Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Neputns izdevis Jaroslava Ivaškeviča darbu izlasi Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja

Apgāds Neputns laidis klajā poļu literatūras klasiķa Jaroslava Ivaškeviča (1894–1980) darbu izlasi Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja. To sastādījusi un tulkojusi Ingmāra Balode, grāmatas dizainu veidojusi Anna Aizsilniece, informēja apgāda pārstāve Antra Bula.

Izcilā poļu dzejnieka, rakstnieka un dramaturga Jaroslava Ivaškeviča darbi Latvijā izdoti un iestudēti vairākkārt. Vēl salīdzinoši nesen viņa vārdu Latvijas kultūrtelpā aktualizējis režisors Alvis Hermanis, 2000. gadā Jaunajā Rīgas teātrī iestudējot Ivaškeviča garstāsta Vilkumuižas jaunkundzes dramatizējumu. Kino mīlētājiem gan pasaulē, gan Latvijā Ivaškeviču tuvinājusi poļu kinorežijas meistara Andžeja Vajdas 1979. gadā radītā šī paša stāsta ekranizācija.

Jaroslava Ivaškeviča dzīve bijusi tik intensīva, ka, šķiet, ietvērusi vairākas dzīves: viņš bijis ne vien dzejnieks un prozaiķis, bet arī dramaturgs, esejists, mūzikas kritiķis, libretists, tulkotājs, redaktors un publicists; starpkaru periodā – diplomātiskā dienesta pārstāvis, pēc Otrā pasaules kara – valstsvīrs, Polijas rakstnieku savienības prezidents un aktīvs kultūras dzīves organizētājs. Bet dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode atzīst: “Man viņš sākotnēji ir spilgtās poļu starpkaru paaudzes pārstāvis, Čaka un Sudrabkalna laikabiedrs, tekstgrupas Skamandrs dzejnieks.” (Skamander – 1918. gadā izveidojusies dzejnieku grupa, kuras modernistiskie meklējumi iezīmēja vienu no vadošajiem stilistiskajiem strāvojumiem Polijas literatūrā.) Ivaškeviča balsij piemīt aizrautīgs un silts tembrs, intonatīva niansētība, jutekliskums un melodiskums.

Izlasi veido divas daļas. Pirmajā ietverts hrestomātiskākais no Ivaškeviča darbiem – poētiskais garstāsts Vilkumuižas jaunkundzes, kuru viņš sarakstījis 1932. gadā Sirakūzās, sava pirmā Itālijas ceļojuma laikā. Tas reiz jau izdots latviski (Irēnas Birzvalkas tulkojumā,1993), taču, kā grāmatas ievadā norāda Ingmāra Balode, “tulkojumi noveco, savukārt nenovecojoši darbi ir pelnījuši jaunas interpretācijas”. Savukārt izlases otrā daļa sniedz ieskatu latviešu lasītāju līdz šim mazāk iepazītā Ivaškeviča daiļrades laukā – dzejā, precīzāk – vēlīnajos dzejoļos, kas apkopoti zem nosaukuma Ceļojumu dzeja.

“Viens no impulsiem salikt šajā izlasē kopā Vilkumuižas jaunkundzes un Ivaškeviča ceļojumu dzejoļus radās tajā mazajā mirklī, kad, pabeidzot lasīt šo darbu, skatiens vēl ietiepīgi kavējās pēdējā lappusē, un tur bija rakstīts: “Syrakuzy, kwiecień 1932” – Sirakūzas, aprīlis 1932. Domāju par to, kā autors, aptuveni mana vecuma vīrietis tobrīd, sēž zem augstās, spalgās Sicīlijas pavasara saules, visviens, vai izdevies noslēpties vai bijusi drosme tai ļauties, un raksta par to, kā Viktors Rubens, galvenais varonis, izkāpis no vilciena, dodas pa saviem jaunības vasaru laukiem Polijā pie – tagad teiktu – pie sevis paša. Cik daudz ceļojumu ir šajā vienā stāstā un cik iespēju dažādos veidos nostaigāt savu dzīvi!” grāmatas ievadā raksta Ingmāra Balode.

Jaroslavs Ivaškevičs (Jarosław Iwaszkiewicz, 1894–1980) dzimis Kalņika miestā Ukrainā, Polijas pierobežā. Mācījies krievu ģimnāzijā, studējis jurisprudenci, vēsturi un filozofiju. Dzejā debitējis 1915. gadā. No 1916. gada bijis dramaturģijas nodaļas vadītājs Kijevas Poļu teātrī. Beidzoties Pirmajam pasaules karam, devies uz Varšavu, kur strādājis kā mājskolotājs un žurnālists. 1918. gadā kļuvis par vienu no dzejnieku modernistu grupas Skamandrs dibinātājiem. 30. gados bijis Polijas Republikas vēstniecības sekretārs Kopenhāgenā (1932–1935) un Briselē (1935–1936). Otrā pasaules kara gadus pavadīja ģimenei piederošajā Staviskas muiža netālu no Varšavas, kur nodevās pagrīdes darbībai – vajāto poļu un ebreju, kā arī kultūras vērtību glābšanai. Pēc kara bijis Polijas Rakstnieku savienības prezidents, Polijas Tautas Republikas Seima deputāts, kā arī aktīvs kultūras dzīves organizētājs un tā laika ietekmīgākā literārā žurnāla Twórczość redaktors (1955–1980).

Latvijas lasītāji ar Ivaškeviča dzejas un prozas tulkojumiem līdz šim varējuši iepazīties Kārļa Krūzas atdzejotajā poļu dzejas izlasē (1937), īsprozas krājumā Meitene un baloži (1967, Ritas Luginskas tulkojums) izlasē Kamēr mēs vēl dzīvi (1971, dažādi atdzejotāji), stāstu krājumā Atspulgi (1993, Irēnas Birzvalkas tulkojums).

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves izrādītas Ivaškeviča lugas Vasara Noānā" (1969; rež. Mihails Kublinksis ), Eņģeļu māte Joanna (1997; rež. Pēteris Krilovs), Ideāls zaglis (2012, rež. Indra Roga). Vilkumuižas jaunkundzes Alvja Hermaņa režijā iestudētas ne vien Jaunajā Rīgas teātrī (2000), bet arī Teatro Storchi Modēnā, Itālijā (2010).

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Diena jautā

Burova kļūšanu par Rīgas mēru vērtēju

Kopā nobalsojuši: 2098

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Līdzsvara meklējumi

Jaunais mākslinieks Toms Harjo stāsta par personālizstādi Aicinājums, aktiermeistarības studijām un kino aizkulišu valdzinājumu

Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja