Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Aktuāli
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris
Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Gundega Repše: par tupumu un tuvredzību esmu kliegusi gadiem ilgi

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes

190 komentāri

labs komentārs pie šī paziņojuma
l
Atbalsta jaunu latviešu literatūras tulkojumu izdošanu 5 Autors: Kulturasdiena.lv. 2013. gada 12. februāris 13:09 "Noslēdzies Latvijas Literatūras centra sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu kultūras programmas Latvijas literatūra pasaulē ietvaros organizētais konkurss Atbalsts ārvalstu izdevējiem Latvijas literatūras tulkojumu izdošanai, kurā atbalstu guvuši četri projekti, informē LLC pārstāvji." Vēlos piedāvāt KD skatam tēmu. Ja šajos naudas sadalījumos nav interešu konflikta, tad izskaidrojiet, KAS IR INTEREŠU KONFLIKTS. Un vēl, meitenes, kas skolas laikā piedzīvojušas koncentrācijas nometni 50.vsk, varbūt joprojām sabiedrību ap sevi pielīdzina nometnei? ( Literatūrā esam vairāki produkti no Rīgas 50. vidusskolas moku kambariem. Mana sola biedrene Liāna Langa, Dace Rukšāne, Kristīne Ulberga. Arī Dagnija Dreika. Par šo varētu uzrakstīt psiholoģisku trilleri.).
>Maru
&
VKKF vadītāja apzvanīs draudzenes un tagad arī dažus izredzētos draugus,sadalīs tēmas un naudu,vai varbūt otrādi, vispirms naudu un tad tēmas un tad atliek tikai gaidīt ģēniju ražojumus. Kaut ko taču uzrakstīs.
  • 1
  • 1
maru
m
Nu tad gaidām psiholoģisko trilleri!
  • 0
  • 2
lasot interviju vēlreiz - atklājās
l
Mana sola biedrene Liāna Langa.... viena no dāsnākajām vkkf naudas saņēmējām...
ko tādu var apgalvot tikai patmīlī
k
Lai mēs izbēgtu no tā, kas šobrīd, manuprāt, parādās pārslavētajos un ordeņotajos pamatstraumes romānos ( A. Kļavis un J. Lejiņš, piemēram), kuri labā literārā valodā ilustrē vēsturi krāsainās, tēlainās bildītēs, glaimojot lasītāja priekšstatiem par to, kāda ir mazas tautas cildenā pagātne, augstākajam mērķim jābūt mākslinieciskajam līmenim, formas jautājumam. Reprodukcijas mums nevajag.
vispār
v
lasot visus šos drausmīgos naidīgos komentārus ir absolūti nepārprotami, ka kultūra ir gandrīz pavisam mirusi.
jā
j
Nesapratu Liāna Langa vērtēja Liānu Langu... Vai nav jauki? Un draudzenīti ar neaizmirsa. Roka roku... Jā V.Freimanes Atlantīdai neatradās. Labi, ka latviešu izdevumam A.Hermanis palīdzēja, tagad vācu valodā tulko M.Knolls. Un tas jau neko nenozīmē, ka grāmatai tāda popularitāte un atzinība Latvijā.
Cits Vārds
C
Finansiālu atbalstu saņems Kanādas izdevniecība Guernica Editions Liānas Langas dzejas izlases izdošanai angļu valodā . Konkursam iesniegtos projektus vērtēja ekspertu komisija: Valsts kultūrkapitāla fonda pārstāvji Guntis Berelis un Sigita Kušnere, Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pārstāve Līga Buševica un Latvijas Literatūras centra (LLC) pārstāvji Liāna Langa un Pauls Bankovskis. VKKF lielas summas atvēlējis Latvju Tekstiem - redaktore Liāna Langa,protams.
Tas,
T
kurš raksta šo "kurai vēl vajag būt gan redaktorei,gan projektu vadītājai,gan dzejniecei, kura pati lemj par VKKF naudas piešķīrumiem savas dzejas tulkošanai?"'domā, ka būt rakstniekam un lit. ž. redaktoram ir noziegums.
  • 2
  • 6
drīkst
d
un tas pat ir ļoti izdevīgi.Kurš par to šaubītos?
  • 6
  • 1
lit.
l
žurnāla redaktors nedrīkst būt rastnieks?
  • 2
  • 4
kurai
k
vēl vajag būt gan redaktorei,gan projektu vadītājai,gan dzejniecei, kura pati lemj par VKKF naudas piešķīrumiem savas dzejas tulkošanai?
  • 6
  • 1
kuram vēl
k
literatūrai veltītajam žurnālam vajadzētu atvēlēt "summu"?
  • 2
  • 3
Cits Vārds
C
