Stārķu ziņas meža pustumsā

globalizējot veselas tautas,valodas, folklora, kultūras tiek nīcinātas ārā- arī latvieši- par to ne vārda

Labrītiņ. Garklāva ir varen seksīga,par to nav runas. Kā viņa krata galvu kaut ko iestāstīt gribēdama -man vienmēr paliek jautri un pēc tam nelāgi,jo viņa stāsta,piemēram, kā Irākā uzspridzināti cilvēki. Bet tā- it kā kādam būtu smagas grūtības ar uztveri. Lai nu būtu,cilvēks vien ir. Bet par tiem stārķiem un izdzīvošanu. Lūk, sestdien biju uz Liepājas - Pūt ,vējiņi. Ko es secināju un sapratu - izrāde ir ļoti ļoti talantīga. Izcili aktierdarbi, mūzika, scenogrāfija, horeogrāfija un režija. Bet - man par šausmām - ļoti ļoti nelatviska izrāde. Pirmā aina maltuvē - franču mulenrūža, tad vairākkārtīga krievu folklora krieviskā sādžā, tad kaut kas no flamenko, no tango un tā visu izrādi. Uldis vienīgais no tēliem mani īsti nepārliecināja, līdz ar to viņa mīlestība ar Baibiņu. Savukārt Baibiņa bija vienīgais latviskais tēls, vienīgi viņā varēja atpazīt latvisko. Līdz ar to es jau nervozi un saspringti sekoju līdzi tam, kā viņai "brauc augumā" viens sveštautietis, pēc otra. Tad es domāju,ka ja jau luga ir tik vien ļoti kaverversota,ka tad varbūt režisors beigas -kulmināciju būs izmainījis un Baibiņa paliek dzīva - par spīti visiem ļaunajiem. Teiksim, iekāpj Ulda laivā,uzvelk zēģelīti un aizpeld brīvībā, krastā palicējiem uzsaucot- fuck you all. Piedodiet,tai nervozajā brīdī es tiešām domāju tādiem vārdiem, nevaru izlikties smalkāka kā esmu. Būtībā jau tur var un pat vajag izdomāt citu nobeigumu ar īstiem spēka vārdiem. Jo tāda Liepājas Pūt,vējiņi - kādu es redzēju - man asociējās ar latviešu tautas likteni,kas savā pieticībā izvēlās savu daļu - pašnāvību un tam es kategoriski nevaru piekrist. Varbūt es tagad kaut kur līdzinos visatvietim Dzintaram - bet tā ir. Man absolūta nepieciešamība ir kāda pozitīva vēsts, kād pozitīvs apliecinājums, ka ar mums latviešiem tomēr viss būs labi. Un tieši tāpēc tāds melno stārķu raidījums ar galvu kratošo Garklāvu man noteikti nederētu. Ja vien es to skatītos, bet es jau neskatos:))

Protams, ka daudz vērtīgāka ir Grigaļa rosīšanās stārķu lauciņā, nekā braukāšana pa Latviju alus nodzirdināšanās tūrēs.

Zinātnes žurnālistika kapitālismā nav vajadzīga, tā ir padomju palieka. Vajag reitingus- bandītseriālus, degpunktus, ģimenes ligzdas haltūru, vecas holivudas sen nodrillētas filmas. Reitingu vajag, teica biedrs B, un žurnaļugām maksāt nevajag, lai izdzīvo no entuziasma!

Kā tad īsti bija ar Demakovas īpašumos piebeigto melnā stārķa ligzdu? Tas bija blefs vai īstenība,kurš zina vairāk?