Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +9 °C
Apmācies
Sestdiena, 16. novembris
Glorija, Banga

Edvarta Virzas kamanas

Tad, kad Ziemassvētku vakars, sniegā migdams, tuvojas - / Aizjoņo pa ceļu līko braucējs vieglās kamanās, - raksta Edvarts Virza Ziemassvētku balādē. «Stājas beidzot viņš pie ēkas, kuru sarga sniegains koks./ Suņi nerej, viņu gaidot, ne še gaišs ar ir kāds logs.// Durvis atver viņš un raudzīt tukšās istabās tad iet:/ Ziemassvētku viesi mani - klāt ir stunda - ienāciet!» [..] «Atskan kāju mīdīšana, ārā balsis skanēt sāk:/ Mājas saiminieki senie, saiminieces iekšā nāk.// «Sveiks nu, saimniek jaunais, esi! Viesos atnākuši, raug,/ Mēs pie tevis no tās zemes, kurā nekas nepaaug.»

Kas ir mītiskais Braucējs, vai romantiķu «pravietis», katras tautas audžu liecinieks un atbildētājs, īsi sakot, Dzejnieks? Nuja, tik to atcerēsimies, ka ikvienu no mums Kāds rauj vieglās kamanās. Ar muguru pa priekšu! Mani Dieviņš ved kamanās, sniegotie gadi un gadsimti nogrimst decembra glizmā, nākotne ik līkumā iznirst negaidīta aiz muguras un top par pagātni. Citreiz sapnī iros pa straumei, salas uzpeld aiz muguras un zūd upes līkumā, man katra jāiegaumē - ja nebūs liecinieka, kam tad tās radītas?! Un laivas deguns sprūd, un mostos - un viss atpakaļ Dievā. Mazbērni redz senču bildes pie sienām, redz dakstiņu jumtus un zina stāstu par katru tasīti, no kurienes tā vesta un kam pirkstos ieplaisājusi. Ja mazbērni zinās, ka pagātne ir viņu dzimtene, tad mūžīgā dzīvošana klāt. Pagātni neatņems, pagātne dara i tagadni, i nākotni stipru.

Jaunībā dedzām eglīti Raplā, gabaliņu pirms Tallinas. Dzejniece Lī Sepele ieskrien no virtuves: «Andres, ātri! - divrindi tantei uz kartītes...» Un dzejnieks Andress Ehins tā mulsi noliecas pār alus krūzi un tūliņ - gatavs -, sapratu tik divus pēdējos vārdus ar trohajisku atskaņu: «Ziemassvētku zvani!» Ieslavēts improvizētājs - bija, nu ar dzejnieku Guntaru Godiņu stāvam blakus Lī - Tallinas krematorijā. Turpmāk man Andresa balss skanēs tik Ziemassvētku zvanos.

Tūkstoši un tūkstoši čehu (un - slovāku) Ziemassvētku zvanos saklausīs Vāclava Havela kluso balsi. Viņš lika tai pa visu Eiropu skanēt - ne tikai nostādamies pret PSRS imperiālismu un pašu partokrātijas režīmu, bet - arī pret savas tautas toreiz varbūt vēl absolūtu vairākumu, kad viņš lūdza vāciešus piedot viņa tautai «vācu jautājuma galīgo risinājumu» un Bohēmijas vāciešu «attālināšanu no čehu zemēm» - tā to oficiāli sauca, un pati šī terminoloģija man liekas no nacistu žargona tulkota.

Prāgā pazinu vīru, kas reiz uz Ziemassvētkiem izdarīja pašnāvību, - uzzināju par to tik pēc vairākiem gadiem. Viņu mocīja 1945. gada rēgi, viņa un citu «patriotu» nolinčotās vācu ģimenes. Gan jau arī man ir gana tumši kambari sirdī. Neatceries ļauna? Bet tad piemini to labu, ko no tevis gaidījuši - bet nav sagaidījuši. Ja tu nepiemini - vai tad esi vispār dzīvojis?

Lai ienāk istabās. Mēs esam tik tāpēc, ka viņi bija iepriekš mums. Lai, no drēbēm atkususi, smagi krīt uz grīdas smilts.

2011

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja