Postpadomju kari. Nemieri, etniskie konflikti un valstiskums Kaukāzā

Armēnijas un Azerbaidžānas karš par Kalnu Karabahas teritoriju, Gruzijas kari ar tās separātiskajiem reģioniem – Abhāziju un Dienvidosetiju, pilsoņu karš Gruzijā un Krievijas kari ar Čečeniju. Autors ir analizējis vispārējo situāciju visā bijušajā PSRS teritorijā, īpašu uzmanību pievēršot Kaukāza reģionam, taču sniedzis izvērtējumu arī Baltijas valstīm ceļā uz neatkarību.

K. Cīrhera atzinumi par neatkarīgo valstu veidošanos pēc PSRS sabrukuma, analizējot atšķirības Baltijā un Kaukāza valstīs, ir ārkārtīgi interesanti. Viņa viedoklis par Krievijas un Čečenijas karu patiesajiem cēloņiem apgāž izplatītos mītus ka Krievija vienkārši pūlējās nosargāt Čečenijā atrodamos naftas krājumus vai baidījās no turpmāka valsts sabrukuma, ko varētu izraisīt Čečenijas atdalīšanās. Lai gan Kaukāzā notiekošo K. Cīrhers vairāk vērtējis kā politologs, rakstot viņš vadījies gan pēc citu pētījumiem, gan arī pats apbraukājis minētos reģionus, ticies ar kaujiniekiem, politiķiem un vienkāršajiem iedzīvotājiem. Grāmatā aprakstīti ne tikai kari un to cēloņi, bet arī Kaukāza reģiona valstu vēsture, strauji mainīgā ekonomiskā un politiskā situācija, sniedzot skaidru priekšstatu gan par pašiem notikumiem, gan to izraisītājiem.

"Grāmata, kas visupirms būtu jālasa žurnālistiem – ziņu žurnālistiem, lai labāk orientētos un spētu sniegt padziļinātas ziņas par reģioniem, kuros notiekošais ir aktuāls arī Latvijai. Taču tā būs interesanta arī visplašākajam lasītāju lokam," uzskata "karsto punktu" žurnālists Atis Klimovičs (video var noskatīties šeit:)

Savukārt grāmatas tulkotājs vēsturnieks Dainis Poziņš uzsver, ka grāmata Postpadomju kari. Nemieri, etniskie konflikti un valstiskums Kaukāzā ir arī ārkārtīgi vērtīgs vēstījums par to, kā un kāpēc, "izlaužoties no PSRS", Baltijas un Ziemeļkaukāza valstu vēstures gaita pavērsās radikāli pretējos virzienos. "K. Cīrhers plaši lieto mūsdienu politoloģijā bieži sastopamus jēdzienus "vāja valsts, vāja valsts institūciju kapacitāte". Lasot šo grāmatu, kļūst skaidrs, ko šie jēdzieni patiesībā nozīmē [..] jo Latvijas masu medijos šie jēdzieni bieži vien tiek lietoti ārkārtīgi nekorekti. [..] Lai gan mums patīk kritizēt savu valsti un savus politiķus, deviņdesmito gadu sākumā šeit pieņemtie lēmumi bija pareizi un Baltijas valstīm izdevās izvairīties no ļoti, ļoti nopietnām sekām," uzsver D. Poziņš.

Šī ir grāmata, kas sniegs atbildes un rosinās pārdomas gan politoloģijas un žurnālistikas studentiem, gan vēstures skolotājiem, gan ikvienam lasītājam, kuru vairāk interesē nevis jautājums "kas notiek?", bet gan "kāpēc notiek?", jo politiskie un ekonomiskie procesi ir cieši saistīti un tas, kas notiek Ziemeļkaukāzā, ietekmē procesus Krievijā, bet Krievija ir mūsu kaimiņvalsts.