Kad atver Kannu kinofestivāla mājaslapu, pirmais, kas iekrīt acīs, ir mirgojošais pulkstenis – skrejošās minūtes un sekundes tuvina 70. Starptautiskā Kannu kinofestivāla atklāšanu trešdien, 17. maijā. Holivudas filmās dažkārt šādus sekunžu tikšķus ekspluatē, lai pievilktu spriedzes skrūves, vairotu stresu un atgādinātu par strauji rūkošo laika kredītu, kas nošķir mūs no grandioza blīkšķa. Kannu festivāls vienmēr ir šāds grandiozs blīkšķis – tas ir, bija un būs centrālais ikgadējais Eiropas kino notikums ar globālu ietekmes spēku. Katra kino cilvēka sapnis ir, bija un būs nonākt uz Kannu festivāla sarkanā paklāja, kas no vienkārša sintētiska izstrādājuma kļuvis par izredzētības zīmi.
Protams, jubilejas reizēs (šogad Kannu kinofestivāls svin iespaidīgu jubileju – 70 gadu) viss ir vēl īpašāk. Kaut gan Kannu festivāla konkursa programmas izlase vienmēr ir bijusi īpaša – konkurence uz konkursa skates divdesmit filmu vietām ir ne tikai spēcīga, bet arī zvērīga. Lai nokļūtu Kannu konkursā, filmai ir jābūt vai nu izcilai, vai tās veidotājam jābūt sen kā pierakstītam pasaules autorkino klasiķu elitārajai izlasei, kuru gadu gaitā izveidojis šis festivāls. Žūrijas vadības groži šogad ir uzticēti vienam no XX gadsimta konsekventākajiem autorkino režisoriem – ekscentriskajam spāņu klasiķim Pedro Almodovaram, kura filmas (Viss par manu māti, Runā ar viņu, Atgriezties u. c.) triumfējušas Kannu festivālā XX un XXI gadsimta mijā.
Festivāla otrās konkursa programmas Īpašais skatiens/Un Certain Regard žūrijas vadībā ir amerikāņu aktrise Uma Tūrmane – arī viņai ir pamatīgas saiknes ar Kannu festivālu. Viņa šeit dzirkstījusi kā Kventina Tarantīno filmu Lubene un Nogalināt Bilu zvaigzne. Kā redzat, nesenā (arī senā) kinovēsture ir vistiešākajā veidā saistīta ar Kannu festivālu – ar tā kronētajiem varoņiem un filmām.
Kannu festivāls savus varoņus nepamet – daži vērtē, daži no jauna tiekas sacensībā. Šoreiz konkursā satiksies amerikāņu režisoru Sofijas Kopolas, Toda Heinsa, austriešu klasiķa un vairākkārtēja Kannu laureāta Mihaela Hanekes, franču režisoru Fransuā Ozona, Žaka Duajona, Mišela Hazanaviča, krievu režisora Andreja Zvjaginceva un Eiropā dzīvojošā Sergeja Lozņicas filmas. Visi nosauktie jau ne reizi vien ir startējuši Kannu festivālā. Šogad Kannu sarkanais paklājs ar saviem rituāliem attieksies arī uz mums. Apsveicam Andri Keišu, kas ir pirmais Latvijas aktieris, kurš nospēlējis lomu Kannu festivāla konkursa filmā – Andreja Zvjaginceva Nemīlestībā/ Ņeļubov. Apsveicam režisoru Sergeju Lozņicu, kura filma Lēnprātīgā/ The Gentle Creature ir filmēta Daugavpils apkaimē, un tās tapšanā ir arī Latvijas ieguldījums. Latvijā filmēta arī slovāka Ģerģa Krištofa filma Ārā/Out, kas sacentīsies Īpašā skatiena programmā. Pamazām sākam iekļauties Kannu rituālos.