arī draugiem, lai kā man viņa domas nepatiktu.
NLO
N
Atlīdzība par radošu darbu ir honorārs. Cita lieta, ka izdevēju un autoru attiecībās joprojām vērojams "sociālisms" (pret ko arī manuprāt būtu jāvēršas). Kulturkapitāla stipendijas ir sava veida surogāthonorāri, pie tam avansa veidā, kas veicina kultūrkapitāla balstīto autoru literārā darba apmaksas "dempingošanu" , pieļaujot daiļdarbu publikācijas par ļoti niecīgiem honorāriem. Un te man jautājums Eipura kungam, kāpēc rakstos par literārā procesa uzturēšanu netiek skarta izdevējdarbības prakse Latvijā.
  • 2
  • 0
Madara
M
Skribents 007 ir visīstākais mīļums un kā vispār viņa domas var nepatikt, jūs viņu vienkārši vēl līdz galam neesat izpratis.
  • 2
  • 2
Vilis Seleckis
V
Aivaram Eipuram Izlasīju. Padomāšu.
Vilis Seleckis
V
Cien. Eipura kungs! Es ļoti labi saprotu Jūsu prātojuma dziļāko domu. Taču naudas prasīšana rakstniecībai - tās ir veltīgas pūles. Lielākā daļa sabiedrības tās uzņems kā ubagošanu, un tam noteikti ir pietiekams pamats. Izeja ir tikai viena - ja gribi rakstīt, pats domā par savas eksistences materiālo pusi. Zāģē mežu, audzē aitas kā to darīja Aivars Kļavis, māci bērnus skolā, ar zemi, strādā arhīvā un raksti, raksti, ja paliek spēks, ja rakstīšanas vēlme tik kvēla. Cita ceļa nav. Protams, tas ir šausminoši grūts variants, jo rakstīšana ir bezgala smags darbs. Neizmērojami smags, jo prasa milzīgu prāta koncentrāciju. Cits variants ir tas, ko vērojām laikos, kad rakstnieks bija ideoloģisko cīņu kareivis. Ja tu gribi būt brīvs, neatkarīgs, tad atmet domu par kaut kādiem fondiem, sponsoriem un visu citu. Un lauzies uz priekšu, ja spēj. Vienīgais variants! Rakstīšana pašreizējā Latvijā - tas ir patriotisma akts, tā ir visnopietnākā kalpošana savai valstij. Bet prasības palielināt budžetu utt. - pilnīga bezjēdzība. Jo tik un tā Latvijā tuvākajos simts gados nopietna rakstnieka darbs netiks adekvāti apmaksāts, tas paliks patriotisma akts. Tāpēc nav jēgas ubagoties. Var vienīgi prasīt, lai valsts atvieglo oriģinālās literatūras izdošanu, atceļot, piemēram, PVN.
Aivars Eipurs >Vilim Seleckim
A
Labdien! Izlasiet, lūdzu, manu atbildi Skribentam 007, kuru ievietoju nedaudz augstāk, taču, spriežot, pēc laika, pēc Jūsu komentāra ievietošanas.l
  • 1
  • 1
Oskars Kolchoznieks
O
Ir jāsāk ar vakara ziņu raidījumu "Panorāma" un "100gr. kultūras" ziņu kvalitātes celšanu. Informācija par jaunumiem un nopietnām tēmām ir nepietiekama
Neskaitāmas
N
reizes ir skaidrots, kāpēc nevar mainīt VKKF finansējumu, jo tur būtiski ievērot aizdevēju prasības. Nu, cik var. KM ŽJG to ir skaidrojusi, arī premjers. Kā lejierkastes meldiņš, it kā nekad par to nebūtu runāts. Nē, atkal un atkal, un atkal. Spītīgi, kā jau te kāds teica. Pietrūkst vārdu, lai to raksturotu, kas tas ir. Varbūt to var dēvēt par kacināšanu, nebeidzamu kacināšanu.
yes
y
Tiešām. Nevar nabadziņi kaut ko izdarīt. Hahah. Smiekli nāk. Visu var! Nevajag tik lētticīgi ticēt, ko tur pļāpā par to "nedrīkstēšanu". Nez kāpēc priekšvēlēšanu āgitācijas VISAS partijas KĀ VIENS to solīja. Un tieši saistībā ar VKKF! Vajag klausīties, būt klāt. Visu solīja. Tagad tikai - "nevaram, esam maziņi un melni".
  • 3
  • 0
Aivars Eipurs>Ja nav atbildības
A
Par to, kam ir lielāka atbildība pret nāciju - man vai Jums, vēl varētu pastrīdēties
  • 6
  • 1
Ja nav atbildības pret nāciju, tad
J
______________________________________
  • 7
  • 0
Aivars Eipurs> Neskaitāmas
A
Ja grib, tad var.
  • 5
  • 4
Aivars Eipurs
A
Ir vajadzīgs drukāts iknedēļas kultūras izdevums un vēl viens, ja ne ikmēneša, tad vismaz divmēnešu (tad būtu vajadzīgi mazāki resursi) literārs žurnāls. Tad mēs redzētu arī šīs jauno autoru publikācijas, jo kā tad citādi zinātu, ka tieši tās pirmās grāmatas izdošanai varētu piešķirt naudu .”Savējie” zinātu? Bet vajag, lai arī „svešie” zinātu –tas izriet no Jūsu komentāriem. Lai autors vispirms iztur pārbaudi ar periodiku. Divi kultūras izdevumi – tā nav nauda sev, bet procesam. Ja kāds profesionāls korists dzied, un Jūs viņu starp balsīm nesadzirdat, Jūs taču neapšaubāt viņa algu. Tāpat nevajag iedomāties, ka visai literatūrai Jums jāpatīk. Nu, piemēram, palasiet Jura Zvirgzdiņa stāstu krājumu „Atgriešanās Itakā”. Ja nepatīk, lasiet ko citu. Es esmu Kļavi lasījis, trīs no četriem tetraloģijas romāniem. Atzīstami. Sabaļauskaites „Silva Rerum” neesmu, jo nevaru ielasīties barokālā vidē. Nu un? Man tuviem cilvēkiem patīk. Ja runa par vēsturiskiem romāniem, tad nav korekti piesaukt Valdi Rūmnieku, neminot līdzautoru Andreju Miglu.
Skribents007-Aivaram Eipuram
S
radosai personibai nevajag statusu, vajag raditus darbus, ar kuriem japarliecina par savu statusu. Makslinuku jeb radosas profesijas atzist, bet ne vienmer to,kuri sevi par tadiem uzskata, radosos darbus, Tiesibas sanemt radosajam par savu darbu ir tapat ka jebkuras profesijas parstavim. Cits jau-kada naudas summa ta pati sabiedribba to padarito verte. Es ar''i veikala no cetriem maizes kiegelisiem izvelos garsigako bet nevis to, kura cepejs blauj skalak, ka garsigaka maize vinam.
  • 5
  • 3
Aivars Eipurs>Skribentam007
A
Laikam esat dzīvojis arī padomju laikos, ja reiz dodat analoģiju ar grāmatu "Timurs un viņa komanda". Rakstnieki un dzejnieki arī daudz ko dara bez atlīdzības. Taču svarīgāki par personībām ir principi, kurus , savukārt, piepilda personības. Man daži no principiem izskatās šādi: 1) Radošās personības statusa noteikšana (cik ilgi šis jautājums var „karāties gaisā”) 2) Mākslinieka, tostarp, rakstnieka (dzejnieka, prozaiķa, dramaturga utt.) profesijas atzīšana 3) Tiesības saņemt atlīdzību kā par jebkuru darbu No šī viedokļa – ja es aizstāvu rakstniecību kā profesiju, tad man ir svarīgi saņemt kaut vai daļu atlīdzības par savu darbu Jo citādi man ir grūti sevi cienīt. Un ar zemu pašcieņu nevar radīt darbus, kas nāk par labu indivīda un sabiedrības izpratnei. Otrs variants –ja rakstnieks nav profesija. Tad ir tā, kā Jūs gribat. Tad es esmu ģēnijs ar augstu pašapziņu, kurš spļauj uz jums no devītā stāva. Iespējams, ka tā ir psihiatriskās slimnīcas ēka.
  • 4
  • 2
Aivars Eipurs
A
>Eipuram (šāds virsraksts komentāram ļoti traucē atbildēt, Jums tā neliekas?) "- ja tāds kā bija Kultūras Forums, tad labāk lai nav neviena. Tas nederēja pat pakaļas noslaucīšanai, par lasīšanu jau nemaz nerunājot." Tā gan ir augstprātība.Latgales podniekiem būtu jums ko pateikt. Un ne tikai.
  • 3
  • 0
Eipuram
E
"Ir vajadzīgs drukāts iknedēļas kultūras izdevums" - ja tāds kā bija Kultūras Forums, tad labāk lai nav neviena. Tas nederēja pat pakaļas noslaucīšanai, par lasīšanu jau nemaz nerunājot. Neizsaktās, ka Jauno Gaitu un Latvju Tekstus spējat ar kaut dažām vērtīgām radošo darbu pirmpublikācijām piepildīt. Ulža Bērziņa dzeja beidzamajā JG bija baudāma.
  • 1
  • 1
Leganto -> Skribents007
L
Absolūta dilemma. Vai nu sākumā atturēties no vēlmes kļūt milzīgi bagātam un publicēt savus darbus bez atlīdzības, vai arī - nepublicēt bez atlīdzības, gaidīt samaksu vai dotācijas un... tā arī netapt zināmam, populāram, slavenam, kaut mazliet pelnošam. Un nevajag jau nevienam neko lūgt. Es runāju par pašu autoru ierosmi un vēlmi. Ar kaut ko taču ir jāsāk. Citādi tāda savstarpēja bakstīšanās - dodiet naudu, mēs rakstīsim ražīgāk un kvalitatīvāk nekā trusīši vairojas, no otras puses - rādiet darbus, esiet kvalitatīvi - tad mēs dosim naudu.
  • 5
  • 0
Skribents007-Leganto
S
Kā saprotam no Eipura un viņa komandas- autoriem galvenais ir saņemtā nauda .Tas, cik daudziem tie darbi vajadzīgi netiek pieminēts. Iespējams, ka citiem autoriem ir interese kļūt populārākiem necerot uzreiz uz milzu bagātību. Man gan ''sķiet mazliet negodīgi lūgt darbus brzmaksas publikācijām, ja lūdzu tādēļ, ka man šie darbi šķiet maksāšanas vērti.Tāda pretruna.
  • 4
  • 1
Leganto
L
Ja tiešām izveidotu labu vietni, ko apmeklē lielāks interesantu skaits un kur nepublicē kuru katru skricelējumu, vai jaunie autori nebūtu ar mieru ievietot savus darbus bez atlīdzības? Viņiem taču tāpat nav cerību saņemt kaut kur nopietnu atlīdzību par publikācijām. Toties tādā žurnālā iemantotu atpazīstamību un radītu pārliecību lasītājos par savu talantu...
  • 3
  • 1
Skribents007
S
Par entuziastiem ,internetu un iespējām. Tiešām, var jau,ja grib, kaut ko arī bez naudas. Tomēr ideja par literāru interneta portālu konkurenci un cī'bu par lasītāju ir grūti realizējama . Ja es gribētu ar entuziasmu un bez naudas veidot ko patissi dažādu(ieskaitot lirerāru darbu un fragmentu publicēšanu, sāktos problēmas ar autortiesībām. Vajadzētu dažādus autorus, lai viss domu un žanru spektrs redzams, bet- ne visi būs ar mieru publicēt par velti. Es autorhonorārus maksāt nevru. Drīkst bez maksas autoram tikai citēt fragmentus kritikā, recenzijā u.t.t. Ja publicēs tikai tos, kuri ļauj paši, nebūs godīga bilde. Kaut gatavoju viena autora daiļrades apskatu ar pilniem darbiem(dzeju). Ja autors atļaus bez honorāra, ievietošu. Būtībā vismaz interneta vidē konkurence varētu rasties, ja tiktu dota atļauja nelielos apjomos publicēt latviešu autoru darbus bez maksas, ja viss pasākums ir bez peļņas un ienākumu gūšanas. Tas it kā būtu pret autoru individuālajām interesēm. Tiesa, pieļauju, ka mana autoru izvēle būtu atšķirīga no citiem. Tā lūk.Ja ir interes9e-pasts)anti autori,kuriem nebūtu kauns Skribenta007 lappusītē publicēties, dodiet ziņu. Bet izvēli ievietot vai ne- izdarīšu es.
  • 4
  • 2
Aivars Eipurs > Felicitai
A
"Vai jūs neasociējat komentētājus ar kādu vienu indivīdu - klišeju." Labi izklausās, bet vai tas maz iespējams. Un tagad mēģiniet saprast manu situāciju.
  • 3
  • 1
Madara
M
Iedodiet labāk naudu Skribenta 007 portālam, viņš tur tik ļoti cenšas, žēl ka neviens viņam nepalīdz, nu varējāt jau atbalstīt to simpātisko, jauko puisieti
  • 6
  • 2
Leganto
L
Varētu, ja nauda būtu eksperimentiem un zināms, ka ir jauno autoru atsaucība. No otras puses, kas liedz kādai autoru grupai vai atsevišķam entuziastam izveidot tādu kultūras žurnālu internetā? Tur līdzekļu nevajag gandrīz nekādu (ja neskaita internetu un datoru). Ja būtu redzams, ka šāds žurnāls ir ar kvalitātes pazīmēm un spēj piesaistīt, tad varētu sākt runāt par valsts atbalstu elektroniskai vai drukātai formai. Ne jau valstij it visut tā iniciatīva jāizrāda pirmajai.
  • 6
  • 0
lustīgais nerris uz tirgus plača
l
Ar ko cerat aizpildīt "iknedēļas kultūras izdevumu un vēl vienu, ja ne ikmēneša, tad vismaz divmēnešu ... literāru žurnālu"?
  • 7
  • 2
NLO
N
Joprojām domāju, ka nauda (iespējams, labvēlīgu kredītu veidā) būtu jāpiešķir apgādu nostiprināšanai kaut vai honorāru palielināšanai (tiem būtu jābūt adekvātiem), periodisko izdevumu uzturēšanai utt. Tālāko tomēr jānosaka tirgum, izdevēju politikai, publikas pieprasījumam, privātai iniciatīvai. Mazāk veiksmīgajiem un talantīgajiem (kā ikvienam sabiedrības pārstāvim) domāti "sociālie spilveni". Literatūras perētavas (arī kultūrkapitāla veidā) un mākslīgi uzturēts process diez vai var nodrošināt dabisku un pilnvērtīgu rakstniecības attīstības gaitu.
  • 2
  • 2
bet bija taču un cik atceros ted ne
b
tik nebija satura ko iekšā likt un nebija pieprasijuma pēc viņiem. tas ir jau noiets etaps un skaidri zināms ka nekam nederigs
  • 3
  • 1
Felicita
F
Vai jūs neasociējat komentētājus ar kādu vienu indivīdu - klišeju. Tas nav pareizi. Komentētāji ir kā zemapziņa, katrs kaut kas pavisam cits, pat vienā cilvēkā var būt vairāki komentētāji. Taču tos visus kopā satur kāda neredzama stīga, solidaritāte, misijas paziņa. Ja nu reiz vēlaties sarunāties ar komentētājiem kā vienu specifisku indivīdu, kas būtu veidot pēc vidējās aritmētiskās metodes, tad jums drīzāk būtu jāsarunājas ar to kā ar lielu auditoriju vai TV kameru.
  • 6
  • 0
Aivars Eipurs > Oļegam
A
Jūs redzat, ka nervi tur. Jūsu komentārs man nepatīk, jo vai tad tādi ir nosacījumi, lai rastos kopējs labums. Tas pats ar anonimitāti.tik ļoti Jums nepatīk savi vārdi un uzvārdi, Jūsu labā slava un gods.
Eipuram
E
ne jau kakas bet domu graudi, nesapņo un atver acis, Eipur!
  • 2
  • 1
Aivars Eipurs>Anonimitāte ceļ sp
A
Ja jau anonimitāte ceļ domu spārnos tik ļoti, kāpēc tad pa ceļam vēl tik nešpetni jākomentē? Rezultātā Jūsu domu putni paceļas gaisā, bet man uz pleciem kā uzpleči paliek Jūsu kakas.
  • 3
  • 2
Anonimitāte ceļ spārnos domu, jo tā
A
Anonimitāte ir vērtība, kas atver jaunus horizontus sabiedrības ideju lidojumiem. Autortiesības ir mēslainē, tās vairs cilvēces attīstību nespēj nodrošināt.
  • 4
  • 1
Oļegs
O
Man JŪSU slava un gods nav svarīgs, ne tam kāds sakars ar patikšanu pašam sev. Un diemžēl nosacījumiem kopīgajam labumam mūsu redzējumi diametrāli atšķiras, turklāt neizskatās, ka jūs maz saprotat komentāru jēgu.
  • 5
  • 1
> Skaislei
&
Es arī padomāju, pirms ne tikai pirkstu kratīt–vai tiešām Jūs tā varētu par autori? Un tiešām, "iepauzēju", un labi, jo Jūs atvainojāties.
Aivars Eipurs> Skaislei
A
Te Dievs par mani pasmējās, jo tas biju es.
  • 5
  • 0
Leganto
L
2011.gadā Latvijā izdotas 2128 grāmatas un brošūras. No pagājušajā gadā izdotajiem darbiem 1856 grāmatas un brošūras bijušas latviešu valodā, bet to tirāža bija 3,2 miljoni eksemplāru. Kā oriģinālizdevumi latviešu valodā pērn laisti klajā 1193 izdevumi, bet kā tulkojumi latviešu valodā izdotas 663 grāmatas un brošūras (http://www.delfi.lv/news/national/politics/pagajusaja-gada-latvija-izdotas-2128-gramatas-un-brosuras.d?id=42604824). Protams, skaitļi nekādi iespaidīgie nav, tomēr nav arī tā, ka literatūra vispār zudusi. No otras puses, būtu interesanti uzzināt, cik daudz cilvēku Latvijā vispār lasa un cik pērk grāmatas. Par naudas sadali runājot, pamatjautājumi pavisam primitīvi – kam dodam, cik dodam un kādā veidā. Diez vai pamatots būtu šāds modelis: identificējam kādu rakstnieku/dzejnieku – dodam katru mēnesi šim naudu – gaidām, kad būs kāds rakstudarbs tapis.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja