Protams, tas ir bizness – kāds par šīm stundām maksā, un valstī saradušās raibumraibas firmiņas, kas sniedz attiecīgus pakalpojumus. Vislabākā maize ir obligātie kursi, kas ir jānoklausās visiem skolotājiem. Piemēram, 2016. gadā Ministru kabinets izdēja noteikumus Nr. 480 par tikumības mācību, šie noteikumi nosaka "izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās audzināšanas, vadlīnijas izglītības iestādēs".
Nezaudējot laiku, kantori sāka brūvēt katrs savu skolotāju apgaismošanas programmu. Likme nav slikta – vienam pedagogam tikumība jāmāca sešas stundas, valstī kopā – 180 000 stundu. Ar gatavu produktu pa Latviju sāka sirot tikumības uzskatu paudēji, piepildītajās aktu zālēs sludinot savu mācību. Kāda Sokrata vārdā nosaukta iestāde par mugurkaulu izmantoja šādu domu: "Visu reliģiju pamatlicēji, arī latvju viedie mums ir mācījuši likt savas dzīves pamatos taisnīgos garīgi tikumiskos principus, uz kuriem balstīta kārtība Visumā." Man nebija gods būt lekcijā, bet digitālajā prezentācijā var izlasīt paskaidrojumu šiem principiem:
1. Jums jābūt likumīgā laulībā ar jūsu seksuālo partneri.
2. Jūs nedrīkstat stāties nekādās seksuālās attiecībās ar gadījuma partneriem un ar tāda paša dzimuma cilvēkiem kā jūs.
3. Katrs jūsu laulāto attiecību akts jums jādara Dieva vārdā.
Prezentācijā arī izskaidroti slimību rašanās cēloņi: "Visas pinnes, pumpas, augoņi rodas no pazemojuma enerģijas, kas uzņemta pazemojošās situācijās. Vīriešiem cieš prostatas dziedzeris, attīstoties ļaundabīgam audzējam. Sievietēm cieš krūtis, dzimumorgāni, attīstoties ļaundabīgam audzējam." Pēc apstrādāšanas aktu zālē noteikto stundu skaitā Sokrata sekotāji deva ceļamaizi: "Runājiet maz, runājiet tikai tad, kad tas ir nepieciešams. Runājiet tikai ar tiem, ar ko jums ir jārunā." Un nedodiet klausīties smagā roka mūziku, jo tad "skolēnos pieaug seksuālās vēlmes". Kad tūre bija ieskrējusies, atbildīgā valsts iestāde apjēdza, ka daļa Latvijas skolotāju iet sviestā, un konkrētās iestādes darbībā norāva stopkrānu. Tagad tās pārstāvji apmāca bērnudārzu pedagogus.
Tā vai citādi – MK noteikumi ir jāievieš dzīvē, un cita starpā tie paredz, ka skolēni ikdienā ir jāvirza uz laulību. (Laulība Latvijā, kā zināms, ir savienība starp plusiņu un mīnusiņu.) Fakti liecina, ka 89% skolotāju ir sievietes un vairāk nekā puse pedagogu ir virs piecdesmit gadiem, daudzi pensijas vecumā. Man bail iedomāties, kas notiek, kad četrdesmit darba gados izdegušie skolotāju tūkstoši iespiež spīlēs savas audzināmo tīņu klases, nolemj sekot MK noteikumiem un sāk pilināt par tautas atražošanu. Bet nav obligāti jāskatās uz viņiem – kā lai es mācu šo punktu, ja pats nekad neesmu iestūrējis no vētrām mierīgajā laulības ostā?!
Tomēr visgrūtāk ierāmēties noteikumos ir mākslas vēstures un literatūras skolotājiem. Mācību programmā iekļautie izcilie autori to vien darījuši kā dzēruši, mīlējušies ar plusiņiem un mīnusiņiem, lietojuši absintu, opiju un hašišu un miruši jauni. Būtu bijis labi, ja mākslinieki būtu laimīgā laulībā pieticīgi dzīvojoši, patriotiski, centīgi un drosmīgi sportisti. Es to iedomājos, un galvā sāka dziedāt Igo: "Bet dzīvē viss ir savādāk..."
Kme lieliska