Pateicoties mūziķim un fotogrāfam Olīvam Mētram 18 fotogrāfijās saglabājušies Raiņa 1929. gada vasaras mirkļi. Tas ir vienīgais fotomateriāls, kurā redzama Raiņa un Aspazijas vasarnīcas vide – verandu un dārzu. Olīvs Mētra ir arī pēdējo dzejnieka portretu autors, tie tapuši 9. septembrī – trīs dienas pirms Raiņa nāves.
Olīva Mētras atmiņas ir unikāls materiāls, jo autors dzīvi un krāsaini apraksta katra fotoattēla radīšanas mirkli, fiksējot apkārtni, sarunas, noskaņojumu: "Rainis devās uzmeklēt Aspaziju. Es paliku dārzā. Bet arī Aspazija jau līda caur ceriņu krūmiem no ķēķa puses, ar slotu vajādama kādu apcirptu vārnu, kura tik neganti uzbrūkot viņas kaķītim. (..) Šodien Aspazija izskatījās ļoti daiļa, gluži pretstats vakardienai. Ne jausmas vairs no noguruma un nespēka. Lielais zīda uzplētnis un ornamentiem rakstītā galvas saite piedeva viņai īsti latvisku izskatu. "Šī nejaukā vārna!" dusmojās dzejniece. "Kur pasprukusi, kur ne. Pat cilvēka nebīstas. Kaķītim uzreiz virsū! Jāaizdzen projām pāri ielai! No turienes viņa laikam arī atnākusi!" Aspazijai runājot, pienāca arī Rainis. Dzejniekam bija maz laika, tāpēc iesākām tūliņ uzņemšanos. Pēc dažām mūsu kopējām grupām tika saaicināti arī citi mājas iemītnieki, kuri ar lielāko prieku arī kopīgi uzņēmās. Uzņēmāmies arī mēs trīs vien: Aspazija, Rainis un es."
Olīvs Mētra (īstajā vārdā Jānis Antons Ķiploks) dzimis 1891. gadā Gaujienas Dzērvēs, miris 1982. gadā Rīgā. Viņš ir beidzis Aleksandra ģimnāziju un mācījies Latvijas valsts konservatorijas dziedāšanas klasē. Pēdējā kursā angažēts par solistu Latvijas Nacionālajā operā. Diemžēl īsi pirms konservatorijas beigšanas saslimis ar plaušu karsoni, līdz ar to no dziedoņa karjeras nācies atsacīties. Tad Olīvs Mētra pārgājis uz kompozīcijas klasi. Jau mācoties, viņš piedalījies koncertos Gulbenē un citās Latvijas pilsētās. Trīsdesmitajos gados un četrdesmito gadu sākumā strādājis par skolotāju Balvu ģimnāzijā un vadījis skolas kori, vadījis arī Abrenes apriņķa Balvu aizsargu nodaļas kori un orķestri.
Olīva Mētras atmiņas līdz šim nav bijušas publicētas. Pēc Raiņa nāves 1929. gada 14. septembrī laikrakstā Pēdējā Brīdī ievietots vien neliels atmiņu fragments. Tas, ka atmiņas pamatā rakstītas īsi pēc dzejnieka nāves, liecina par to autentisko vērtību.
Izdevumu papildina Raiņa un Aspazijas muzeja galvenās speciālistes, Mag.art. Astrīdas Cīrules priekšvārds un komentāri. Atmiņu rokraksts un fotogrāfijas glabājas Rakstniecības, teātra un mūzikas kolekciju krātuvē un ir daļa no Raiņa kolekcijas.