Pēc incidenta parkā

Atis Rozentāls: "...... pamazām replikas par parku kļuva apnicīgas, "nolaupītā" Ģirta Ķestera ultimāts ... izčākstēja, koncertnumuri likās visu vēl vairāk paildzinoši, bet beigas pēc Grand Prix pasniegšanas izplūda un sajuka, skatītāji sāka celties kājās, un punkts netika pielikts. Taču es negribu apgalvot, ka "tā nedrīkst". . . . . . . . Nē, Ati! Tur nav ko negribēt, bet IR jāpasaka, ka "tā nedrīkst" rakstīt scenāriju profesionāls dramaturgs, kurš pats vēl saņem balvu kā "gada izcilākais"! Ja "replikas kļūst apnicīgas", sākumā pieteiktais "ultimāts izčākst" un "punkts netiek pielikts," tad - scenārists NAV izpildījis savu uzdevumu, NAV paveicis savu darbu, un nav pelnījis nekādas atlaides - it īpaši jau nu no teātra KRITIĶIEM ne! (Nezinu, vai Atis ir tikai kritiķis vai arī vēl zinātnieks un pētnieks kā citas Silvijas R. apustules.)

Viena lieta šajā pasākumā gan bija ļoti iepriecinoša - iztika bez tiem apnicīgajiem balvu pasniedzējiem, kuri citos gadījumos nebeidzami eksponējas ar garām un muļķīgām runām. Būtu jauki tā arī turpināt.