Repšei no VKKF piešķirti : 2009 - 1050ls 2010 - 1100ls 2011-1200ls 2012-1200ls Papildus līdzekļi ir piešķirti projektiem,Repšes grāmatu,arī klausāmgrāmatu izdošanai. Interesanti,ka VKKF ir ļoti devīgs pret Liānu Langu Bokšu, arī pret SIA Apostrofs,kur projektu vadītāja atkal ir Langa Bokša. Varbūt tāpēc jaunākajos Latvju Rakstos vairāku rakstu autori vietā un nevietā atsaucās uz Langas autoritāti. Varbūt tāpēc Repše,Ikstena,Ābele ir mūsu labākās rakstnieces,ka viņu darbi ir jo dāsni apmaksāti un prasmīgi reklamēti. Varbūt tāpēc tieši Langa,roku ievingrinājusi,organizē Nacionālās rakstniecības atbalsta fondu,lai kontrolētu,kuru draugu un kuru nedraugu rokās nonāks saziedotie līdzekļi.
nu
n
izlasīju es vēlreiz interviju. Neatradu tur nevienu vietu, kur būtu - ak es kāda es cik brīnišķīga es. Tieši otrādi - gribētos izrunāt dažas līdz galam nepateiktas lietas. Un iespaids par asi un laikmetīgi domājošu cilvēku. To pašslavināšanos piedomā klāt. Pierēķina pie viņas nelokāmības un tā, ka viedoklis ir atšķirībā no tiem, kuri katru atbildi sāk ar - nūūū nezinu kā lai pasaka. Te viņa sevi neslavē. Varbūt citur kur grēkojusi? galīgi man Ābele nešķiet holivudiska un ārišķīga, tieši otrādi daudzviet tiek netipiski dziļi ar it kā pavisam vienkāršiem līdzekļiem. tagad man arī mamma guļ pamperos. Bet Paisumā, kad to vēl neizjutu tik personiski, žņaudzās rīkle ciet, kad tu saldo kafiju dzēra.. Var taču būt arī smagsvara tēli. Kaut lielākā daļa viņas sižetu un sajūtu un nojausmu ir ļoti smalki. Ir grūti noticēt, ka tādas nianses ir iespējams ietvert vārdos. Un kas tur tais slavenajos noteikumos rakstīts? Ka nedrīkst publiski izteikties par citu rakstnieku darbiem? Un patiešām laba literatūra nav nekāda pelnītāja. Pelna lēta satura resnas grāmatas ar smuku vāku.
  • 2
  • 5
ir
i
būtiska atšķirība starp Skaisli un Repši. Viena ir tikai lasītāja,otra ir eksperte,valsts naudas dalītāja.Pirmajai saistoša ir morāle,pašas sirdsapziņa,otrai būtu jābūt saistošiem vismaz VKKF ētiskajiem noteikumiem,ja ne morāles normām. Paisumā ir par slimo mammu un piekakātajiem pamperiem,par ar nomocītu un ar zālēm sašpricētu zirgu,kuru aizved uz kautuvi, tā ārišķīgi,skatuviski. Mēs spriedām,ka ar Ābeles romāniem un stāstiem latviešu literatūrā ir ienācis holivudiskums,plakanība,lēta tiekšanās pēc ātrām lasītāja jūtām. Par pašslavināšanos iesaku vēlreiz izlasīt interviju ar Repši. Kā piemēru. Tādu piemēru kļūst arvien vairāk.
  • 6
  • 1
nu,
n
mūsdienu latviešu vēsturiskais romāns, protams!
  • 0
  • 0
nu
n
nevaru neko spriest par Tavu ģimeni. Manā abu viņu darbus gaida kā glābējzvanu. Pārlasa. Reizēm atsevišķus stāstus. Piemēram, Mūsu dienu upes vai Vējam līdzi, vai Magelānu, vai Alvas kliedzienu. Un katrreiz ar jaunu pārdzīvojumu un baudu. Ne-interese par literatūru vienkārši rāda citu interesi - par naudu, desu, sexu, TV, ekšeniem visādiem un katastrofām. Nav sabiedrība gatava iedziļināties sevī un dzīvē. Vairums lietu notiek ātri un pavirši. "Bet cilvēkam sevi ir jādzen kā skrējējam pēdējā aplī.." Un kur ir tie pašslavinošie vārdi? Ka viņai mūsdienu latviešu romāns liekas nemākslinieciska iztapšana mūsu priekšstatiem par to, kāda tā mūsu latviešu vēsture bijusi? Kāpēc Skaslei ir tiesības uz savu viedokli par Kļavi, bet Repšei nē? Netaisnīgi man tomēr liekas tie uzbrukumi. Uzraksti par to latviešu mūsdienu dzeju,kas liekas vērtīga! Iedod to Šlāpinam! varbūt nodrukās satoros. BET tas bija Čaklās viedoklis. Un atkal - viņai ir tiesības uz to. Arī tad, ja Langa ir fondos un projektos, tomēr drīkst būt cilvēki, kuri viņas dzeju uzskata par labu.
  • 2
  • 3
Vārds
V
