Janvāra beigās tika paziņotas Oskara nominācijas, tātad gada cikls ir teju noslēdzies, atlikusi vien svinīgā figūriņu izsniegšana 12. martā – ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, kas pavelk svītru kino sezonai. Un, lai arī kāda būtu attieksme pret Oskaru kā globālo kvalitātes mērauklu, ir vērts iedziļināties, kurp tad šogad pūš vēji. Visvairāk – vienpadsmit nomināciju – ir filmai Viss visur vienlaikus/Everything Everywhere All at Once. Pagaidām kinoteātrī Forum Cinemas ir pieteikts tikai viens filmas seanss 4. februārī. Pasaulē šo Danielu (tā sevi dēvē režisoru duets Daniels Kvans un Daniels Šeinerts) filmu jau ir saslavējuši debesīs – "obligāti jāredz" ieteikums klīst jauniešu vidē. Un jāredz ir, lai vismaz pirmo filmas pusstundu vērtos ekrānā, tā arī nesaprotot, ko darīt ar visu šo sviestu – haotisko, košo, bezkaunīgo lērumu.
Filmas galvenā varone ir uzņēmēja, ķīniešu imigrante ASV, vārdā Evelīna, – Mišela Jeo lomā "spridzina". Viņas veļas mazgātavas bizness buksē, arī ģimenes locekļi nemitīgi iekuļas ķezās. Viss kļūst vēl trakāk, kad Evelīna nonāk saskarsmē ar nodokļu inspekcijas darbinieci Deirdri, kuras lomā ar nežēlīgu pašironiju iejūtas Džeimija Lī Kērtisa. Liekā svara spilventiņi, pieguļoša bītlene un nezin no kuras pasaules malas sagādātās dzintara krelles ir Evelīnas galvenā ienaidnieka uzskatāmākie aksesuāri. Taču stāsts ir ne tikai par mazā uzņēmēja grūto dzīvi un konfliktu nepareizi aizpildītu finanšu pārskatu dēļ, bet arī par ierastās realitātes robežu laušanu un graušanu. Par multiversiem! Divi Danieli, kuri filmu veidojuši kā mazbudžeta projektu, ir atļāvušies to, ko amerikāņu kino atļaujas reti. Proti, izkāpt no laika sakārtotības un stāsta hronoloģijas. Danieli rotaļājas ar realitātes slāņiem, demonstrējot un deklarējot to nosacītību. Piemēram, Evelīna un viņas vīrs nodokļu kantorī var kļūt par kungfu filmu cienīgiem supervaroņiem, Evelīna un Deirdre no naidniecēm var kļūt par mīlniecēm utt. Jebkura situācija ir tikai ilūzija, no kuras var izkāpt, pārceļoties citā realitātē. Un to arī filmas varoņi dara – ar azartu un aizrautību.
Kas ir noteicis filmas panākumus? Var piesaukt dažādas profesionālās īpašības, kuru filmā ir daudz, par to liecina arī četras Oskara nominācijas filmas aktieriem, nominācija kā gada labākajai filmai u. c. Taču būtiskākā ir koncepcija: tā ir filma par dezorientāciju fragmentētā pasaulē, kurā ir pazudusi stabilitāte un robežas un vienīgā izeja ir bēgšana citā realitātē. Tā ir arī filmas autoru spēja uztaustīt laika garšu – mēs nemitīgi teleportējamies vismaz sociālo tīklu radītajā realitātē. Domāju, filma uzmin arī daudzu cilvēku pašsajūtu, apjukumu haotiskajā laikā.
Turpat līdzās ar deviņām Oskara nominācijām ir vēl viena zīmīga filma, kuras rezonansi, domājams, ir vairojis karš Eiropā. Tā ir kinematogrāfiskās meistarības ziņā profesionāli veidotā vācu kara drāma Rietumu frontē bez pārmaiņām (skatāma Netflix) – viens no visu laiku lielākajiem Vācijas kino sasniegumiem. Ar deviņām Oskara nominācijām lepojas arī Mārtina Makdonas Inišerinas Banšī, par ko jau rakstīju KDi. Tāds dīvains gads.