Līdz ar pirmajiem pavasara putniem un cīrulīšu treļļiem ir atlidojuši arī motociklisti purkšķinātāji. Varbūt tie šeit bija visu ziemu, bet maskējušies suņu staidzinātāju kakinātāju tēlos vai kā gādīgi, pašpīkstoši pircēji lielveikalā un nebija tā īpaši pamanāmi. Vecajā dzīvē ručkā rāvēji droši vien vakaros plosījās krogos, pārkliedzot Ozija hitus, taču šoziem labākais, ko krogi piedāvāja, bija cepti sīpoli un kotletes līdznešanai. Jādomā, ka ziemas mierā iekrātais purkšķināšanas spēks šausies ārā tuvākajās brīvdienās ar uzsvaru uz tumšajām diennakts stundām. Nedod dies, ja valdība tuvākajā laikā apstiprinās kustības ierobežojumus dažu kilometru rādiusā no dzīvesvietas. Tas liks entuziastiem mest cilpas tuvāko kvartālu robežās, veidojot tikai savam rajčikam raksturīgas skaņas, ko pazinēji varētu raksturot kā sātanisku rukšķēšanu, daudzgalvainā Cerbera riešanu, Bucefala sprauslāšanu vai velna kuces lamāšanos. Šīm skaņām pa vidu iestarpināsies tīņi uz motorolleriem bez izpūtējiem – to motoru skaņa ir tik kaitinoša, ka salīdzinājumam neko labāku kā no pupa norauta sivēna kviekšanu nespēju izdomāt.
Braucēju identitāte mēdz tik ļoti saplūst kopā ar viņu rumaku sirdspukstiem, ka bail iedomāties, kas notiks tuvākajā nākotnē, kad braucamrīkos uzstādīs elektromotorus un tie pārvietosies vispār bez skaņas. Mēs bērnībā pie velosipēda dakšas līmējām klāt plastikāta gabalus, kas, beržoties gar rata spieķiem, radīja blarkšķošu skaņu. Varbūt būs jāatgriežas pie šādiem risinājumiem?! Kā smalku lietu zinātāji varēs atpazīt, vai viņiem tuvojas īsts amerikāņu Harley-Davidson vai nevērtīgs Āzijas pakaļdarinājums? Ražotāji jau labu laiku sāpošām ausīm veido mākslīgās skaņas, kas noteiks to rīku atpazīstamību ielās. Piemēram, BMW savam hibrīda elektrosportmobilim i8 ir pievienojis gan salonā, gan uz ārpusi vērstus skaļruņus, kas atskaņo mākslīgi ģenerētu motora rūkoņu, un pēc pārdošanas apjomiem var spriest, ka ideja ir bijusi lieliska – tas ir visvairāk pirktais auto savā sporta elektroklasē.
Skaņas fetišs nav svešs arī man – auto dīzelis murrā resna, gandarīta runča balsī, bet bez uzbudinājuma, toties es gūstu baudu no velosipēda aizmugurējā rata brīvrumbas tirkšķa. Šī specifiskā skaņa velo cienītājiem ļauj atpazīt ražotājus un dod iespēju spriest par ričukā ieguldītās mīlestības apjomu. Aprindās cienījama rumbas skaņa ir "negantā lapsene", bet smalkākajiem braucējiem ir "dusmīgo bišu mākonis". "Kaulainās pirkstu klaboņa" ir mana izvēle, jau esmu paspējis izpētīt, ka ir iespēja apgreidot mehānismu tā, lai liktos, ka gar tevi grābstās divreiz vairāk kaulainās pirkstu, – tas izklausās sasodīti labi, it sevišķi braucot tumsā, jau izčekoju jūtūbā.
Putnu čivināšana kombinācijā ar moču gārgšanu un kaulainās pirkstu glāstiem ir manas pavasara skaņas, sāku domāt, ka šo kakofoniju vajadzētu ierakstīt. Kluso nākotnes elektromotoru laikmetā šīs vibrācijas izspiedīs nostalģiskas asaras, līdzīgi kā podziņu telefona Nokia signāls sirmot sākušajai paaudzei vai kompaktdiska besīgā ieķeršanās svarīgā brīdī