Manāmi skaidri centieni manipulēt ar sabiedrības apziņu

Man jāpiekrīt mana drauga "mūsu alus" domām par šo jautājumu. Jautājums. Kāpēc vistas pārgāja pāri ceļam. Atbildes. Bērnu dārza audzinātāja – Lai pārietu otrā pusē. Platons – Labāku apstākļu meklējumos. Aristotelis – Tāda ir vistu daba- pāriet pāri ceļam. Kārlis Marks – Tas bija vēsturiski neizbēgami. Ronalds Reigans – Es aizmirsu… Mārtiņš Luters Kings – Es iedomājos pasauli, kur visas vistas varēs brīvi pāriet pāri ceļam, un neviens nejautās, kāpēc viņas to darija. Mozus – Un Dievs nonāca no debesīm un teica vistām – Jums jāpāriet pāri ceļam. Un pārgāja vistas pāri ceļam, un atzīmēja šo notikumu ar lieliem svētkiem. Foks Malders – Jūs redzējāt, kā tās pāriet pāri, cik reizi vistām vēl tas jādara, lai jūs noticētu savām acīm? Ričards Niksons – Vistas nav gājušas pāri ceļam. Es atkārtoju – vistas NAV to darījušas. Makjavelli – Jēga ir tajā, ka vistas ir pārgājušas pāri ceļam! Kuru uztrauc kāpēc? Pārejas beigas attaisno jebkuru motīvu, kurš viņām bija. Freids – Tas, ka jums rūp vistas, kuras pāriet pāri ceļam, norāda uz jūsu slēptajiem seksuālajiem kompleksiem. Olivers Stouns – Jautājums nav tajā – kāpēc vistas pārgāja pāri ceļam, drīzāk vajadzētu jautāt – kurš pārgāja pāri ceļam, kamēr mēs vērojām, kā to dara vistas? Darvins – Vistas ilgā laika periodā izgājušas dabīgo atlasi tādā veidā, ka tām radies ģenētisks priekšnosacījums, pāriet pāri ceļam. Einšteins – vai vistas gāja pāri ceļam, vai ceļš slīdēja zem vistām – tas atkarīgs no jūsu skatu punkta. Buda – Iedomājieties sevi par vistu, un uzdodiet sev šo jautājumu. Roberts Ķīlis – Pēdējā laikā ir uzvirmojušas diskusijas par vistu pāriešanu pāri ceļam. Šajā sakarā es vēlētos iepazīstināt jūs ar to plānu, saskaņā ar kuru Zinātnes un izglītības ministrija arī rīkojas. Šis plāns jau kādu laiku atpakaļ stādīts priekšā gan valsts prezidentam, gan saeimas zinātnes un izglītības komisijai, gan saeimas frakcijām, gan arī darba devēju pārstāvjiem, un ir, protams, pilnīgi saprotams, ka ar to ir jāiepazīstina , ir svarīgi iepazīstināt arī Latvijas sabiedrību. Šī plāna stūrakmenis ir mērķis, kurš raksturo ceļa pusi, kurā mēs vēlamies redzēt vistas nākotnē… No sevis tik vēl gribētu piebilst: zvirbulēns - Pie di-sas, pārgāja tās vistas pāri ceļam, vai nepārgāja!

Beidzot pamodos arī es.Viens no labākajiem rakstiem, ko še esmu izlasījis. Noliecu galvu ar visu naktsmici Jūsu priekšā.Viss reāli, loģiski un skaidri.Un komentāri, skatos, arī beidzot atbilstoši un par tēmu. Redz, ko nozīmē argumentācija....

Jums var piekrist daļēji. Latvijas cilvēki tiešām ir ieguvuši labu izglītību un lielākajai daļai mācībspēku nav ne vainas - viņi ir labā profesionālā līmenī. Taču es Ķīļa reformas saprotu citādāk. Runa ir par valsts līdzekļu nelietderīgu šķērdēšanu 1) uzturot milzīgu IZM ierēdņu štatu. Starp n-tajiem ierēdņiem ir tādi, kas gadiem kūrējuši augstāko izglītību Latvijā un sakūrējuši tā, ka pie mums ir cik tur daudz valsts augstskolu ar simtiem programmu. Starp programmām, piemēram, tādas, kuras vadīt drīkst tikai speciālists ar doktora grādu, bet vada cilvēks ar maģistra grādu. 2) liela līdzekļu izšķērdēšana nelielajā Latvijas valstī ir desmitiem dublējošos programmu (komunikācijas zinātnes māca vai visās Latvijas valsts augstskolās, zinu, ka medicīnu var studēt divās valsts augstskolās, politoloģiju - arī vairākās valsts augstskolās, tas pats ar pedagoģiju, ekonomiku, vadībzinātni utt. utt. Cik Latvijas valstij nepieciešami politologi? Komunikāciju speci? Mediķi? Pedagogi? 3) ir milzīgas valsts augstskolu administratīvās izmaksas, ieskaitot lielās rektoru, prorektoru, kancleru, izpilddirektoru, juriskonsulu, nekustamo īpašumu aģentūru direktoru, visādu departamentu direktoru, saimniecisko vadoņu utt. algas, viņu kabinetu iekārtojuma izmaksas, komandējumu izmaksas utt. Kādam taču laikam ir jāatbild, ka savulaik izveidojās lieka augstskola - Kultūras akadēmija, kas savāca programmas un pasniedzējus no LU un Mūzikas akadēmijas. Pašlaik Siliņš cīnās par to, lai saglabātos ar visu savu lielo rektora algu, lietā liekot manipulācijas ar studentiem. 4) augstskolu kvalitātes kritumu noteikti ietekmē masveida apmācīšanās. Jo - konkursu jau sen kā vairs valsts augstskolās nav. Mācās visi. Labākie aizņem budžeta vietas, mazāk veiksmīgie vai pavisam neveiksmīgie maksā paši par studijām. Taču vispārējais līmenis iet uz leju. Ja pasniedzējam jānoņemas ar elementāru patiesību skaidrošanu grūtgalvjiem, kāda tur var būt studiju kvalitāte! Augstākai izglītībai jākļūst elitārai, tas ir viens no galvenajiem nosacījumiem. Jāattīsta profesionālā izglītība. 5) vai ir domāts, kam nepieciešamas tādas institūcijas kā AIP un Rektoru padome? Tās ir vietas, kur atsēž un savu visai prāvu artavu nopelna veci vīri un sievas, kam laiks posties pensijā. Ko jaunu tās var ieviest? Tikai skaldīt matus. Uzskatu, ka īstajai reformai vēl jānotiek. Tagad tāds nieks vien izdarīts, kā pārskaitītas programmas un kaut kā tās saran'žētas pēc kvalitātes kritērijiem. Un tagad par šo nieku jau tādi skandāli! Bet, kas notiks, ja Ķīlis ar savu komandu vēlēsies novērst reālo līdzekļu šķērdēšanas maratonu, likvidējot dublējošās programmas, apvienojot augstskolas, samazinot uz pusi vismaz administratīvās izmaksas (varbūt tad mācībspēki varēs saņemt cilvēka cienīgu atalgojumu?), izrevidējot Vaļņu ielas nama ierēdņus un saucot pie kriminālatbildības tos, kas gadiem pieļāvuši valsts naudas nelietderīgu tērēšanu?