Jāņa Dombura ekspansija

Piekrītu, tas neko nepaskaidroja un, man šķiet, kas sievietes ir bijušas Dombura raidījumā.

5.maija raidījumā atdzīvojās J.Domburs, ko neredzēju 28.aprīļa raidījumā. Foršs piegājiens I.Sudrabas un G.Kūtra demagoģijai. Parasti žurnālisti paliek bezspēcīgi pret blefošanu un nevar atrast, kā to nolikt vietā. Tieši tas man pietrūka E.Krivcovas un I.Girsa gadījumā. Domāju, kāpēc. Laikam lielāku akcentu bija jāliek diskusijai ar I.Vatoļinu. 5.maija argumentācija spoža. K.Skalbe lieliski nāca talkā. Paldies Jānim. Pirmajā daļā mulsināja R.Elbakjana pārlieku "vilkme" N.Ušakova virzienā. Tāda PR narkotiku apkarošana no Rīgas mēra puses.

Nu, bet, ja Domburs viens pats spētu vienā vakarā piedāvāt risinājumu šai nu jau vairāk 70 gadu briedinātajai problēmai, tad viņam pienāktos kā minimums Nobela prēmija. Jēga tomēr tam raidījumam bija, jo varbūt daži skatītāji, kuriem līdz tam visi Latvijas krievi šķita metami pār vienu kārti, pamanīja šīs dažādās gradācijas.

Tā jau ir, ka raidījumu vadītāji reizēm izpelnās nepatiku no skatītājiem, ja atver acis uz kādu tiešām nepatīkamu realitāti. Bet tā realitāte ir! Tāpēc visu cieņu par to, ka tās acis atver, nevis, cenšoties izdabāt savu skatītāju labsajūtai, izvēlas apiet visus iespējamos asumus. Tur jau tā lieta, ka neko jaunu neatklāja, diemžēl. Nekur tālāk par krievvalodīgo problemātikas strupceļu J.Domburs netika.

Man šķita, ka Neiburgas loma šajā raidījumā bija labi izskatīties un tēlot kaut ko līdzīgu labi audzinātai Dienvidu štatu jaunkundzei vēl pirms lielā ASV pilsoņu kara leģendārajā M. Mičelas romānā "Vējiem līdzi", kura ir trausla, burvīga, aizsargāja, neko nejēdz no tāms sarežgītajām vīriešu un kara būšanām. Un večiem vajadzēja tēlot tos Dienvidu plantatorus un viņu dēliņus, kuri pārlieicnāti stāstīja jaukajām, sievišķīgajām tibiņām, ka viņi sakaus jenkijus divu nedēļu laikā. Nezinu gan, vai pati Neiburga zināja, ka Domburs viņai ir piešķīris šādu (nebūt ne pašas Skārletas O'Hāras lomu), bet vismaz man palika tāds iespaids. Kas attiecas uz Girsa un Krivcovas integrēšanu, tad, manuprāt, Domburs atkal ļoti trāpīgi bija atlasījis visus trīs krievvalodīgo kopienu pārstāvošos viesus, lai parādītu 3 dažādas viņu pretenziju gradācijas: 1) vismērenāko pozīciju pārstāvēja Igors Vatoļins - proti, ar šādiem Latvijas krieviem dialogs un integrācija nenoliedzami ir iespējami, viņš negvelza nekādu Maskavas vai citu demagoģiju, reālistiski pakritizēja arī to, ka Latvijā daudzi nepilsoņi vēl arvien ir nepilsoņi tāpēc, ka viņiem pašiem tā ir ērtāk, nevis tāpēc, ka Latvijas politiskais režīms viņus ir apspiedis utt. Vienvārdsakot, pozīcija visnotaļ pieņemama un apspriežama. 2) Elizabete Krivcova pārstāv t.s. "liekulīgo" krievvalodīgo kopienas daļu, kura, domājot, ka tas visvairāk par visu aizkustina latviešu un liek viņu sirsniņām patriotismā nodrebēt, virpina mantru par to, kā krievi mīl Latviju, par to, kā tā ir vienīgā un neaizstājamā viņu dzimtene, kā viņiem nav nekā kopīga ne ar Krieviju, ne ar nostalģiju pēc PSRS, taču visi viņu darbi un prasības tomēr apgaž šos liekulīgos formulējumus, 3) Ilarions Girss, savukārt, jau ir tīrs šovinists gan vārdos, gan darbos. Viņš ne tikai neslēpj, bet pat atklāti draud ar kaut kāda Ukrainas scenārija atkārtošanos, ja Latvijas valsts nepakļausies viņa pārstāvētās organizācijas bezkompromisu prasībām (no sērijas - štrunts par referenduma rezultātiem - dotiet mums otru valsts valodu - krievu valodu!, dodiet Latgalei autonomiju utt., lai gan to nav prasījis neviens cits bez viņiem un, kā Domburs atzīmēja, iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās Girsa pārstāvētā partija nepārvarēja ievēlēšanas minimuma slieksni). Kāpēc Domburs aicināja uz savu raidījumu Krivcovu un Girsu, kuri pat neapsver integrēšanos? Taču ne jau tāpēc, lai viņus integrētu, bet gan, lai iezīmētu Latvijas krievvalodīgo problemātiku. Un, manuprāt, šīs trīs personas arī parādija, kāda šī aina ir. Patīk mums tā, vai nepatīk. Jā, piekrītu, ka būtu jau skaisti, ja būtu trīs Vatoļini. Bet nav. Mēs nevaram pievērt acis uz to, kas mums nepatīk. Starp citu, mani pārsteidza, ka Girss vēl salīdzinoši mierīgi uzvedās. Suņu būdā pie Artusa Kaimiņa viņš ārdījās kā satrakots bulterjers. Lai gan tur, iespējams, suņu būdas saimnieks arī speciāli viņu sakacināja, lai dusmās sarunā vēl daudz ko tādu, ko pat Girss mierīgā stāvoklī nesarunātu. Tā jau ir, ka raidījumu vadītāji reizēm izpelnās nepatiku no skatītājiem, ja atver acis uz kādu tiešām nepatīkamu realitāti. Bet tā realitāte ir! Tāpēc visu cieņu par to, ka tās acis atver, nevis, cenšoties izdabāt savu skatītāju labsajūtai, izvēlas apiet visus iespējamos asumus.

Aicināt var krekliņu apdrukātāju, hokejistu vai ministru, ja tam ir kāda jēga un saistība ar raidījuma mērķi. Ko īsti Domburs grib saviem skatītājiem paust? Satrauktas, agresīvas sarunas pirms miega ilgstoši reitingus nenoturēs. Vienīgā labā ziņa pēc raidījuma bija, ka mums ir argumentēt spējīga kultūras ministre, diemžēl neradās skaidrība kurš un kā virzīs mūsu valsts politiku attiecībā uz latvijas krieviem.

Domburs ir tāds pats reitingu sūkātājs kā visi. K.Neiburgas intelektam te nebija nekādas nozīmes. Svarīgi bija, ka viņa ir skandalozi atpazīstama persona. Tātad pievilks ziņkārīgos lūrētājus. Tas pats ar Girsu un Krivcovu. LNT pieprasa no Dombura noteiktu auditorijas, reitinga lielumu un līdz ar to reklāmas ienākumus. Tagad viņš stāv uz ausīm, lai to panāktu. Ja reitingam vajadzēs, viņš ne tikai Neiburgu atvilkts (apdrukātā krekliņā vai, vēl labāk, vispār bez tā), viņš vajadzības gadījumā atvilks arī cirkus lāci un liks tam dejot kardāš un est gulāš.