Tapuši zināmi visi mūziķi, kuri satiksies 12. februārī Zelta mikrofona pasniegšanas ceremonijā Dailes teātrī. Un nav vairs tik svarīgi, kuri uzstāsies uz skatuves, kuri visiem paliks atmiņā ar vētrainu uzdzīvi aizkulisēs un kuri nākamajā rītā pamodīsies zem segas nevis kopā ar to, ko parasti, bet ar vēsiem zelta krāsas metāla balvas pieskārieniem pie sāniem. Kāds no sešām balvām nominētās grupas Instrumenti dalībniekiem varētu no rīta grozīties gultā no vieniem sāniem uz otriem un šos pieskārienus sajust itin visur – uz sejas, kakla un vēl šur tur.
Instrumentu pēdējais albums Atkala nudien ir labākais, ko mūziķi līdz šim paveikuši, turklāt brīdī, kad jau likās, ka nu gan pietiks. Brīnumi nenotiek – parasti tie populārākie no populārākajiem arī tiek pie balvām, tāpēc šogad Zelta mikrofona žūrijā vairs nebija pat interesanti lauzīt galvu par to, vai tuč tuč kvalitatīvāku popmūziku pērn izdevies uzražot Prāta vētrai, The Sound Poets, Donam, Aijai Andrejevai vai Instrumentiem. Jauno savdabju, sava ceļa gājēju un citu dīvaiņu mums netrūkst, bet tauta viņus pieņemt vēl baidās, kā liecina piemērs ar Eviju Vēberi. Popmūzikai tuvākā ir tieši alternatīvās un elektroniskās mūzikas kategorija, kas joprojām ir kā popmūzikas otrā līga, kuras pārstāvjiem, ja arī mūzika sanākusi melodiska un lipīga, mēģināt izpārdot koncertu Arēnā Rīga pat prātā nenāk, jo neviena cita raidstacija, izņemot Radio Naba, viņu mūziku neatskaņo.
Pakavējoties vēl pie elektroniskās mūzikas, vērts pieminēt, ka Latvijā tā lielākoties līdz šim ir bijusi ļoti nopietna un gandrīz var sacensties ar akadēmisko, šogad šo tendenci (es neteikšu – kļūdu), kas varbūt saistīta ar mūsu mentalitāti, labo MMMM un Origo Boys – abu grupu albumu iekļūšana piecniekā ir svaiguma dzirksts, kas iepriecina. Īsta ballīte parasti nepienāk, vārdā saukta. Ja arī Bermudu divstūrim un šīgada debitantos nominētajam Pirmajam kursam savās dziesmās to sasaukt kaut kā ir izdevies, tā tik un tā ir plastmasas ballīte, kas nepūst, nerūsē un ūdenī nesadalās, tātad videi kaitīga.
Cieņu izraisa rokmūzikas piecnieks – The Mary Jane, Apēdājs, Oceanpath, Velns viņu zin un Laime pilnīga – grupas, no kurām katrai ir savs pazīstams rokraksts, kurā klausīties nav kauns. Balvu pelnījis arī jebkurš no albumiem, kas ticis alternatīvās līgas piecniekā, – pērn visu iepazītā Evija Vēbere un Jānis Ruņģis, kuru soloalbumi piedāvā tik savdabīgu oriģinālmūziku, kāda pēdējos gados maz dzirdēta, grupa Sigma, kurai iedzīvināt mūsdienu populārajā mūzikā dzeju izdodas tik labi kā nevienam, joprojām sevi plosa Imants Daksis – šoreiz bez akustiskās ģitāras, bet ar pavadošo grupu – un Austras balvu jau ieguvusī Polifauna, kura jaunu riteni neizgudro, bet brauc tik pārliecinoši, ka izvairīsies pat no skudriņas, kas trāpīsies uz ceļa. Teikums ir uzrakstīts. Pietrūkst tikai punkta.