Iespējams,ka Čaklā ir labākā dzejas novērtētāja Latvijā. Tikai tas salīdzinājums kaut kā ļoti "atsita" padomjlaika ļeņinisma-marksisma piesaukšanu,tā teikt drošībai. Neiedrošinos sevi salīdzināt ar Čaklo,tomēr jaunākajā latviešu dzejā ir daudzkārt talantīgāki dzejnieki par Langu. Tikai vēl jauni,bez padomjlaiku pieredzes. Būs vien jāpiekrīt,ja man pašam pārmetīsi sovjetiskās pieredzes nemitīgu piesaukšanu un nespēju noticēt labajam cilvēkā. Savu nodarbošanos katrs izvēlās pats.Tikko saeima no amata atlaida tiesnesi, kuram arī ar to ikmēneša algu bija par maz. Ne jau viņš viens tāds. Daudzas literātu aktivitātes ļauj domāt,ka viņi sevi stipri pārvērtē un nemitīgi pieprasa lielāku atalgojumu. Kāds tam ir pamatojums. Kāpēc mums jānotic,ka Repšes teiktajiem pašslavinošajiem vārdiem,ja paņemot lasīšanai viņas darbus, mūsu ģimenē tos atdod atpakaļ nelasītus? Pavēro kāda ne - interese par literatūru ir citos medijos. Ja jau Repše un Ābele būtu labākās,vai tad viņam nevajadzētu arī pelnīt vislabāk? Jeb tomēr stāsts ir par alkatību un nepamatotu iedomību?
  • 6
  • 0
Nu,
N
tad jau nepamatots ir jau arī apstrīdējums un apg., ka viņas nav labākās. Čaklā ir sena dzejas zinātāja, nevis skaisle. Viņai ir milzīga pieredze dzejas lasīšanā un vērtēšanā. Viņai nav pamata neticēt. Ja nu vienīgi gadījumā, ja obligāti jābūt šausmīgi noliedzošam un aizdomīgam pret visu. Redzi, jebkurai no nosauktajām profesijām ir tomēr alga - tāda vai šitāda. Cieta. Stabili katru mēnesi. Visbiežāk noteiktā datumā. Rakstniekam nav. Un nav tev jājūtas ne vainīgam, ne parādā. Vienkārši lai viņai ir tie Ls 100 mēnesī! Un arī tad, ja viņiem vēl kāds projekts un kaut vai tikpat mēnesī tiek, lai taču! Tāpēc jau tas VKKF ir. Tu kaut ko zini par tiem honorāru apmēriem? Pastāsti!
  • 0
  • 6
Vārds
V
Vai tad rakstnieks honorārus nesaņem? Bija taču publikācijas par citām radošajām stipendijām,kuras tiem pašiem VKKF laureātiem pieškir, piemēram,pašvaldības. Radošajos namos un radošajos komandējumos savu naudu taču netērē. Kāpēc ir tendence arī rakstniekus uztaisīt par cietējiem? Sabiedrība parādā ārstiem,policistiem,tiesnešiem,sportistiem,mazturīgajiem un visiem literātiem. Tikko lasīju, ka Latvijā 2012.gadā izdot vairāk kā 80 romāni. Tas ir daudz ,manuprāt. Saruna tomēr ir par to cik pamatots ir apgalvojums, ka Repše un Ābele ir labākās prozaiķes. Cik ētiski ir,ka literāti paši sevi vērtē un paši sev piešķir balvas. Tikko lasīju Intas Čaklās recenziju par Pētera Draguna jauno dzejas krājumu. Tur cita starpā apgalvots,ka ir jau laba dzeja,bet tik laba kā Langas dzeja tomēr neesot. Zinot kādās komisijās Langa labprāt darbojās un nekautrējās lemt par naudas piešķiršanu arī sev, rodas pamatotas šaubas par šādiem apgalvojumiem. Mans iespaids,ka lasītāju nepatika pret Ikstenu radās tajā brīdī,kad viņa sevi pati pasludināja par vadošo prozas flagmaņkuģi. Izskatās,ka Ikstenas kolēģes ir rafinētākas un izsmalcinātākas.Tomēr tendence paliek un tā rāda mūsu literāro vidi ļoti neveselīgā gaismā.
  • 6
  • 0
tie
t
ir apmēram Ls 100 mēnesī. Ja tas ir daudz par rakstnieka darbu un ja kādam šo Ls 100 mēnesī žēl, tad kas notiek ar mūsu šausmīgi kulturālo tautu? Nezinu, ko tur Ikstena - kā nu kuro reizi, bet Repše un Ābele ir nešaubīgi labākās. Un to fondu varēji taisīt arī tu, parādītu visiem, kā vajag.
  • 3
  • 7
Skaislei
S
/Ko lai saku. Manuprāt, mūsu šodienas kultūrā ļoti pietrūkst nopietnu diskusiju./ Intervija būtu ieguvusi, ja tajā būtu vairāk urķīgāku jautājumu. U.Adomaiti apmierina jebkura atbilde, līdz ar to intervējamā rakstniece sludina vienu "patiesību" pēc otras.
Cits Vārds
C
Var jau saprast dažu uztraukumu. Kultūras programma "Radošais process Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī" Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja, SIA Andra Konste 7000.00 katru gadu no VKKF vidēji saņem ap 20 000 ls. Projektu atskaites,vai konkrētās naudas tērētāji nekur neuzrādās. Ir ko padomāt, ja salīdzina VKKF stipendiātus no gada gadā. Tāpat nav skaidrs,kāpēc neviens no iesaistītajiem par šiem jautājumiem negrib parunāt atklāti. Kāpēc visi klusē kā sazvērējušies partizāni.
  • 6
  • 1
jautājums
j
bija par to, kā un kam izmanto kkf Venstpils Rakstnieku mājai piešķirto naudu,kuri ir tie rakstnieki, kuri brauc radošajos komandējumos. Vai tie ir vieni un tie paši. Uzbrukums esot labākā aizstāvība. Te tas labi redzams. Čūsku midzenī satraukums.
  • 7
  • 0
Visi
V
tērē komandējumos valsts naudu. Kurš valsts iestādes darbinieks komandējumos tērē savu naudu? varbūt privātās struktūras dara citādi. Kad es braucu kom., man ir gan normāla viesnīca, gan ēst, gan dienasnauda. Kāpēc tikai rakstniekiem jāatskaitās?Tad lai visu valsts iestāžu visi naudas papīri galdā. Pati tu darbone! Un tāda vēl Repši ar mazo burtu raksta! Tramdītāja! Piem., Tu tur savā darbā caurām dienām sēdi un skricelē komentārus pa visiem ekrāniem un visām lapām. Tu nestrādā! Tava alga valstī tiek lieki maksāta! Citādi nevar būt! Un ja tu domā, ka esi baigi noderīga darbiniece, tad darba devējam būtu jāpārskata tavi darba pienākumi. Un ja viņu apmierina tavs darbs, tad jautājums - kas tas par dīvainu kantori, kur vajadzīgi šitādi "darbinieki"?
  • 5
  • 6
Skaisle Jātaļniece
S
Kā lai atkal saku - jauki,ka mani uzrunā, bet man joprojām nav tās burvju nūjiņas,ar kuru uzšaut te vienam,te otram - lai taču pamostās sirdsapziņa un atbildība. Es patiešām uzrakstīju uz VKKF un es patiešām KD kaut kur iekopēšu atbildi, kuru ceru saņemt. Lūk, Jūs ja drīkstu Tu - uzraksti,ierosini,lai VKKF publicē visus iesniegumus - ne tikai apstiprinātos, bet arī noraidītos. Lai publicē info par to, kuri rakstnieki tērē to pašu VKKF naudu Ventspilī, komandējumos. Kā ir ar kritērijiem - ekspertiem, kā iesniegumu iesniedzējiem utt. Neviens nenāks un mūsu vietā neko nekārtos un ar burvja nūjiņām netramdīs ne repši, ne eipuru , ne citus tādsu veiklus manā vērtējumā - darboņus, tiešām piedodiet, ja kāda mūža mīlestību tagad aizvainoju. Bet tas ir tas, kā es tās lietas redzu. Kā rakstīja Rainis - kam to pašu Nobeli noskauda - Ikvienam ir rokas jāpieliek, Lai lielais darbs uz priekšu tiek. Lūk,tādas lietiņas:)))
  • 7
  • 4
Un tomēr
U
vēl par to pašu. Svētdien Kultūras Rondo saruna ar V.Freimani un, "cita starpā", par naudas piešķīrumu jeb, pareizāk sakot, "nepiešķīrumu" tulkojumam vācu valodā Atlantīdai, apskrējās sirds. Kas nav dzirdējuši, iesaku noklausīties. Cik saprotu, L.Langa raksta Valentīnai libretu. Kā tas viss iet kopā? Kam gan nav piešķirts, bet nevienam nav ienācis prātā, ka te nu patiešām vajadzētu. Par raidījumu paldies R.Rikšei un I.Strautmanei.
skaisle ir dīvaina
s
Izlasīju Ulergas rakstu KD un nekādas atsauces par pieczvaigžņu viesnīcu vajadzību neatradu. neforši ir celt neslavu. nav korekti. te links uz rakstu:http://www.diena.lv/kd/eksperti-blogeri/gimenes-tragedija-13928628
Vārds
V
Es arī izlasīju. Lasi uzmanīgi, atradīsi vienu vienīgu žēlošanos, arī par pieczvaigžņu viesnīcām.
  • 7
  • 2
Daiga Mežaka -> Osvaldam Zebrim
D
”Latvia med Knut Hamsun og Kārlis Padegs” (”Latvija ar Knutu Hamsunu un Kārli Padegu”) Hege Boman Grudekjøn, Jānis Kalnačs - grāmata, kas sākotnēji bija iecerēta kā bilingvāls izdevums, šobrīd izdota tikai norvēģiski (2009), jo man nezināmu iemeslu dēļ par šo projektu Latvijā toreiz nebija intereses un tas neguva finansiālo atbalstu… Šai projektā zināma artava ir arī mans veikums, varbūt O.Zebrim, rakstot par 1905.gadu, izrādās kas noderīgs.Atvainojos par stila neveiklību (fragments izkopēts no melnraksta) . Kārlis Skalbe. 1905. gada revolūcijas laikā, lai netiktu arestēts, līdzīgi kā Aspazija un Rainis, viņš bēga uz Šveici. No turienes, viņš devās uz Somiju, turp bija aizbēgusi viņa līgava Lizete un jau gaidīja viņu ierodamies. Abi jaunieši kopā devās jaunā, aizraujošā atklājumu pilnā ceļojumā pa Norvēģiju, lielo rakstnieku dzimteni. Šis valodnieciski ārkārtīgi spēcīgais pāris ar lielu aizrautību un fascinēti jau bija lasījuši vairākus no lielo rakstnieku darbiem. Dzīvodami Norvēģijas galvaspilsētā, iztiku viņi pelnīja, strādājot tabakas fabrikā. Brīvais laiks tika lietderīgi izmantots, lai labāk iepazītu norvēģu kultūru. Un tieši tāpat kā Akurateram, arī viņiem, lieliem Hamsuna apjūsmotājiem, bija nepieciešamība iziet to pašu ceļu caur Kristiānijas ielām, kā to darīja stāstītājs "Badā". Jaunajam pārim palika neizprotams, kā universālie, pasaulslavenie norvēģu mākslinieki bija tik nepopulāri savā valstī, salīdzinot ar to kulta statusu kāds tiem bija Krievijā. Kristiānijā vienas nedēļas garumā Kārlim radās iespēja atrasties Henrika Ibsena tiešā tuvumā, un vēlāk viņš uzrakstīja eseju par saviem iespaidiem, kurus viņš bija guvis no saviem novērojumiem. Tieša Knuta Hamsuna ietekme uz viņu kā autoru visredzamāk atspoguļojas viņa paša dzejojumā “Bads”, kas balstīts emigranta eksistencē. Arī Skalbem neizdodas atstāt Kristiāniju tā, lai tā nebūtu viņā atstājusi savas zīmes. 1909.gadā, kad pēc viņu domām ir kļuvis droši atgriezties, Kārlis kopā ar Lizeti atgriežas savā Dzimtenē, bet šeit viņu nesagaida tā, kā citus zināmos patriotus, kuri pārradās mājās no trimdas. Viņš pagūst izlasīt latviski iztulkoto un "Rīgas Avīzē" nodrukāto Hamsuna"Jusmotāju”, līdz tiek arestēts par tā saukto anti-krievisko darbību. Skalbe tiek apsūdzēts, un viņam tiek piespriests 18 mēnešu cietumsods. Ieslodzījuma laikā viņs apcer savus Norvēģijas uzturēšanās laikā gūtos iespaidus, un daudz domā arī par Knuta Hamsuna rakstniecību. Viņš īsti nebija apmierināts ar "Jūsmotāju" tulkojumu, ko bija lasījis, un juta, ka tajā Hamsuns nav pareizi izprasts. Kad viņš beidzot tika atbrīvots, viņš sparīgi uzņēmās veikt jaunu, valodnieciski daudz labāku tulkojumu romānam, kas viņam tik ļoti patika. Grāmata iznāca 1912. gadā, tajā pašā gadā, kad Lizete Skalbe, viņa sieva, debitēja kā Hamsuna "Mistēriju" tulkotāja. Laulātā pāra tulkojumi iezīmēja būtisku jaunumu Hamsuna darbu tulkošanā, jo tie pirmoreiz bija tulkoti tieši no oriģinālvalodas. Lai gan Kārli Skalbi kā Latvijas patriotu vajāja Krievijas varas iestādes, tomēr viņš kā latviešu strēlnieks piedalījās Pirmā pasaules karā Krievijas pusē cīņās pret vāciešiem. Pēc tam, kad Latvija tika atzīta, viņš turpināja darboties kā rakstnieks. Daba ieņēma nozīmīgu vietu viņa dzīvē, un, kā atmiņas par uzturēšanos Norvēģijā, 1926.gadā viņš un Lizete uzbūvēja norvēģu arhitekta zīmētu "pasaku mājiņu" Vecpiebalgā. Šeit līdz pat 1944. gadam risinājās augstas garīgas aktivitātes. Tad kļuva skaidrs, ka draudi, ka krievi visā savā nežēlībā pārņems kundzību valstī, ir tuva realitāte. Laulātais pāris kopā ar meitu devās bēgļu gaitās uz Zviedriju, kur Kārlis dažus mēnešus vēlāk mira. Kad Latvija atkal kļuva brīva, laulāto pelni tika pārapbedīti pie "norvēģu mājas", vietā, kur šodien atrodas Kārļa Skalbes memoriālais muzejs.
Daiga Mežaka
D
Cien., man nav pamata apšaubīt kāda kompetenci. Un tāds arī nebija mans nolūks. Es vienkārši padalos ar manā rīcībā esošo materiālu, kas šobrīd vienkopus latviski nav atrodams. Vēl saistošāks ir stāsts par Artūru Vanagu – arī 1905. gada bēgli, Elzas Stērstes iemīļoto, Hamsuna palīgu un vēlāko Latvijas ģenerālkonsulu Norvēģijā… Bet šis stāsts ir pārāk garš, lai to šeit komentāros iekopētu.
  • 7
  • 7
Par DM komentāru
P
Izskatās, ka arī DM ir šaubas par to, cik sagatavoti autori vēsturiskajai tēmai. Kad interese pētniecībai sākusies (kā to komentēja arī "maru"). Cik lielā mērā tā būs nejaušība, un cik lielā mērā likumsakarība, tāpēc jau par sadalījumu būtību diskusijas izvērtušās, kas vairāk vai mazāk kā loterijā, sak, tu to, es šito
  • 10
  • 5
Skaisle Jātaļniece
S
Ir tāda Ingas Baueres grāmata Lizete dzejniekam lemtā. Tāds - manā vērtējumā - kluss un mierīgs stāsts , apejot akmeņus vai dziļākas vietas. Vai to lasīju priekšvārdā, vai kaut kur internetā, bet tāds lūgums bijis tuviniekiem -neko lieku, neko pārāk personīgu. Par to kliegšanu. Ir mums tāda talantīga jaunā aktrise Inese Pudža. Viņa saka, ka nevajag kliegt uz skatuves, ka talantīgs aktieris pateiks klusi un viņu sadzirdēs. Tas skan tā dziļi un gudri - kā saka, sadzirdēt var arī ar sirdi, ne tikai ar ausīm un prātu, protams. Un tomēr - cik nav tādu aktieru šodien, par kuriem es spriežu - nav apmeklējis runas mākslas nodarbības. Vai izkliegtas lietas, par kuriem visi nolemj labāk paklusēt. Kā krievi saka- nekustinās, nesmirdēs.... Žēl, ka Mežakai nav ko pastāstīt par naudas dalīšanu, par literārās dzīves kaislībām Skandināvijā. Nenāktu jau par ļaunu latviešu publikai pavērties kas un kā notiek citur pasaulē. Ka dzīvot var arī citādi. Ienāca prātā salīdzinājumi ar ģimenēm- ir tādas, kur viss notiek klusi un mierīgi un ir tādas, kur nemitīgs troksnis. Bet nu labi - kā saka, es esmu runājusi , tieši un konkrēti un ja vien rakstītajam patiešām būtu skaņa - tad arī skaļi. Tagad ir jāgatavojas piektdieniņas lieldieniņas vakaram.
  • 10
  • 4
Daiga Mežaka
D
Patiesi nebija doma iesaistīties šai diskusijā, bet reiz ir piesaukts mans vārds, neko darīt, nāksies pateikt kādu domu. Gribētos jau labdabīgi cerēt, ka šoreiz ir ievērots Jūsu, S.J. , piesauktais labas pārvaldības princips un viss ir noticis lege artis. Prieks, ka gadu ilgusī KD literātu diskusija ir rezultējusies šajā finansiālajā ”piešpricē”. Cerība, ka iecerētais projekts sekmēsies. Veiksmi visiem rakstošajiem! Lūdzu nevajag ”kliegt”. Varam arī klusi. Atmiņa nevilšus aizved mani uz ”documenta 12”, kuru kurēja laulātais pāris Roger M. Buergel & Ruth Noack un jāteic, ka klusi uzdotie nopietnie vaicājumi, lai arī ne vienmēr tika atbildēti, tomēr rosināja līdzdomāt -http://www.nytimes.com/2007/06/22/arts/design/22docu.html?_r=3&pagewanted=1&ref=design&oref=slogin
Tā arī nesapratu,
T
kas tā par naudu, ko G.R. gatava dalīt un kas viņu ir pilnvarojis.
nu ja,
n
par principiem vajag villoties līdz asinīm! Arī par savu pussantīmu! svēts tak! jo mans!
  • 5
  • 2
Nauda
N
pat ja mazāk par pussantīmu,ne nodokļu lielums ir izšķirošais
  • 5
  • 2
Jā,
J
pa pussantīmam no cilvēka gadā.
  • 4
  • 4
maru > tā arī nesapratu,
m
Tā ir Kultūrkapitāla fonda nauda, ko iedala no valsts budžeta -- tātad no iekasētajiem nodokļiem.
  • 0
  • 0
maru > kategoriskajai Skaislei
m
Ja Tu esi par valsts finansiālu atbalstu literatūrai, tad Tu nekad neizbēgsi arī no Tevis pašas piesauktā demagoģisma, brežņevisma un staļinisma -- tie visi mūžam būs tur, kur valsts -- nevis brīvprātīgi indivīdi! -- pārdalīs citu (nevis sevis pašu!) sapelnīto bagātību. Vai Tu spēj to saprast?
Skaisle Jātaļniece
S
Bet es tikko uzrakstīju savas idejas - naudas piešķīrumu literatūrai izmantot daudz plašāk, nevis atbalstot jau zināmas viduvējības viņu centienos kļūt par izcilībām, bet atbalstīt, veicināt nozares attīstību kopumā. Kā lai ņem - kam es esmu tukša,kam netukša. Visticamāk ar Tevi man nebūtu par ko daudz spriesties.
  • 10
  • 2
Jā,
J
es arī domāju - kur ir, piemēram, tavas idejas? Tikai te izpausties bezkrastu peļķes stilā. Tukša un garlaicīga tu esi. Varbūt Zviedrijā vai Vācijā tavi nodokļi vajadzīgāki nekā te? Der padomāt! Tur noteikti arī rakstnieki labāki? Un brežnēvistu nav! Nu ko tu te vārgsti?
  • 3
  • 9
Skaisle Jātaļniece
S
Maru, ir tā, ka es nodokļus nemaksātu, ja varētu. Un līdz ar to, negribīgi, bet tomēr piekrītu, ka tos mums atņem vardarbīgi, bet es to attiecinu tikai uz mūsu valsti. Citā valstī,teiksim Zviedrijā vai Vācijā es labprāt maksātu nodokļus. Tur ir lielāks sociālais taisnīgums,godīgāka sabiedrība. Vienlaicīgi, nauda valsts kasē ienāk arī no mūsu kopējās bagātības. Teiksim to ko Latvijas meža apsaimniekotāji puiši nav paspējuši iztērēt savām ērtībām un algai. Tātad maru, ja mēs distancējamies no tā, ka nodokļi ir vardarbība , vismaz pret mums ir , jo tā mēs to uztveram. Es patiešām kārtīgi izpētīju KKF naudas piešķīrumus par pēdējiem apmēram 5 gadiem. Un tas mans jautājums ir - pēc kādiem kritērijiem nauda tiek piešķirta. Lielas summas ir Ventspils rakstnieku mājai, grāmatu izstādēm. Tad jautājums - kāpēc radošajos namos, izstādēs, pabalstos grāmatu izdošanā ir vieni un tie paši cilvēki? Kāpēc visu laiku vienas un tās pašas idejas, stāsti, nestāsti utt. Vai nebūtu jāatbalsta, jāveicina jaunais - netradicionālais, kas bagātinātu mūsu valodu, mūsu literatūru un kultūru kopumā? Teiksim tās pašas diskusijas, radošie konkursi dzejniekiem, vēsturisko , fantastikas utt. žanru rakstītājiem. Kāpēc man cenšās iepotēt domu, ka latviešu valoda izmirs bez latviešu literatūras šo - pie varas esošo rakstnieku veidolā? Es tieši domāju, ka latviešu valodas un literatūras stagnāciju nosaka šādi iesūnojoši, neko jaunu un vērtīgu radīt nespējīgi rakstītāji. Izcili kritiski uzrakstījās ,bet maigāk nesanāca.
  • 11
  • 1
maru > Skaislei Jātaļniecei
m
Vari jau nepiekrist, bet no tā jau nemainās dzīves likumības: kā var "dzīvot godīgi", ja tavs tiešais uzdevums -- pārdalīt vieniem to naudu, kas vardarbīgi (jā, saki man, ka nodokļi netiek iekasēti vardarbīgi! tas nav nekāds joks, tā ir visnopietnākā patiesība, vai saproti??) atņemta otriem -- tavs darba uzdevums jau ir pašā saknē negodīgs? Vēl varētu kaut daļēji pieļaut, ka tā naudiņa aiziet vārgiem un nevarīgiem vai arī skolotājiem (mūsu post-komunistiskajā izglītības sistēmā), bet taču ne rakstniekiem vai māksliniekiem, kuri ar savu talantu un smagu darbu tāpat ka uzņēmumu vadītāji vai ielu slaucītāji spēj sev nopelnīt pietiekami daudzu cilvēku atzinību, nevis nopēlumu, lai ar to nodrošinātu sev iztiku. Turklāt (jeb tāpēc) nabadzīgā sabiedrībā ļoti bagāti mākslinieki, tāpat kā citu profesiju pārstāvji, vienmēr būs liels retums, tīri loģiski, vai ne?
  • 0
  • 4
Skaisle Jātaļniece
S
O nē, nepiekrītu. Oj, kā nepiekrītu. Nav iespējama 100% objektivitāte, droši vien, ka maz ir abosolūtu lietu un parādību, bet ticu, ka var dzīvot arī godīgi.
  • 7
  • 0
maru
m
Gundega, Turies tālāk no naudas dalīšanas! Tā Tev nemaz nepiestāv! Tava emocionālā daba iedzen Tevi draugu būšanā un neobjektīvumā! Un tad Tu nodari nevis mazu, bet lielu ļaunumu! Vai Tu pati to saproti??
Kāpēc
K
man liekas, ka tu neesi nekāda ekonomiste un vienkārši blefo. NEVIENĀ valstī nav tā, ka VISI valsts iedzīvotāji atbalsta VISU, ko valdība dara ar nodokļiem. Turklāt kļūsti pretrunīga - te visai indīgi sauc Repši par Gundegu, uzrunā viņu, māci dzīvot, atceroties savu pazīšanos ar viņu, te - baigā valsts interešu aizstāve, ka literatūrai nekāda valsts nauda nepienākas. stulbi kaut kā...
  • 1
  • 0
maru > un
m
