Amerikāņu klasiķim Vudijam Allenam ir filma Rifkina festivāls (2020) – viduvēja komēdija, kas «nevelk» līdz režisora spēka gadu darbiem. Tās galvenais varonis Rifkins ir apaļīgs vīriņš, kurš klimst pa skaisto basku pilsētu Sansebastjanu un tajā notiekošo kinofestivālu. Viņš reflektē par dzīvi, filmām, vēro, kā šķīst viņa laulība un Rifkina kundze, PR speciāliste, ļimst no fatāla režisora skatiena... Filma kopš pagājušās nedēļas skatāma AppleTV, bet ne tāpēc to pieminu, jo nav vairs cilvēka (kritiķa) spēkos reaģēt uz visiem kairinājumiem – filmu un seriālu jaunumiem, kas nonāk dažnedažādās platformās.
Pieminētais Rifkins no Allena filmas ir cienījams mācībspēks, kurš spiests secināt: "Nav jau tie festivāli vairs tādi, kādi bija savulaik, tādi, par kādiem stāstīju studentiem..." Te nu jāpiekrīt profesoram. Eiropas kinofestivāli mainās gan pandēmijas, gan netieši arī interneta platformu pieaugošās popularitātes dēļ. Filmas ir kļuvušas pieejamākas, tās dinamiski nonāk kinoteātros vai platformās. Tas, ka nebūsi redzējis to vai citu filmu kādā festivālā šīs filmas pirmizrādē, vairs nav pat fanātiska kinokritiķa dzīvības un informētības jautājums. Tā ka – bez stresa!
Protams, filmām un to veidotājiem nokļūšana lielo festivālu programmā joprojām ir svarīga – festivāli ir un paliek nozīmīgs Eiropas kino atbalsta un popularizēšanas instruments. Te stress nemazinās, jo konkurence tikai pieņēmusies spēkā. Pašu mājās gan vēl jātiek galā ar pērnā Kannu festivāla repertuāru – vairākas Kannu laureātes ir skatāmas Rīgā. Piemēram, asprātīgā, formā rotaļīgā norvēģu režisora Jūakima Trīra filma Pasaulē sliktākais cilvēks, savukārt februāra beigās uz ekrāniem nonāks franču režisora Leo Karaksa alternatīvais mūzikls Anete. Tikko Anete izvirzīta Francijas nacionālajai kinobalvai Cēzars vienpadsmit kategorijās. Visu cieņu!
8. februārī tiks izziņots ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars nominantu saraksts. Nominēto filmu vidū noteikti būs tādas, kuru atpazīstamības ceļš ir sācies Eiropas festivālos. Piemēram, Jaunzēlandes klasiķes Džeinas Kempiones Suņa vara, kas ir 2021. gada Venēcijas festivāla atklājums. Nākamnedēļ sāksies Berlīnes kinofestivāls (filmu skates notiks no 10. līdz 16. februārim), tā ilgumu un formu gan koriģējuši pandēmijas ierobežojumi. Festivāla kinotirgus – pirmspandēmijas laikā mutuļojoša industrijas profesionāļu tikšanās vieta – notiks tiešsaistē. Te nu varam vēlreiz citēt Allena filmas varoņa Rifkina atziņu, ka festivāli vairs nav tādi, kādi tie bija agrāk.
Festivālu skaņas un atskaņas gaidāmas arī Rīgā – februāra beigās visas cerības uz pārcelto nacionālo kinobalvu Lielais Kristaps. Martā notiks dokumentālo filmu festivāls Artdocfest. Pērnā gada Artdocfest uzvarētāja – trauslā, homofobijas neprātu un naidu fiksējošā filma Klusā balss – 7. februārī tiks demonstrēta kinoteātrī Splendid Palace.