Visu vasaru bijām uz pauzes, jo atbildīgajos, svarīgajos gaiteņos neviens nevarēja izlemt, ko iesākt ar Lielo ģildi. Rezultātā aizkavējām sezonas izziņošanu un biļešu tirdzniecību līdz augusta beigām, kad kļuva skaidrs, ka remonts Lielajā ģildē tik drīz tomēr nesāksies. Tikai pēdējā brīdī varējām ziņot cilvēkiem, kurp jādodas klausīties mūsu koncertus. Ir vajadzīgs visiem saprotams ceļš un ritmiskums sezonas plūdumā, bet valsts atbildīgās instances mums pamatīgi iezāģēja, – stāsta Sinfonietta Rīga mākslinieciskais vadītājs, diriģents Normunds Šnē.
Sezonā dominēs jaunatklājumi vai aprobētas vērtības?
Mūsu uzstādījums spēlēt daudz ko jaunu vairs nav nekāds pārsteigums, taču mēs joprojām ar pamatīgu optimismu pie tā turamies. Piedāvāsim gan klausītājiem, gan mums pašiem daudz līdz šim vēl nedzirdētas mūzikas. Savukārt satikšanās ar pazīstamām simfonijām vienmēr ir lieliska iespēja ielūkoties šajās partitūrās dziļāk. Atšķirot klasisko simfoniju notis un paskatoties uz tām kā pirmoreiz, var tiešām ieraudzīt daudz ko jaunu. Tas ir tāpēc, ka mēs paši kļūstam gudrāki, vairāk pieredzējuši.
Viens no ļoti svaigiem un nepieredzētiem akcentiem būs itāļu komponista Fausto Romitelli videoopera An index of metals, kuru jau ļoti drīz – 2. oktobrī – varēs redzēt koncertzālē Lielais dzintars. Šī ir tiešām vienreizēja iespēja, jo Fausto Romitelli, manuprāt, ir viens no XX un XXI gadsimta lielākajiem, spilgtākajiem un novatoriskākajiem vārdiem. Šis darbs ir pietiekami sarežģīts, lai es droši varētu teikt, ka pēc tam kādu laiku Latvijā tas nebūs skatāms, tāpēc aicinu izmantot iespēju un 2. oktobrī mērot ceļu uz Liepāju, lai noskatītos šo tiešām ļoti pamatīgo un dziļo videomākslas un mūzikas sintēzes piedzīvojumu. Piedāvājums nāca no Liepājas Mākslas foruma puses, bet man jau sen bija interese par šo darbu. Šī ideja ļoti saskrējās ar manu iekšējo vēlēšanos. Uzvedumā tiek izmantota diezgan liela grēda dažādu tehnoloģiju sistēmu. Kopā ar mums muzicēs soliste, poļu soprāns Joanna Frešela.
Kāpēc to nevajadzētu palaist garām?
Parasti es esmu ļoti skeptisks pret mūzikas un citu mākslu sintēzi un atrašanos vienlaikus uz skatuves, bet šeit ir ārkārtīgi veiksmīgi īstenota multimediālā ideja. Mūzika netraucē skatīties bildi, savukārt video klātbūtne atklāj dziļāku slāni šajā darbā. Sirreālas dzejas rindas, asociatīvas izteiksmes rezonē ar mūzikā ietverto. Uz akadēmiskās mūzikas robežas ar popkultūru ir interesanti sazīmēt citātus no izciliem pagātnes darbiem popmūzikas jomā. Tas viss kopā rada ļoti īpatnēju pasauli, kura pamazām ievelk. Tā lēnām, lēnām sāk attīstīties, līdz beigās kļūst par ļoti uzrunājošu virpuli.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 23. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!