Birutas Delles glezniecība izdevumā atspoguļota jau no viņas pirmajiem mēģinājumiem strādāt ar eļļas krāsām , kad paralēli mācībām 2.vidusskolā Biruta Delle, tad vēl Priekule, katru dienu devās pie sava skolotāja gleznotāja Anša Stundas, lai mācītos gleznot. Septiņus gadus viņa bija uzcītīga Anša Stundas skolniece, un viņš veltīja meitenei daudz laika, augsti vērtēja viņas spējas.
Tad sekoja sagatavošanas kursi Mākslas akadēmijā un studijas - laiks, kad Biruta Delle sev atklāj Sezana glezniecību, apmeklēja lielos muzejus Pēterburgā un Maskavā. Mākslas akadēmijā Birutai kļūst arvien mazāk interesanti, viņa uzzina, ka izstādēs var piedalīties arī bez akadēmijas diploma, un studēt tikai diploma dēļ, tikai, lai būtu dokuments - tas nav viņas garā. Pirmā izstāde, kurā piedalās Biruta (jau kā Delle, jo viņa ir precējusies ar Hubertu Delli), notika 1967.gadā. Eksponēto darbu nopērk Mākslas fonds. Sākumā Biruta aktīvi piedalās kopējās izstādēs, bet pēc 1970.gada regulāri rīko personālizstādes.
Jaunais izdevums ļauj izsekot mākslinieces daiļrades ceļam, atklāj viņas glezniecības plašo diapazonu. Pati būdama ļoti radoša personība, ar milzīgām iztēles spējām, Delle ir uzticīga dabai, tam, ko viņai mācījis viņas skolotājs Ansis Stunda.
Birutai Dellei bija izlolots sapnis par savu studiju, par to, ka viņa tālāk nodos jaunajiem savu prasmi un zināšanas. Septiņdesmito gadu vidū darbu sāka viņas studija Zemūdene, uz kuru jaunieši nāca lai gleznotu, taču atbalsta šai neformālajai institūcijai nebija. Tas vairāk palicis kā neīstenots sapnis, lai gan ik pa laikam Biruta Delle pie tā ir atgriezusies.
Albumā pēdējie reproducētie darbi tapuši pērn – 2012.gadā, starp tiem kā viens no izcilākajiem sasniegumiem minams mākslinieces pašportrets.