Visā Baltijā iecienītais popmūzikas un mākslas festivāls Positivus pirmo reizi notiks nevis Salacgrīvā, bet Lucavsalā Rīgā. "Pirmais gads ir liels eksperiments," sarunā ar KDi uzsver pasākuma organizators Ģirts Majors. Festivālā tiek gaidīti līdz 20 000 apmeklētāju dienā
Vai var teikt, ka Positivus Lucavsalā kaut kādā ziņā būs pavisam cits festivāls, nekā tas bija Salacgrīvā?
Domāju, ka lielā mērā jā – ne tikai norises vietas, bet arī pandēmijas izraisītā ilgstošā pārtraukuma dēļ, kura laikā cilvēki ir ievērojami mainījušies. Tas, kā viņi uzvedas, ko viņi klausās, kā ir noilgojušies pēc šāda veida izklaides vai arī aizmirsuši par tās sniegtajām sajūtām, – tas viss rada citādu noskaņu. Šī gada Positivus noteikti kļūs par jauna laikmeta sākumu festivāla dzīvē.
Kādas ir priekšrocības, ka Positivus notiek pilsētā? Priekšrocības ir daudzas. Pirmām kārtām, festivāla apmeklētājiem tas ir nokļūšanas un nakšņošanas jautājums, kas ir kļuvis daudz vienkāršāks un padara pasākumu pieejamāku, arī jauniešiem, jo ne visi vecāki ir gatavi laist viņus projām uz nedēļas nogali ar palikšanu telšu pilsētiņā. Positivus saturs piesaista daudz jauniešu. Jāatgādina, ka lielākā daļa festivālu Eiropā notiek lielajās pilsētās vai to tuvumā, un festivāls Salacgrīvā bija pārāk ekskluzīvs mūsu mazajam tirgum.
Kas vēl būtiski ir mainījies šajos trijos gados?
Pirmais festivāls Lucavsalā ir liels eksperiments, jo arī Salacgrīvā mēs gadu no gada daudz domājām par to, kurā vietā kas varētu vislabāk funkcionēt – pašā sākumā tas ir aktīvs teritorijas apgūšanas un paša festivāla veidošanas process ar daudziem nezināmiem elementiem. Šogad mums ir milzīgs prieks par vairākiem jauniem partneriem un viņu piedāvāto aktivitāšu bagātību līdzās festivālā notiekošajiem koncertiem. Viņi uztver Positivus pārcelšanos uz Lucavsalu kā festivāla restartēšanos, līdz ar to potenciālajiem partneriem ir daudz vieglāk izdarīt izvēli – ielēkt projektā, kas kaut kādā ziņā sākas no baltas lapas.
Kā pandēmija kopumā ir ietekmējusi festivālu kultūru?
Varu runāt gan par festivālu, gan par koncertu industriju kopumā. Viena no problēmām visā Eiropā ir darbaspēka trūkums, jo pandēmijas laikā ļoti daudz šai nozarei pietuvināto profesionāļu ir mainījuši nodarbošanos un nav vairs pieejami, un tas ietekmē festivālu izmaksas. Otra kopīgā problēma ir apgrūtinātā ceļošana: aviopārvadājumu industrijā valdošā haosa un daudzu atcelto reisu dēļ vienmēr ir jābūt gataviem uz pēdējā mirkļa izmaiņām. Tie ir izaicinājumi, ar kuriem saskaras visi. Tajā pašā laikā ir vērojama cilvēku interese par festivāliem, jo beidzot atkal ir iespēja apmeklēt vērienīgus pasākumus.
Gala lēmumu par Positivus pārcelšanu no Salacgrīvas esat pieņēmuši pēc grupas Rammstein koncerta, kas tieši pirms trim gadiem notika Lucavsalā. Šī teritorija jums nav sveša.
Bez šaubām, esam pazīstami ar šo teritoriju, kuru vairāk negribas saukt vienkārši par teritoriju – jo vairāk tur ciemojas, jo vairāk novērtē Lucavsalas burvību un iespējas. Tā ir unikāla vieta, kura atrodas tik tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā ir nošķirta no centrā valdošās steigas un ir ļoti piemērota šāda veida pasākumiem.
Vai apmeklētāji varēs peldēties Daugavā?
Festivāla teritorijā nevarēs, bet Lucavsalā otrpus Salu tiltam ir publiskā peldētava. Šo teritoriju mēs neapdzīvosim, tāpēc tā būs brīvi pieejama visiem cilvēkiem.
Vai varat atklāt festivāla budžetu? Kuri ir dārgākie mākslinieki?
Visi galvenie mākslinieki vienmēr ir visdārgākie. Šogad honorāru budžets pārsniedz miljonu eiro, no kura lielākā daļa tiek maksāta trim mūziķiem (A$AP Rocky, Megan Thee Stallion un Jamie xx – I. A.). Nekad iepriekš neesam operējuši ar tik lielu summu. Kopā ar tehniskajām izmaksām festivāla budžets sasniedz divus miljonus eiro – mūsu tirgum tas ir milzīgs pasākums, ņemot vērā, ka festivāls notiek tikai divas dienas.
Vai divas dienas ir optimālais festivāla ilgums? Varbūt plānojat atgriezties pie trim dienām?
Salacgrīvā triju dienu festivāla ideja neattaisnojās, jo pēdējā dienā apmeklētāji jau bija paguruši – vieniem un tiem pašiem cilvēkiem ir grūti tik ilgu laiku patērēt viena veida izklaidi. Positivus Lucavsalā nebūs tā saucamais 24 stundu festivāls. Skatīsimies uz šī gada pieredzi un domāsim, vai nākotnē varētu pievienot klāt vēl vienu dienu.
Kā jau teicāt, pirmais Positivus Lucavsalā būs eksperiments.
Jā, pirmkārt, vēlamies redzēt, kā viss notiek Rīgā. Otrkārt, vēlamies parādīt, ka šāda veida pasākums vispār ir iespējams šajos apstākļos, kad mūsu dzīve nav vēl atgriezusies pirmspandēmijas ritmā, bet ir nākušas klāt daudzas citas problēmas. Mēs nedzenamies pēc apmeklētāju skaita rekorda.
Cik apmeklētāju kopumā sagaidāt, un cik no ārvalstīm?
Sagaidām līdz 20 000 apmeklētāju dienā, no kuriem aptuveni trešdaļa būs ārzemnieki. Igauņi un lietuvieši šogad ir procentuāli aktīvāki biļešu iegādē nekā iepriekšējos festivālos, jo kaimiņvalstīs nav šāda notikuma ar šādu saturu – ne tikai mums, bet arī pilsētai ir svarīgi radīt pasākumu, kas spēj piesaistīt ievērojamu daudzumu tūristu.
Vai esat kaut kā speciāli veicinājuši šo interesi?
Jā, salīdzinājumā ar pēdējiem gadiem Salacgrīvā esam veikuši vairāk aktivitāšu un tērējuši vairāk līdzekļu Positivus reklamēšanai ārpus Latvijas robežām. Tas bija iespējams, pateicoties atbalsta programmai lielajiem pasākumiem, kuri spēj piesaistīt tūristus. Vēlējāmies atvest uz šī gada festivālu pēc iespējas vairāk Rietumu žurnālistu un parādīt ārvalstu tirgum, ka Positivus turpina notikt, turklāt jaunā vietā. Ir vajadzīgs viens aizvadīts pasākums, lai uz tā pamatiem būvētu stāstu nākotnei, līdz ar to visas ieguldītās pūles un līdzekļi atmaksāsies tikai nākamajos gados.
Kāpēc festivālā nebūs Ukrainas mākslinieku un grupu? Piemēram, Glastonberijas festivālā Lielbritānijā jūnija beigās uzstājās vairāki kolektīvi no Ukrainas.
Esam veikuši daudzas citas aktivitātes, piemēram, sarīkojām grupas Imagine Dragons koncertu Mežaparka Lielajā estrādē, uz kuru ielūdzām vairāk nekā tūkstoti ukraiņu, kas šobrīd dzīvo Latvijā. Mūsu gadījumā veidi, kā izrādīt solidaritāti un paust atbalstu ir daudz plašāki un tiešāki, turklāt visi Ukrainas mākslinieki vai grupas, kuras mēs būtu gribējuši redzēt savā festivālā, jau ir paspējuši uzstāties Rīgā. Tas nebija mūsu pašmērķis.
Nekādu darbību ķeksīša pēc?
Kā jau teicu, mūsu gadījumā veidi, kā izrādīt solidaritāti un atbalstu, ir plašāki un tiešāki nekā attālākās Eiropas valstīs, kurās, iespējams, tieši Ukrainas grupu vai mākslinieku uzaicināšana var dot visvairāk, jo skaidrs, ka viņu parādīšanās Glastonberijas festivālā un vienlaikus britu raidorganizācijas BBC ēterā viņiem var kļūt par milzīgu ieguvumu. Latvijā varam darīt citas lietas, un es neuzskatu, ka Ukrainas mākslinieku vai grupu klātbūtne festivāla programmā parāda mūsu attieksmi pret notiekošo.
Festivāla programmā šoreiz dominē gan latviešu, gan ārzemju hiphops. Ko darīt tiem, kas grib klausīties kaut ko citu? Vai nākotnē plānojat līdzsvarot žanrus?
Par to mēs domāsim, kad sāksim veidot nākamā festivāla programmu, taču nevar noliegt, ka šodienas popmūzika jeb deviņdesmit procentu no populārās mūzikas ir hiphops. Šī žanra robežas ir ļoti izplūdušas – no klasiska hiphopa līdz pat tādam, kas ir visai attālu no hiphopa. Mums ir svarīgi, lai programmā būtu pēc iespējas vairāk vārdu, kas pārstāv aktuālo mūziku, un mēs nesatraucamies par žanriem, kādus viņi pārstāv. Skatīsimies, kā apmeklētāji uzņems šī gada māksliniekus, un pēc tam varēsim labāk saprast, kā rīkoties tālāk.
Festivāls Positivus
Lucavsalā 15.–16.VII
Biļetes Biļešu servisa tīklā EUR 49–249