Aleksandrs Morfovs: Domājošs aktieris ir mans sapnis

11/10 izrāde

Ja viņš būtu domājošs, nezīstu to smirdošo mēslu!

Ja nu vienīgi nevajadzēja akcentēt, ka vīrišķīgais misters Žagars šajā izrādē tiek pārtaisīts par muļķi. Bet varbūt Jums tā liekas,un Žagara Loma par muļķi padara Jūs?:D Tas ir viltīgs darbs,un iesaku tomēr iedziļināties režisora intervijā,nevis tikai pārskriet :)

Profesoram Zālitim gribu atgādināt veco patiesību, ka katrs spriež par citiem pēc savas samaitātības pakāpes!

Ne Rečidai, ne Makmērfijam nav taisnība, vai tāda viena taisnība vispār ir. Ka viņi gribējuši labu, tas ir režisora viedoklis, manprāt viņi abi izklaidējas, katrs pa savam, sieviete slēpta sadiste, vīrietis patvaļnieks un aktieris, kurām psihuškā interesantāk kā cietumā. Būtībā arī Formana filmā var apstrīdēt/ apšaubīt Makmērfija plašās iespējas, sevišķi ar prieka meitu tusiņu un pārspīlēto ekskursiju ( tas atkal ir amerikānisms, ko mīlam vairāk kā savus tuviniekus). Nu jau kura slavena ekranizācija pārcelta uz DT skatuves? Tātad pasaules slava pavelk- režisorus, aktierus, skatītājus. Tomēr labi, ka skatītāji nāk, zāle pilna, stāvgrūdām, ja pensionāriem un studentiem tiek 50 % atlaide. Skrastiņs kā Amadejs veic varoņdarbu, romānu no galvas iemācīdamies un meistarīgi izstāstīdams, dialogu jau visai maz, foršs premjēru ansamblis kreisajā avanscēnā. Grūbe labs Batterflejis, piedodiet, bet šoreiz mans sakāmais būs vietā- dupsis nolaidens bumbierelis ( gaumes, protams, varbūt dažādas), nekādi nespēju iztēloties viņu sexa pilotāžu, vai orālais, tā kā madame pieprasa tumsu, varbūt kāds palīglīdzeklis vai Žagara varonis kaisles aptracis vai stulbs. Ņiverju! Ja jau pliki tēvaiņi, tad Žagaram pilnas tiesības, muskuļota, iedegusi miesa, ka neviena netīksmes tirpa pār manu augumu nepārskrēja, nozīmē, ka man patika. Prieks, ka Ķuzule-Skrastiņa pie labām lomām tikusi, varbūt ka Rečida atklās, ka džuljetīgās nemaz nav feinākās lomas. Attēlos redzamās mīmikas vedina uz domām, ka būs visādi "nospiedumi" no filmas. Amadejā arī netrūka. PATS SVARĪGĀKIS, ko gribu pateikt. Izrāde ir kā kulaks uz acs. AKTIERIEM JĀAPZINĀS, ka viņi publiski un patiesi runā no skatuves par MŪSU "dziedniecības" istāžu kārtību, kur patvērumu raduši dāmas un kungi ar izteiktām un neapmierinātām sadisma un perversionisma ( mākslas paveids) iezīmēm. Par Sarkankalnu un Ģintermuižu varu galvot un sniegt liecības, ko izdarīt nav vienkārši, jo SISTĒMA ir nostrādāta, visai nevainīgā veidā vari atrasties taipus kliņķiem. Mūsu valstī steidzami izdarāma nopietna darbinieku kontingeta "caurskate". Kā to izdarīt, nezinu. Uz katru psihologu vajag vēl vienu psihologu, daļa personāla paši neizbēgami nojūgušies, tāds darbs. Manprāt, personālu ik pa laikam vajadzētu nomainīt, bet pret ko, vēl slīpētākiem. Dakteriem akmeņus nemetu, lai gan...Toties māsiņām ir palīgi no izcilāko slimnieku vidus, Trankvilizatori tiek pumpēti pastiprinātā režīmā. Daļai slimnieku un uzraugiem izklaide, atrakcijas par brīvu. P.S. Tagad kārta Moema "Teātrim", bet kā zināms Vija Artmane šo lomu nobūrusi, pat pirms pati vēl atveidoja, angļu filma ir pulka vājāka, jo ārišķīga, bez šarma un maistarības, skaistuma un aktieriskas atklātības, ko latviešu teātra prīma mums uzvēdījusi uz mūžu.

Izcili!Iesaku!

"Uz vislielāko bezizejas situāciju var paskatīties dažādi. Kad vecmāmiņa nokrīt pa kāpnēm, tas var būt ļoti traģiski, bet arī ļoti smieklīgi. Ja vari smaidīt, ir cerība, ka viss nav zaudēts. " /citāts/