Cenzūra 9. klasei

Es joprojām domāju, ka problēma, par kuru raksta Bērziņš ir tikai aisberga maziņš galiņš un skribents tikai " pointa pēc" te kaut ko iebilst. Vēl 2005 .gadā IZM kabinetos ierēdņi gandrīz vārda tiešā nozīmē sēdēja viens otram klēpī, cik pārpildīti tie kabineti bija. Un ja kaut ko vajadzēja nokārtot , tad uz minsitriju bija jāvelk bezpapēžu kurpes un viegls apģērbs, lai var izauļot visus tos kabinetus , pa kuriem sūtīja no viena ierādņa pie otra. Vai kā bija Ziemassvētku brīvdienās. Mums bija jābūt skolā un jāveic tā sauktais metodiskais darbs. Izlūdzos brīvu , jo gribu pieteikties vasaras kursiem un man jākārto dokumentācija pieteikumam. Man direktors saka - labi, bet tad lūk to lietu nokārto ministrijā. Bija kāds 21. vai 22.decembris. Ieeju ministrijā - bet tur visi kabineti tukši - beidzot uz vienu tieku, bet tur svin. Tas jau būtu cilvēcīgi, ka svin , bet .... izsūta ar mani runāt kundzīti , laikam skaidrāko no tā bara, bet arī jau smaids līdz ausīm , seja sarkana... ko es gribot, tagad taču svētki esot. Es - lūk tādā un tādā lietā, direktors lūdza nokārtot. Viņa man saka , lai es nēmot savus papīrus un nākot citreiz , vai tad man nemaz saprašanas neesot. Nu tad man uzsita asini un es teicu- nē, tā nav, ka nav saprašana - es lieliski saprotu, ka ministrijās visiem ierēdnīšiem ir lielās prēmijas un ir ko svinēt , bet īstiem darba darītājiem jāstrādā un ne tikai bez prēmijām , bet arī ar zemām algām. Nu ko jūs , ko jūs - nu tā taču neesot. Man uz mēles bija lielas rupjības, lai tās nepateiktu - apgriezos uz papēža un aizgāju. Nākošajā dienā ar zināmu teatrālismu zumetu papīrus direktoram uz galda un izstāstīju, kā man gāja ministrijā. Mani kolēģi - bijušie, saka,ka nekas būtisks jau nav mainījies. Tie paši vēži - citās kulītēs.

Ja par cenzūru, tad par cenzoriem. Mans viedoklis ir, ka ierēdņi mums ir daudz par daudz un katrs no viņiem cenšās pierādīt savu svarīgumu un neaizvietojamību. Manos saldajos 90-ajos mani arestēja uz Vācijas -Holandes robežas. Ar studiju biedriem braucām uz Amsterdamu, visiem bija vienādas pases ar vienādu Šengenas vīzu, bet man vienīgajai pateica, lai paņemu mantiņas un eju līdz. Pirmajā mirklī es smaidīju, jo tas robežsargs bija nenormāli smuks un es pieņēmu, ka viņš jokojās, jo es viņam patīku. Bet kad viņš bez smaida sejā nāca man klāt , lai ņemtu mani aiz rokas , es kļuvu nopietna. Iesēdināja mani viņu - robežsargu būcenī istabā, kur priekšā jau bija 3 melnie cilvēki. Tad ienāca kaut kādi vīri ar kamerām - gribēja filmēt, es paziņoju, ka neļauju sevi filmēt un vispār lai beidz šito trakumu, jo es esmu godīgākā no godīgākajām un taisnīgākā no taisnīgajām. Tie filmētāji aizgāji, tad atnāca tas ļoti smukais vīrietis un pateica, ka man būs jābrauc atpakaļ uz Vāciju. Un neļāva man neko iebilst. Noskaitīju līdz 10 un gāju skaidroties. Pateicu visu , ko domāju par holandiešu idiotiem, piesaucot Eiropas un ANO cilvēktiesību deklarācijas utt. Vispirms tas smukais mani izlamāja , ka te man neesot nekāda Vācija, lai es braucot uz savu Vāciju un tur runājot vāciski. Jo viņiem - holandiešiem tā nacisma trauma vēl spēcīga. Pēc tam viņš teica, ka esot gribējis mani palaist uz Amsterdamu, bet tā kā es rupji runājot - būšot jābrauc vien atpakaļ. Tad es pārgāju uz angļu valodu un pateicu visu ko domāju - kā mani te beztiesiski aiztur, tad grib vēl filmēt un visādi vēl piedraud un ka es stresa dēļ tūlīt vispār noģībšu. Tad man lika pasēdēt turpat. Atnāca vēl viens un viņi kaut ko norunāja un tad tas ļoti smukais pienāca pie manis - uzsmaidīja man un teica, ka lai es saprotot arī viņus. Esot no TV bijuši , lai holandiešiem parādītu kā robežsargi strādājot un ķerot pārkāpējus. Un ka ja es apsolot nerunāt vāciski, laidīšot mani uz Amsterdamu. Un tad laipni un mīlīgi mani gandrīz celšus iecēla nākamajā vilcienā un vēl ar rociņu pamāja. Lūk. Kas viss nenotiek, kad ir jāparāda un jāpierāda darbs, kurš nevienam nav vajadzīgs un ir bez jēgas.

mīļie draugi, neaizmirsīsim, ka tas (grāmatu izdošana, īpaši mācību grāmatu) ir arī bizness. nu nav izdevīgi vienai lielai izdevniecībai, ka arī citas izdot māc.gr., kur nu vēl tādas, kas varētu būt potenciāli ne tik ļoti morāli novecojušas kā viņu pašu literatūra 9.klasei