17. jūlijā Salacgrīvā tiks atklāts devītais ikgadējais festivāls Positivus. Tajā darbosies sešas skatuves un kino telts. Pirms triju dienu mūzikas maratona Positivus vadītājs Ģirts Majors intervijā KDi stāsta par festivāla nākotnes perspektīvām un mūžam pieaugošo budžetu.
Vai šogad ir kādas pārmaiņas festivāla Positivus koncepcijā?
Nekādu fundamentālu pārmaiņu nav. Kā ierasts, mēs esam centušies panākt, lai cilvēkiem, kuri uz Positivus brauc katru gadu, rastos sajūta, ka festivāls turpina augt un attīstīties. Arvien vairāk resursu mēs tērējam saturam – gan dārgāku un lielāku mākslinieku piesaistīšanai, gan visas programmas pilnveidošanai un daudzveidošanai. Šogad mums pirmo reizi būs cirks. Uz Dabas skatuves notiks režisora Vladislava Nastavševa uzstāšanās, kas mums pašiem ir viens no gaidītākajiem koncertiem. Par neatņemamu Positivus sastāvdaļu ir kļuvis kinoteātris, kurā tiks demonstrētas latviešu filmas un norisināsies diskusijas. Tie ir kā mikrofestivāli festivālā, kuros valda atšķirīga aura un kuri pulcē noteiktas interešu grupas. Daudzi Positivus apmeklētāji nemaz neiet uz lielajiem koncertiem, bet pavada laiku šajās mazajās saliņās.
Vai redzat būtiskākas pārmaiņas ilgākā laika nogrieznī?
Ar katru gadu Positivus var kļūt pārliecinošāks, kvalitatīvāks un bagātāks, taču savā uzņemtajā kursā festivāls nevar izdarīt straujus pagriezienus, jo tas ir ilgtermiņa projekts ar nemainīgu pamatformātu un pamatpubliku. Mums bija vajadzīgi trīs līdz pieci gadi, lai Positivus uzņemtu apgriezienus. Tas ir tas, kas man pašam ļoti patīk, – veidot lietas, kuras dzimst līdz ar tevi un kurām tu velti daļu sava mūža. Arī finansiālajā ziņā mums bija nepieciešami trīs gadi, lai festivāls sāktu sevi atpelnīt, un vēl divi, lai sāktu nosegt pirmo gadu ieguldījumus.
Kāds ir festivāla budžets?
Festivāla budžets pagājušajā gadā pārsniedza divus miljonus eiro, aptuveni puse tika atvēlēta saturam, otra – visam pārējam.
Apmeklētāji izvēlas zīmolu Positivus vai konkrētus māksliniekus?
Nevar noliegt, ka festivālam ir nepieciešami mākslinieki, kuri palīdz pārdot biļetes, bet tajā pašā laikā tam nav izšķirošas lomas, jo Positivus nebalstās uz vienu vai diviem skaļiem vārdiem. Protams, festivāla apmeklētāji vēlas redzēt konkrētus mūziķus vai grupas, taču liela daļa cilvēku ir atzīmējuši nākamā festivāla norises datumus savā kalendārā vēl pirms mākslinieku izziņošanas. Viņi šo pasākumu uztver kā satikšanās un iepazīšanās vietu. Positivus ir kļuvis par sava veida socializēšanās fenomenu.
Piesaistīt publiku kļūst grūtāk vai vieglāk?
Vieglāk nepaliek nekas – it īpaši festivālam. Jebkuram augošam pasākumam atbildība un finansiālie riski paliek arvien lielāki. Daudzu gadu garumā iegūtā reputācija palīdz veidot plašāku programmu un dod iespēju runāt ar māksliniekiem, ar kuriem pirms tam nav bijusi iespēja runāt, taču pārdot biļetes kļūst arvien grūtāk, jo katru reizi nākas saskarties ar dažādiem mūsu mazā tirgus radītajiem izaicinājumiem.
Cik apmeklētāju šogad gaidāt?
To ir ļoti grūti prognozēt, jo milzīgu daļu biļešu mēs pārdodam tieši festivāla nedēļā. Šāda tendence ir vērojama daudzu gadu garumā. Mums ir zināma maksimālā kapacitāte, kuru mēs nepārkāpsim un kura pirmo reizi tika sasniegta pagājušā gada festivāla sestdienā. Tie ir 30 000 cilvēku.
Cik daudz līdzekļu jūs ieguldāt, lai uzrunātu ārvalstu apmeklētājus?
Tikpat daudz, cik tērējam Latvijā. Mēs gan pērkam reklāmas laukumus, gan vedam uz šejieni ļoti daudz žurnālistu. Savos vasaras festivālu apskatos mūs regulāri iekļauj Lielbritānijas dienas laikraksti, par mums ir rakstījuši tādi cienījami Rietumu izdevumi kā The Wall Street Journal un National Geographic. Tas ir bijis vairāku gadu darbs, lai Positivus iekļūtu šajā apritē un tiktu identificēts kā viens no festivāliem, kuru citu valstu mediji iesaka apmeklēt savai auditorijai. Tas ir liels ieguvums ne tikai mums, bet arī Salacgrīvas novadam un valstij kopumā. Pagājušajā gadā festivālu apmeklēja 9000 ārzemnieku, 6000 no tiem bija igauņi, pārējie brauc no citām Eiropas un pasaules valstīm. Festivāls nav tikai mūzikas pasākums, tā ir eksporta prece.
Ko jums pašam gribas visvairāk redzēt šī gada festivālā?
Es visvairāk priecājos par grupu Jungle, kuru mēs mēģinājām aicināt divus gadus. Man vienmēr ir bijis interesanti vērot sacensību latviešu mākslinieku vidū par to, kurš nospēlēs iespaidīgāko koncertu, un salīdzināt viņus ar ārvalstu kolēģiem.
Ko jūs darītu, ja kāds no Positivus māksliniekiem mēģinātu atkārtot nu jau par leģendāru kļuvušo grupas Blur līdera Deimona Olberna uzstāšanos šā gada Roskildes festivālā, kad viņš atteicās pamest skatuvi vairāk nekā pēc četru stundu koncerta?
Mums tā nebūtu tik liela problēma kā vairākumam citu Eiropas un pasaules festivālu, kuros ir noteikts konkrēts beigšanas laiks. Reti kurš pasākums var ilgt 24 stundas diennaktī. Tā ir milzīga privilēģija, ka mums ir atļauja trokšņot visu nakti, ja vien to var saukt par trokšņošanu.
Es zinu, ka daudzi mākslinieki ir maksājuši milzīgus sodus par šādiem pārkāpumiem. Es pats esmu bijis Brūsa Springstīna Eiropas turnejas noslēguma koncertā Helsinkos 2012. gadā, kurā viņš pārspēja savu iepriekšējo ilgākās uzstāšanās rekordu. Mēs justos pagodināti par līdzīgiem izgājieniem, jo tie veido festivāla stāstu. Tā ir milzīga dāvana publikai.
Ko jūs domājat par Krievijas festivāla Kubana pārcelšanos uz Rīgu?
Ikviens pasākums krāšņo vietējo mūzikas dzīvi un aktivizē publiku, taču festivāli ir ļoti specifiski un unikāli pasākumi, kuri ir jārada konkrētā vietā un konkrētiem cilvēkiem, lai tie būtu dzīvotspējīgi. Es nevaru iedomāties, ka Positivus varētu pārcelties uz citurieni. Ja kāds no festivāliem maina norises vietu, uz šo faktu ir jāskatās piesardzīgi, jo nav zināms, vai jaunajā mājvietā tam izdosies saglabāt savu dvēseli. Patlaban ir grūti spriest, vai Kubana Rīgā var kļūt par ilglaicīgu projektu.
Vai šis festivāls var kļūt par Positivus konkurentu?
Šim festivālam ir pavisam cita auditorija. Jāpiebilst, ka krievu mākslinieku koncertu šogad vispār ir krietni vairāk nekā iepriekšējos gados. Viens skaidrojums varētu būt, ka tiem mūziķiem, kuri nav mierā ar Krievijas politisko virzienu, ir sarežģītāk uzstāties pašā Krievijā, otrs – konkursa Jaunais vilnis atcelšana.
Ko jūs domājat par Lucavsalu kā par festivāla Kubana izvēlēto norises vietu?
Es nevaru atbildēt uz šo jautājumu, jo es pats tur esmu tikai vienu reizi izbraucis ar riteni. Jebkurā gadījumā man tā šķiet ļoti pievilcīga vieta. Sala pilsētas centrā man vispār šķiet ļoti pievilcīga.
Festivāls Positivus
Zvejnieku parkā Salacgrīvā 17.–19.VII
Triju dienu biļete bez teltsvietas EUR 69, ar teltsvietu – EUR 75
Vienas dienas biļete EUR 35
www.positivusfestival.com