Valoda un vertikāle

OLe1! A novela e9 um aasrro.. ne3o de1 vontade de deixar de assistir, sem falar que o elenco e9 maravilhoso.Ningue9m pode perder.. fiquem ligados em CORDEL ENCANTADO.Bjuxxx

Quero tentar aoncpanhe1-la todas as noites, infelizmente, ontem dia 12/04 ne3o deu para assistir, mas sere1 uma das novelas da Rede Globo que mais vou assistir, que se deu com um inedcio lindedssimo, apesar de je1 haver duas mortes logo no seu inedcio de dois atores importantedssimo, que foi o personagem do Thiago Lacerda e da personagem Aline Morais, mas veremos mais pra frente,; estarei sempre na expectativa. Abrae7o!

«Ja es būtu Latvijas direktors, es no valsts budžeta vislielāko naudu kultūrā piešķirtu dzejniekiem." Vispirms vajag naudu nopelnīt, biedr Direktor, un tikai pēc tam spriedelēt par pārdalīšanu.

I.Ziedonis:' Viņš spēj AUGT, tikai nesot tos sev līdz. ' L.Langa: ' Man nekas cits neatliek, kā piesaukt Brodski, kurš arī mēģināja, līdz saprata, ka dzeju rakstīt ne-dzimtajā valodā neesot iespējams. ' - Viss plūst, viss mainās....Homo-globalis pierādīs ko pretēju - var AUGT, atsakoties dzimtās valodas (gūt lielus komerciālus ienākumus/panākums). Gēnu terapija, vispasaules digitalizācija un debilizācija palīdzēs?

Imants Ziedonis: ''(..) bet tajā kā Čehova lugās uzpeld viens otrs inteliģents, tas izaug no tēva un brāļa darba, tas patērē, ņem, pilnveidojās un....nedod atpakaļ. Tas nedod atpakaļ! Viņa gājiens - prom no tautas. Tā aiziet uz Amerikas mūžamežiem vēlāk pasaulslavenais tīģeru mednieks Ziemelis un kļūst par Zimmeli, tā aiziet un no tā laika pasaules kinohroniku talantīgi veido Vidzemes zēns ar 'francisko' uzvārdu Dorēda (no ''Dorēdu'' mājām), tā aiziet ar savu, tikai savu likteni prom svešā, labākā vidē daudz inženieru, diplomātu, ārstu, zinātnieku. Bet Valdemārs paliek. Un paliek Dainu tēvs Barons. Un paliek Rainis. Rainis neuzsūcas pasaules kultūrā tiktāl, lai neatgrieztos. Viņš atgriežas. Un tāpēc mums ir Raiņa Tots. Viens no augstākajiem domas varoņiem pasaules literatūrā. Varonis Tots, kas neuzdrošinās notraukt tautas sāpju putekļus no savām kājām. Viņš spēj augt, tikai nesot tos sev līdz.'' ('Tik un tā'.- Rīga 'Liesma' 1985. 125.-126.lpp.).

poliete un latgalietis. Laikam tāpēc ģimenē tika liela vērība pievērsta katram vārdam latviešu valodā, katrai zilbei vai katram burtam, lai tas tiktu PAREIZI izrunāts un pareizi lietots. Atceros bērnību un jaunību, kad regulāri tika pārspriests vārda vai teikuma izruna, jēga...Šī līksmošana par katru, agrāk nedzirdētu un nelietotu vārdu, ir saglabājusies ari mūsu bērniem, par ko tiešām prieks! Valoda taču attīstās, pat, ja attīstības vai paplašināšanās virziens ne vienmēr ir tīkams...Nekad nepieradīšu pie - atrunāts! Katru reizi palecos! Pārrunāts, izspriests, izlemts...Tas tikai piemērs...

Viens no labākajiem rakstiem pēdējā laika Dienā. Viela pārdomām. Protams, tikai tiem, kas ar galvu vispār mēdz draudzēties.

