Lapsas lāsti

Saskaņā ar vienu no versijām, filmējuši ir ārzemju dzīvnieku tiesību aizstāvji, kuriem, kā ziņo mediji, esot pieejams speciāls ekipējums. Tas izklausās ticami, jo, kā izrādās, kažokzvēru audzētāji bez speciāla ekipējuma nespēj atšķirt beigtu ūdeli no dzīvas un konstatēt, kad dzīvniekam sākusies kāju paralīze. Pašreizējās krīzes apstākļos speciāla ekipējuma nav arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) darbiniekiem, tāpēc fermu inspekcijās nopietnus pārkāpumus līdz šim viņi nav pamanījuši. Nez vai speciāls ekipējums ir mūsu zirgu un govju audzētājiem?

Pamatcēlonis nežēlīgajai rīcībai pret dzīvniekiem ir tas pats visiem zināmais – kažokzvēru audzētāji par dzīvniekiem domā kā par lietām vai augiem, nevis dzīvniekiem. Arī labturības noteikumus viņi saprot vai nu kā tehniskas instrukcijas, kas pasaka priekšā, kā izaudzēt kažokādu, vai arī kā no ārpus uzspiestus absurdus noteikumus (Nekā personīga sižetā viens no viņiem saka, ka Eiropas Savienība prasa dzīvniekus likt mazākos būros, nekā tajos, ko viņi šobrīd izmanto, kas nav taisnība, jo noteikumi neaizliedz dzīvniekus ievietot lielākos būros, bet nosaka tikai minimumu).

Protams, dēmonizēt kažokzvēru audzētājus nav pamata. Kaut vai tāpēc, ka mūsu kultūra nepārprotami pieļauj dzīvnieku nogalināšanu, par ko liecina jebkura veikala gaļas nodaļa. Tomēr vērts pamanīt, ka attieksme kļūst sarežģītāka. TV3 sižeti pārsteidza ar to, ka šīs fermas izskatās tādas pašas, kādas tās izskatījās pirms vairākiem desmitiem gadu. Vēlme samazināt izdevumus līdz minimumam no abstrakta uzņēmēja viedokļa ir saprotama, tomēr tā ir ilūzija, ja kažokzvēru audzētāji domā, ka viņiem izdosies noslēpties no sabiedrības un sava laika, saglabājot visu pa vecam. Cita starpā, mūsdienās cilvēkiem šķiet pašsaprotami, ka viņiem ir tiesības zināt, kā top produkti, ko viņi patērē, otrkārt, jebkurā laikmetā sabiedrība ir ierobežojusi noteiktus biznesa veidus (alkohola un zāļu tirdzniecība, pārtikas produktu higiēnas normas, pornogrāfija ir daži piemēri), un šobrīd, lai gan mūsu sabiedrība pieļauj biznesu, kas pārtiek no dzīvnieku nogalināšanas, liela daļa cilvēku to atzīst par morāli problemātisku un tādu, kur sabiedrībai ir tiesības iejaukties.

Ko darīt? Viena lieta, manuprāt, iezīmējas diezgan skaidri. Dzīvnieku labturības jautājumus nevar atstāt tikai Zemkopības ministrijas un Pārtikas un veterinārā dienesta ziņā. Abas institūcijas pārāk identificējas ar zemnieku un zvērkopju interesēm, izdara minimālo, ko prasa likums, un no dzīvnieku aizstāvības skatpunkta ir āži, kas iecelti par dārzniekiem. Ja es būtu dzīvnieks, es diez vai paļautos uz organizāciju, kuras moto ir "No lauka līdz galdam", kā tas ir PVD gadījumā.

2012. gada novembrī Latvijas Universitātes filosofi UNESCO filosofijas dienu atzīmēja ar nelielu konferenci, veltītu dzīvnieku tiesībām. Tajā piedalījās pārstāvji no dzīvnieku aizsardzības organizācijām (DzīvniekuSOS, Dzīvnieku brīvība u.c.), juristi (Rihards Naglis) un, protams, filosofi. Toreizējā diskusija uzrādīja vairākus svarīgus darbus, kas jāizdara, lai mazinātu vardarbību pret dzīvniekiem Latvijā, un kas attiecināmi arī uz kažokzvēru gadījumu.
Manuprāt, viens no būtiskākajiem dzīvnieku aizstāvju priekšlikumiem ir izveidot dzīvnieku ombūda jeb dzīvnieku aizstāvja institūciju, kuras funkcijas būtu nedaudz līdzīgas tiesībsarga funkcijām. Tas nenozīmē pielīdzināt cilvēkus dzīvniekiem vai piešķirt dzīvniekiem individuālās tiesības. Tas nozīmē institūciju, kas iestātos par dzīvniekiem tad, kad neviens cits tos negrib aizstāvēt, lai gan acīmredzami notikusi pārestība, piemēram, dzīvnieks ir mocīts. Lai šāda institūcija būtu efektīva, tās darbā ir jāiesaista dzīvnieku aizstāvības organizācijas un jāveic vairāki precizējumi likumos, piemēram, jānosaka dzīvnieku juridiskais statuss, precīzāk jāiezīmē tādi jēdzieni kā mocīšana un spīdzināšana un jāparedz atbildība par mocīšanu.

Atbilstoši kažokzvēru audzētavas varētu pārbaudīt arī šādas institūcijas pārstāvji un ne tikai reizi gadā, rudenī, kā to, cik varēja saprast no TV3 sižetiem, mēdz darīt PVD. Esmu pārliecināts, ka šādas izmaiņas uzlabotu zvēraudzētāju redzes asumu.