Kannu festivāla vadība spītējās ilgi, mēģinot nepieļaut iespējamību, ka ikgadējais festivālu ritms un nesatricināmā pasaules kārtība tiktu traucēta. Kā var nenotikt Kannu festivāls, kas būtībā nosaka Eiropas un pasaules neatkarīgā kino hierarhiju, atklāj vārdus, nosaka tendences un modes viļņus? Kas var iztraucēt pasākumu, kas rezonē visā pasaulē – gan ar filmām, gan pavadošo kņadu? Galu galā 3. jūnijā preses konferencē festivāla direktors Tjerī Fremo atklāja to filmu sarakstu, kas būtu tikušas izrādītas Kannu festivālā šā gada maijā, ja tas būtu noticis plānotajos datumos.
Kāda jēga ir filmu sarakstam, kas tiek publiskots, bet joprojām netiek paskaidrots, vai šīs filmas kaut kur un kaut kad Kannu festivāla organizētāji plāno rādīt? Kannu statuss ir īpašs, un festivāla piederības zīme – ovālais simbols ar palmas zariņu – ir nozīmīga, jo spēj nodrošināt filmai lielu publicitāti. 2020. gadā Kannu festivāla izraudzīto filmu vidū ir izcilu režisoru – Vesa Andersona, Stīva Makvīna, Fransuā Ozona un Tomasa Vinterberga – darbi. Arī lietuviešu režisora Šarūna Barta filma Mijkrēslī, kuru kopproducējusi Latvija, un tas ir svarīgs notikums. Kannu zīmolam piemīt spēks, un tas ir arī atbalsts filmām un to autoriem laikā, kad Eiropas un neatkarīgā kino nākotne ir neskaidrāka un apdraudētāka, nekā mēs to gribētu atzīt.
Viena no gudrākajām sievietēm Eiropas kino – poļu režisore Agņeška Holanda – uzskata, ka pandēmijas trieciens kino industrijai būs smags un ilglaicīgs. "Paies laiks, un būs jāpieliek pūles, lai auditorija no jauna dotos uz kinoteātriem. Ieņēmumi no filmu izrādīšanas ievērojami kritīsies ne tikai tuvākajos gados, bet, iespējams, uz visiem laikiem. Mazināsies filmu uzņemšanas apjomi, un saruks filmu budžeti. Kļūs arvien sarežģītāk atrast finansējumu filmām, kuras par pievilcīgām neuzskatīs tiešsaistes platformas. Kaut arī Eiropas kopprodukcijas kā Eiropas kino sadarbības modelis nezaudēs aktualitāti, finansiālie apsvērumi dominēs pār filmu māksliniecisko ieceri. Neatkarīgiem filmu veidotājiem nāksies pievērsties neliela mēroga projektiem, izmantojot mazas uzņemšanas grupas," – tās ir tikai dažas no Agņeškas Holandas skartajām tēmām komentārā Covid-19 krīzes ietekme uz filmu finansējumu (Screen International, 27.05.2020.).
Jaunā paaudze, kurai pandēmija ir kļuvusi par pirmo globālo satricinājumu, pārdzīvo to vieglāk. Iespējams, šo faktu var skaidrot ar virtuālās realitātes klātbūtni, apgalvo Agņeška Holanda. "Taču arī jaunajiem cilvēkiem būs jāsakaras ar realitāti un tās skarbajām sekām: tā varbūt nebūs pandēmija, bet gan ekonomiskā krīze, kas mūs sagaida un kam var būt pamatīga un pavisam reāla ietekme," viņa piebilst.
Filmām, kuras ir tikušas pie Kannu festivāla zīmola laikā, kad tradicionālā Eiropas kino izplatīšanas un popularizēšanas sistēma ir ievainota, šis atbalsts noteikti būs nepieciešams. Ir mijkrēslis.