Lai piedod politkorektuma sargi, latviešu pieminēšana virsrakstā ir Te devīzes "Atklāj Latviju no jauna" pārfrāzējums. Ne jau latviešus šis raidījums pārdefinē, tas parāda dažādus Latvijas cilvēkus. Te lielākais nopelns ir jauns skats uz cilvēkiem – tiem, kas ieved televīzijas saturā tajā neredzētus, bet pārsteidzoši piemērotus cilvēkus. Viņi liek ieraudzīt tādas īpašības, kuru dēļ varam sev arī mazliet iepatikties. Tāpēc projekta turpināšanās LTV1 ir priecīgs notikums.
Kā stāstīt stāstus
Ar jauku ābolu peldināšanas klipu pie skatītājiem jaunajā sezonā nāk nu jau seši raidījuma Te vadītāji. Lai gan sociālajos tīklos izpelnījušies apzīmējumu "re, cik mēs esam forši" stils, domāju, tas ir greizsirdīgs pārspīlējums. Protams, ekrānā varam redzēt gan narcistiskākus vadītājus, kuri ekrānā aizēno Latvijas labumus, gan ļoti saistošu stāstu stāstītājus. Martas Seleckas un Gustava Terzena tandēms rada tādu zinātkāres, draudzīguma un viegluma izjūtu, kāda ļoti vajadzīga, tajā ir patīkama dzīvošana. Viņi ir iespaidu un pēcgaršas meistari.
Dace Grimze ir atklājējas tips. Viņa strādā līdzīgi tiem TV raidījumu vadītājiem, kuri cenšas iepazīt pasauli, izmēģinot un izdzīvojot kaut ko līdz vissīkākajai detaļai.
Visjautrākos iespaidus piedāvā Pauls Timrots, kurš māk pastāstīt par zināmo, kā neviens cits to vēl nav darījis. Timrots iepazīst Latvijas apceļotājiem paredzētās ērtības – informāciju, viesnīcas, kafejnīcas... Viņa stāsts par Kuldīgu, domāju, pašiem kuldīdzniekiem bija pārsteigums. Ceru, viņi par Timrota jociņiem smiesies labu laiku.
Rīgas nezināmos stāstus šajā sezonā stāsta Māra Kampernova. Būtu pārsteidzīgi viņai pārmest visu jautājumu nobēršanu vienā elpas vilcienā vai roku vēzēšanu tā, kā to māca īslaicīgos prezentācijas prasmju kursos. Tas ir sīkums, norakstāms uz pirmo raidījumu stresa rēķina. Bet Mārai izdevās arī izcelties. Frāzīte, ieejot Rīgas Centrāltirgus kapelā, ka "te ir istaba ar daudzām sievietēm pie sienām", domājot svētbildes, lieti noderētu kādā bērnu jocīgo tekstu kolekcijā. Tāda muļķība mazliet samulsināja, labi, ka tirgus darbinieks glāba situāciju.
Kā iepazīt cilvēkus
Te viegli rada pazīstamu izjūtu tiem, kas paši ik pa laikam iepazīst Latviju. Tā ir atskārta, cik jauki un interesanti cilvēki dzīvo mums apkārt un ar mums kopā. Viņi zina fascinējošus stāstus, no viņiem var mācīties dzīves izpratni vai apbrīnot viņus par mākslu dzīvot. Var smieties par jokiem, pārdomāt izteiktās atziņas, apbrīnot zināšanas un aizrautību. Te satiktie cilvēki visi ir kā atklājums. Viņi atšķiras no bieži redzētajiem neapmierinātajiem, iebiedētajiem, taisnoties piespiestajiem, jo viņi ir publiski pieejami, zināmi. Te varoņiem nav problēmu ar pašapziņu, nedzird sūkstīšanos, jo cilvēki dzīvo reālo dzīvi, nevis mediēto un tāpēc ļoti fragmentāro.
Kā rādīt sponsoru
Nezinu, kādas ir raidījuma attiecības ar sponsoru LMT. Bet, spriežot pēc rezultāta, Te autori var dzīvot brīvi un viņu stāstu kvalitāte ir svarīgāka nekā klanīšanās sponsoram. Tas ir devis iespēju tapt stāstiem, kas vajadzīgi visiem cilvēkiem, ja viņus interesē dzīve Latvijā un kaut ko gribas atklāt. Tādam vajadzētu būt nevis apbrīnotam, bet normālam sponsoram.
Te formāts apvieno ceļojumu raidījumus, pasaules pētītāju un atklājēju autorprogrammas, cilvēkstāstu, priecīgu personību un urķēšanās sižetus. Es ceru, ka reiz būs sponsori, kas atļausies vairāk raidījumu, lai viss nebūtu latviskā rasola stilā jāliek vienā.
Redzot Te atrasto bagātību, liekas, ka raidījums varētu vēl mazliet padzīvoties, ilgāk apstāties jaukajās vietās. Jaunais risinājums, kad visi vadītāji piedāvā savus stāstus, mazliet atgādina to fragmentārisma epidēmiju, kura noēd labu gabalu no dzīvesprieka un vēl lielāku – no dzīves mākslas. Te versijā mēs Latvijā esam pavisam citādi, nekā par sevi domājām.