Neesi sapratis/usi: attīstītajās valstīs katrs indivīds pēc savas brīvas gribas var finansēt to, kas tam patīk, un atturēties un nefinansēt to, kas tam nepatīk vai ir vienaldzīgs. Gan arī latviešiem pienāks tie laiki, kad katram būs vairāk naudiņas arī patikšanas mērķiem, tad arī mūsu rakstnieki u.tml. dzīvos labāk. Viens no saviem privātiem iekrājumiem noziedos apaļu summiņu G. Repšes iecerei, cits nopirks A. Kļavja kopotus rakstus, vēl cits ar saviem personīgiem līdzekļiem finansēs daļu no Dailes teātra kapitālremonta un nelasīs un nefinansēs ne Repši ne Kļavi, cits uzdāvinās jaunu ēku sava bērnības novada pamatskolai un ignorēs Dailes teātra remontu, utt. Taču tie visi būs privātpersonu, indivīdu personīgie ieguldījumi par prieku sev un citiem. Tā notiek attīstītajās zemēs. Tikai sociālistiska un komunistiska kārtība -- tāda šodien valda arī daudzos ASV un ES sektoros! -- paredz, ka man arī tad ja es to nevēlos atņem manu nopelnīto naudu/bagātību/labumu un iedala tādam pasākumam, ko es neatzīstu un neatbalstu, un neiedod tam, ko es atzīstu un esmu gatavs atbalstīt.
  • 1
  • 1
Skaisle Jātaļniece
S
Vēl es domāju tā, ka ir pareizi Latvijas valsti salīdzināt ar citām - demokrātiskām valstīm. Bet jāzin taču, ka tāda nauda kā norvēģiem, latviešiem diez vai būs, un ja mēs zinām, kā šobrīd Latvijas zeltu izsaimnieko pie varas esošie, tad es varu tikai nojaust, ka ja mums atklātu naftas krājumus - diez vai Ulbergai 5 * viesnīcām sanāktu. Gan jau , ka pašiem dalītājiem paliktu lielums naudas. Viss tomēr jāvērtē saistībā ar to, ka esam postpadomju sabiedrība.
  • 7
  • 1
Un
U
tu 100000procentīgi zini, ka attīstītajās valstīs finansē tikai to, kas patīk kaut kam vienam? Neticu! Valsts tiesīga finansēt daudz ko, jo arī es esmu šī valsts, arī tu.
  • 1
  • 0
maru > vienmēr
m
Ja tā runā, tad jau nezini, kā notiek attīstītajās valstīs, kur no valsts budžeta mākslu un literatūru nefinansē. Tur to finansē pircēji vai citādi atbalstītāji, taču ne valsts no saviem vardarbīgi iekasētajiem nodokļiem.
  • 2
  • 0
Vienmēr
V
būs literatūra, kura nepatiks tev, un tāda, kura nepatiks man. Un abas tiks finansētas no VARDARBĪGI iekasētiem nodokļiem. Un tas būs taisnīgi. Kliedz kaut bez balss palikdama!
  • 3
  • 3
Skaisle Jātaļniece
S
Intereanti,ka te vēl diskusija turpinās. Stulbums ir tikai un vienīgi katra konkrēta cilvēka konkrēta rīcība. Es esmu par to,ka valsts atbalsta literatūru, veicina tās attīstību. Bet es esmu pret to,ka to dara ar tādu demagoģismu,kas labi var sacensties ar brežņevismu un ja gribās asi pateikt - staļinismu. Pret to es esmu kategoriska.
  • 10
  • 2
maru > Tas
m
Tev taisnība! Tur jau ir tas stulbums, ka mūsu post-sociālistiskā valsts -- joprojām pēc sabiedrības pieprasījuma! -- turpina pildīt šo nejādzīgo funkciju kā naudas pārdalīšanu ne tikai slimiem un vārgiem, bet arī veseliem un stipriem!! Gundegai laikam arī grūti apjēgt (vai arī pietiek bezkaunības izlikties neredzam un nesaprotam?), ka šī naudiņa tiek viņai un draugiem no vārdarbīgu nodokļu ceļā -- nevis brīvprātīgu maksājumu ceļā! -- atņemtas, atņemtas ražotājiem, viņu vidū arī tādiem, kuriem varbūt labāk patiktos lasīt nevis Tavējos, Gundega, bet gan , piem., Aivara Kalvja darbus... Vai ir skaidrs??
  • 3
  • 1
Tas
T
jau nepiestāv rakstniekam kā tādam. Bet kam tad uzticēt izvērtēt - Grendei?
  • 0
  • 0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Aktuāli

Ziņas

Vairāk Ziņas

Mūzika

Vairāk Mūzika

Māksla

Vairāk Māksla

Teātris

Vairāk Teātris

Literatūra

Vairāk Literatūra

Kino/TV

Vairāk Kino/TV

Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri

Intervijas

Vairāk Intervijas

Recenzijas

Vairāk Recenzijas

Grāmatas

Vairāk Grāmatas

Konkursi

Vairāk Konkursi

Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi

KD Afiša

Vairāk KD Afiša

Deja

Vairāk Deja