Atvēršanas pasākuma tiešraidē sarunāsies LNB vadošais pētnieks Gustavs Strenga un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētā profesore Ilva Skulte. Abi pētnieki aplūkos, kā pandēmija, ar to saistītie ierobežojumi un sociālā distancēšanās ir ietekmējusi mūsu mediju lietošanas un tekstu lasīšanas paradumus, tostarp – kā mūsu vēlmi lasīt ietekmē digitālais nogurums.
Tiešraide būs skatāma LNB YouTube lapā.
21. gs. sākumā piedzīvojam nozīmīgu lasīšanas paradigmas maiņu. Ir daudz neskaidrību un atšķirīgu viedokļu: kas vispār ir lasīšana?; vai "īstā" lasīšana attiecināma tikai uz noteikta veida tekstiem un noteikta veida medijiem vai arī lasīšana ir plašāk interpretējams informācijas ieguves process? Rakstu krājumam Lasīšanas pandēmija gatavoto pētījumu kopums, kas izseko lasīšanas vēsturei Latvijas teritorijā no viduslaikiem līdz mūsdienām, ļauj ieraudzīt jaunas kopsakarības. Apziņa, ka šī nav pirmā reize, kad notiek mediju maiņa un diskusija par dažādu lasīšanas veidu atšķirīgo intelektuālo vai morālo vērtību, ļauj labāk izprast arī mūsdienu situāciju.
Krājuma saturu veido pētījumi, kas LNB simtgadē, 2019. gadā, sadarbojoties ar literatūras un filozofijas žurnālu Punctum, tika publicēti interneta vietnē punctummagazine.lv. Rakstu autori pārstāv LNB un citas pētnieciskās institūcijas, un ir savās tēmās vadošie Latvijas literatūrzinātnieki un vēsturnieki: Gustavs Strenga, Māra Grudule, Pauls Daija, Lilija Limane, Kristīne Zaļuma, Viesturs Zanders, Jana Dreimane, Ilva Skulte un Anda Baklāne.
Tieši šobrīd, Covid-19 pandēmijas izraisītās globālās krīzes apstākļos, lasīšanai tiek pievērsta papildu nozīme, tostarp dažādās mākslas un sociālajās akcijās tiek aktualizēta skaļā lasīšana, kas vēsturiski bija vienīgā, bet pēc tam ilgus gadsimtus – galvenā lasīšanas forma. Tikai 19. gs. skaļā lasīšana atdeva vadošo lomu klusai, apcerīgai lasīšanai. Īpaši lasīšanai pandēmijas un sociālās distancēšanās apstākļos izdevuma ievadesejā pievērsies vēsturnieks Gustavs Strenga, piešķirot rakstu kopumam aktuālu skatupunktu. Savukārt mediju pētniece Ilva Skulte, izmantojot LNB aptaujā par iedzīvotāju lasīšanas paradumiem ārkārtējās situācijas laikā iegūto informāciju, papildinājusi tēmu par lasīšanu 21. gs.
Lasīšanas vēsture, atrazdamās uz robežas starp grāmatniecību un literatūrzinātni (īpaši – literatūras sociālo vēsturi), ļauj ieraudzīt tos noklusētos, maskētos vai vienkārši nepamanītos vēstures fragmentus, kas palikuši ārpus literatūras un grāmatniecības pētījumu skatupunkta. Lasīšanas vēsture ir arī stāsts par nacionālo, sociālo un dzimumu emancipāciju gadsimtu garumā.
Izdevumā rakstus papildina plašs kvalitatīvu, krāsainu attēlu klāsts no LNB un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas krājumiem, kā arī citiem avotiem.
Grāmatu sastādījusi Maija Treile, zinātniskā redaktore – Vija Daukšte. Izdevuma dizainere ir Anete Krūmiņa, vāka ilustrācijas zīmējusi Maija Kurševa.
Projektu īstenoja LNB sadarbībā ar Latvijas Bibliotekāru biedrību un literatūras un filozofijas žurnālu Punctum.
Raksti tapuši Eiropas digitālās bibliotēkas Europeana projekta Rakstpratības attīstība Eiropā (The Rise of Literacy in Europe) un valsts pētījumu programmas projekta Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību ietvaros.
Grāmata izdota ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, to var iegādāties LNB veikalā Draugu telpa.
Cena – 13,50 eiro. Aicinām sazināties ar veikalu! Tālrunis: +371 67843767, e-pasts: [email protected]
Ar izdevumu Lasīšanas pandēmija. Esejas par lasīšanas vēsturi LNB turpina mērķtiecīgi un sistemātiski realizēto lasīšanas vēstures un aktuālās situācijas pētniecību. Tās ietvaros jau tapis Latvijai – 100 projekts – izrāžu-lasījumu cikls Lasām Latvijā (2017) – un tam sekojošais Gustava Strengas eseju krājums Lasām Latvijā/Grāmata Latvijā (2018). LNB vadošā pētnieka Paula Daijas veidotā virtuālā izstāde The Rise of Literacy in Europe (Rakstpratības attīstība Eiropā, europeana.eu). Kopā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāti un RSU Sociālo zinātņu fakultāti organizētā ekspedīcija lasīšanas ieradumu izzināšanai Sēlijā (2018).