Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +7 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Bēdīgais stāsts par mentalitāti

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
jautājums
j
Mums nekur latviešu mentalitāti nav jāpieskaita. Mēs esam izteikti eiropieši. Tāpēc arī pašreiz latvieši , kas dodas ekonomiskajā emogrācijā tik labi integrējās Rietumeiropas valstīs. Un es nekur neteicu, ka kāda identitāte ir pārāka. Bet mēs esam tie, kas esam ! Tauta bez aristokrātijas, bet kurai jau 19.gadsimtā nebija analfabētu. Mazskaitlīga tauta, kura tomēr ir izveidot savu neatkarīgu valsti . Cik ir ANO dalībvalstu ? Ap 190 ? Cik pasaulē ir etnosu ? Ap 3000, kur tau'tu statusu, laikam sasnieguši ap 300... Maza valsts,kura tomēr ir pamanījusies iestāties pasaules visietekmīgākajos klubos-NATO, ES. Nu patīk mums paraudāt. Pēc principā...Ka nu nenoskaustu.... Krilovs var sevi uzskatīt par ko grib...
lustīgais nerris
l
Latviešu mentalitāti nevar pieskaitīt "(rietum)eiropeiskai mentalitātei" tāpat kā krievu mentalitāti nevar pieskaitīt "aziātiskai" mentalitātei. Izņemot, protams, ja mēs gribam nodoties vēlmju domāšanai.
lustīgais nerris
l
Kāpēc man ir tāda sajūta, ka Jūs uzskatāt, ka "eiropeiskā mentalitāte" ir kaut kādā ziņā labāka par "aziātisko mentalitāti"? Un, ka Jūs "austrumu kaimiņu" jeb krievu mentalitāti pieskaitāt Jūsuprāt nepilnvērtīgākajai aziātu mentalitātei? Latviešu civilizācijas procesu tomēr nevar ar burvju nūjiņas mājienu pieskaitīt "Eiropas tautu attīstības procesiem" tikai tāpēc, ka mums tas tā labpatiktos.
jautājums
j
Drīzāk, tas ka mūsu civilizācijas procesi ir bijuši tik līdzīgi Eiropas tautu attīstības procesiem, nosaka mūsu mentalitātes eiropeisko identitāti. Mēs esam eiropieši, atšķirībā no austrumu kaimiņiem, kas daudz vairāk ir piederīgi aziātiskajai mentalitātei
jautājums
j
Es esmu lasījis Merķeļa Latviešus. Un ? Ar ko latviešu zemnieku stāvoklis atšķīrās no Igaunijas ? Visa tā bija Livonija .Ar vācu baroniem zem kievu cara. Ar to, ka Merķelis grāmatu par igauņiem neuzrakstīja? un Jūs domājat, ka vācu baronu paradumi pret latviešu zemniekiem daudz atšķīrās no izturēšanās pret vācu zemniekiem? Noteicošais bija piederība kārtai-aristokrātijai, nevis tautībai. Jūs kaut ko par Anglijas Meža kodeksu esat dzirdējis? Līdz 20.gs.bija spēkā. Ja kāds muižnieks notvēra malumednieku , kas parasti bija zemnieki ar ģimenēm badā, tam draudēja pakāršana, acu izduršana vai kastrēšana. Parasti nocirta kādu roku vai kāju...Un Jūs domājat, ka angļu lordi kalpones neaiztika ? Angļi man liekās miesas sodus skolās atcēla tikai 20.gs . Nu bija vairāk vai mazāk atšķirības, bet šim civilizācijas procesam izgāja cauri visas Eiropas tautas.Un ja pacels nopietnas vēstures grāmatas, tad šausminošus paradumus un notikumus var atrast par jebkuru Eiropas valsti.
lustīgais nerris
l
Vienu avotu es Jums uzreizi varu nosaukt: Norberts Eliass "Civilizācijas process." Kas attiecas uz latviešiem, tad, protams, Merķeļa "Latvieši." To nu KATRAM būtu jāizlasa, lai kaut daļēji aptvertu latvisko mentalitāti un kādos apstākļos tā ir veidojusies.
lustīgais nerris
l
Pirmās nakts tiesības ir pazemojošas, degradējošas un cilvēka cieņu sabradājosās jebkurā gadījumā. Varbūt pārpratu, bet no Jūsu teiktā izrietēja, ka tāpēc, ka tās tika piekoptas visā Eiropā, pirmās nakts tiesības nav uzskatāmas par degradējošām nedz pazemojošām. Mea Culpa. Tā kā ir bijusi vajadzība sīkāk pētīt šos jautājumus, tad varu teikt, ka tā dēvētā civilizācijas attīstība Vācijā, Francijā un Anglijā noritēja VISAI atšķirīgi, nemaz nerunājot par teiksim Itāliju, Spāniju, Holandi un citām Eiropas zemēm.