Kas ir literatūras uzdevums? Izskaidrot tautas masām idejas virzību, pielietojumu, ar literāro tēlu palīdzību izspēlēt dažādas dzīves situācijas. Neesot idejai, nav ne literatūras, ne literātu, bet rakst - nieki kā sabiedrībai nederīgi nieki cenšas pievērst sev uzmanību. Kas cits atliek? Valodai ir daudz lielāka nozīme cilvēku dzīvē, tā ir nesalīdzināmi plašāka kā literatūra. Valoda patstāvīgi rodas, pilnveidojas un attīstītas. Rakstība radās salīdzinoši nesen, idejiski raksti tapa vēl vēlākā laikā. Jāsaka - visam savs laiks, arī rakstniekiem!

Izglābs ar to, ka būs gudrs. Piedodiet, bet dumjš cilvēks citā valodā rakstīt daiļliteratūru vai dzeju nemaz nav spējīgs. Kas attiecas uz valsts doto vai nedoto finansējumu, tad tas, kurš prot , spēj un ir gatavs rakstīt, uzrakstīs fantastiski arī tad, ja būs spiests to darīt ar ogli uz avīzes malas. Es ļoti apšaubu to rakstītāju spējas, kuri ir gatavi dzejot un rakstīt tikai tad, ja viņiem kāds vispirms iedos nodokļu maksātāju naudu un atvēlēs kādu mēnesi Ventspils rakstnieku mājā. Un vēl man ļoti patīk arī tas teiciens "cik valodas tu proti, tik reižu esi cilvēks". Un varu godīgi atzīties - jā, es arī ļoti labprāt rakstītu angliski, vāciski, franciski un kā tikai vien vēl ne. Tā paša Toma panākumi manī modina baltu skaudību, jo es labi apzinos, kāds darbs ir ieguldīts, lai to varētu paveikt, un es - godīgi atzīstos - esmu par slinku, bet tāpēc es viņu negrasos nosodīt, lai paaugstinātu sevi. Un par to, vai latvietim rakstīt angliski ir labi, es labprāt paklausītos no paša Toma, nevis no kāda/kādas, kas to nekad nav darījis. Rīkoties pretēji būtu tas pats, kas uzklausīt no vecmeitas padomus par laimīgu ģimenes dzīvi vai aklā stāstu par Rūbensa gleznu.

Aidā!Sākam rakstīt krieviski!Milzīgs tirgus,tepat netālu.......

Ļoti negatīvs iespaids palika pēc izlasīšanas. Kaut kas no sērijas "es pati citas valodas nemāku un tie pārējie, kuri māk un izmanto, ir nodevēji". Pasaule ir liela, un nedrīkst spītīgi sēdēt savā mucā un pa spundi nikni raudzīties uz pārējiem. Angliski rakstošo Tomu pazīst arī kā latvieti. Latviski rakstošos un netulkotos ārpus Latvijas nepazīst gandrīz neviens. Kurš tad ir vairāk paveicis? Un tikai nevajag cēli stāstīt, ka naudas dēļ neviens neraksta. Visticamāk, neraksta TIKAI naudas dēļ, taču savu maizes kumosu ar savu darbu dikviens rakstnieks un dzejnieks roši vien tomēr vēlas nopelnīt, kaut gan skaistāk, protams, izklausās stāsti par darbu idejas vārdā. Nudien, nepazīstu nevienu tādu, kurš rakstītu un dzejotu tikai sava prieka pēc un no honorāra atteiktos, jo nav smuki par naudu strādāt. Arī rakstnieka un dzejnieka darbs ir darbs, un to pienākas novērtēt arī finansiālā ziņā. Un valodu un tautu drīzāk izglābs tie, kuri spītīgi nesēdēs savā šaurajā aplociņā, bet ies arī uz āru. Kā gruzīns, kurš raksta vāciski. Kā latvietis, kurš raksta angliski. Tāpēc vien, ka viņi prot arī citas valodas, viņi savu identitāti nav zaudējuši.