Vakar, 30. augustā, sākās 74. Venēcijas kinofestivāls – viens no lielākajiem rudens kinodzīves notikumiem, kas, par spīti kvalitātes kāpumiem un kritumiem, savā garajā mūžā vienmēr ir bijis īpašs festivālu raibajā klājienā. Tieši Venēcijā 1932. gadā radās tas filmu skates un vienlaikus sacensību formāts, ko saucam par kinofestivālu. Diez vai kāds ņemtos atbildēt uz jautājumu, cik pasaulē vispār ir kinofestivālu. Tā kā nereti pat četru filmu programmai pasākumu rīkotāji mēdz kabināt klāt apzīmējumu "festivāls", to skaits mērāms desmitos tūkstošu. Protams, ir būtiska nozīme, vai festivāls ir lokāls – kā svētīga aktivitāte vietējai publikai, kas mudina doties uz tematiski fokusētu filmu programmu konkrētā vietā un laikā, – vai tas ir globāls. Proti, vai tā ietekmes spēks un ambīcijas ir plašāki nekā konkrētas filmu programmas izrādīšana konkrētai auditorijai.
Ar globālo Venēcijas festivālu viss būs kārtībā. Tur konkursa filmu programmu vētīs amerikāņu aktrises Anetes Beningas vadītā žūrija, balvu par mūža ieguldījumu saņems britu režisors Stīvens Frīrss, savas jaunās filmas konkursa programmā izrādīs pasaulē atzīti režisori. Arī Džordžs Klūnijs, kurš nebūt nav arī zemē metams režisors, viņa jaunākais darbs šajā ampluā ir melnā komēdija Suburbicon/Priekšpilsēta ar Metu Deimonu un Džūlianu Mūru galvenajās lomās. Te savu jauno trilleri Mother/Māte pirmizrādīs režisors Darens Aronofskis. Venēcijas festivāla atklāšanas filmas gods ticis vēl vienam amerikāņu režisoram Aleksandram Peinam – ar filmu Downsizing/Dzīves līmeņa pazemināšana, kurā arī spēlē Mets Deimons. Savu jaunāko darbu The Shape of Water/Ūdens forma Venēcijā piedāvās Giljermo del Toro. Venēcijas festivāls spēlēs ar pamatīgiem trumpjiem – režisoru un aktieru vārdiem, kurus pavada globāla publicitāte. tas gan nenozīmē, ka Venēcijā nebūs arī mazāk pazīstamu režisoru filmu.
Kamēr Venēcijā notiks cīņa par Zelta un Sudraba lauvām, festivālu vilnis sāksies arī Rīgā. 21. Baltijas jūras dokumentālo filmu forums (2.–10.IX), Rīgas Starptautiskais kinofestivāls (7.–17.IX) un Baltijas pērle (21.–26.IX) sekos cits citam. Baltijas dokumentālo filmu foruma publisko daļu veido astoņu filmu programma, kas tiks izrādīta gan Rīgā (Kalnciema kvartālā un KSunī), gan vairākās Latvijas pilsētās. (Pamatā forums ir profesionāļiem domāts filmu projektu tirgus.) Programmas nagla ir dokumentālā kino ikonas, tā dēvētā direct cinema stilistikā strādājušā, neitrālu dokumentālista vērojumu manifestējošā amerikāņu klasiķa Alberta Meisla filma Airisa. Tās galvenā varone Airisa Apfela savos deviņdesmit "ar astīti" var kļūt par vitalitātes, dzīves spara un pašironijas paraugu un iedvesmas avotu tiem, kuri ir saguruši no sabiedriskajā telpā forsētā jauneklības un nevīstošās dailes kulta.
Tas ir tikai sākums – gan Latvijas kinofestivālu rudens maratonam, gan mūžīgajai diskusijai, vai tiešām Latvijas festivāliem ir jāsoļo blīvā ierindā, – šogad visi notiek septembrī.