jautājums
j
Un Jums šķiet, ka Pirmās nakts tiesības ir pazemojošas tikai tad, ja kungs ir citas tautības pārstāvis ? Bet ja vienas tautības, tad ko ? Viss OK? Ko tad Figaro tā pārdzīvoja ? Viņi taču ar grāfu Almavivu bija vienas tautības...Un tā ir luga, bet dzīvē viss bija daudz, daudz skarbāk. Un dzimtcilvēku pēršana , miesassodi, muiznieki cilvēkus pārdeva un slepkavoja nesodīti. Feodālis bija kungs gan par zemnieka miesu, gan dvēseli. Tādi nu tie laiki un paradumi bija ! Visur ! Tam ir gājusi cauri visa Eiropa. Un pateikt, ka tas ir noticis tikai ar mums, un tāpēc mūsu mentalitāte atšķiras no igauņu vai lietuviešu mentalitātes , nav nekāda argumentēta un loģiska pamatojuma. Vai arī Jūs pierādiet, ka ir zinātniski dati, ka izvarošana ir mazāk traumējoša, ja upuris un vārmāka ir vienas tautības, bet vairāk, ja tie ir dažādu tautību cilvēki. Un uzrādiet avotus, lūdzu.
lustīgais nerris
l
un caur kādu KROPLO PRIZMU pasauli un paši savu vērtē tie, kuri skrien pie Brīvības pieminekļa svinēt 16. martu un šovasar vēl visam pa virsu arī 1. jūliju?
lustīgais nerris
l
Pirmās nakts tiesības - viduslaiku "tradīcija, " kurā meklēt pamatojumu mentalitātei ir nenopietni?------ --------------------- Es gan domāju, ka ir pat ĻOTI nopietni, jo Vācijas, Francijas, Krievijas un Anglijas muižas ATŠĶĪRĀS no Latvijas muižām ar to, ka Latvijā muižnieki bija vācieši, kamēr pārējās nosauktajās zemēs muižnieki bija savējie, tā teikt, tautieši. Tas ir viens. Otrs - tad Jums liekas, ka pirmās nakts nav pazemojošas un degradējošas un cilvēka cieņu sabradājošas; ka tā ir tikai tāda jauka nevainīga tradīcija, vai kā?
erika
e
Piekrītu P.Krilovam, ka runājot par neseno Latvijas vēsturi, jaunieši nevēlas kārtējo reizi dzirdēt tos šausmu un ciešanu stāstus un neviļus vairās no tiem. Tas ir normāli, jo cilvēka dabā ir tverties pie gaišā, pie prieka. Arī es vienkārši nespēju sevi piespiest skatītes filmas, piemēram, Sibīrijas bērni, jo zinu, cik ļoti pārdzīvošu un tajā pašā laikā neko vairs līdzēt nevaram. Bet... runājot par vēstures mācīšanu, te vajadzētu pareizi izlikt akcentus, jo katras valsts vēsture ir tas ar ko gribam lepoties, nevis ieņemt cietēju tēlu. Tā, piemēram, manas vecmāmiņas, arī viņas uz savas ādas ir izņēmušas šo šausmīgo vēstures kursu, plus vēl vairāki miruši bērni, bet kaut kā savā galvā esmu salikusi akcentus tā, ka es ar vecmāmiņām lepojos, par to. cik viņas stipras un gaišas spējušas palikt, kā teica Babiņa, vai ta, meit, mēs vienīgie šajā saulē cietušie, Dievs debesīs visu saliks savās vietās.
jautājums
j
Tā ir ļoti veca lieta, nāk no kaut kādiem Merķeļa laikiem, kad mammīte aizgāja pie barona, atnāca mājās, visi zināja, kas tur notika, bet ne vīrs, ne bērni neko neprasīja. Klusēja kā partizāni. Pēc tam kāds bērniņš piedzima, un viss. Nesaku, ka tas ir kaut kas traģisks, drīzāk - bēdīgs stāsts, bet tas veido mūsu mentalitāti. --------------------------------------------- ------------------------------------------------------------ ------- Nū...Varbūt , ka Krilovam pašam derētu drusku vēsturi pamācīties. Un ne tikai latviešu, bet arī pasaules...Cidādāk dīvaini tie argumenti... Pirmās nakts tiesības jeb «droit de seigneur» ir viduslaiku tradīcija, saskaņā ar kuru feodālim bija tiesības laupīt nevainību jebkurai viņa īpašumā dzīvojošajai meitenei. Un te nu neatšķīrās Vācijas muižas ne no Francijas, ne Anglijas, ne Latvijas...Un kur vēl Krievija... Vecais vīrs atved savas meitas pie kunga (Vasilija Poļenova glezna, 1874)... Un vēl Bomaršē ...Trakā diena jeb Figaro kāzas...Kur visa intriga balstās grāfa velmē izmantot Pirmās nakts tiesības ar sulaiņa sievu.... Tā kā meklēt tur pamatojumu mentalitātei ir nenopietni... Krilovs nopietni uzskata, ka ar igauņu zemniekiem lietas norisinājās citādi ?
Rakstniece
R
Arī komentāri rāda, ka daudziem nav skaidras nedz juridiskās, nedz politiskās ētikas kategorijas. Tāpat kā Krilovam. Bet paldies B.Daukštam par komentāru. Daukšts šīs lietas nostāda savā vietā. Sabiedrībai patiešām jāsāk domāt par to, ka nepieciešama apzināta vēstures politika, lai latvieši vairs nevērtētu pasauli un paši savu vēsturi caur kroplo padomju politiskās ētikas prizmu.
un
u
Nedali tautu un tautas vēsturi bagātos un nabagos, labāk dali godīgos un kangaros. Pie kuras tad tu piederētu, ja tā dalītu?
Vilis
V
Paldies Bonifācija Daukštam par ļoti trāpīgo komentāru. Diemžēl Krilovam, tāpat kā daudziem latviešiem, padomju mankurtizācijas politikas rezultātā galvā valda faktu un 'vērtību sajukums.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja