Franču režisors Klods Lelušs ir uzņēmis vairāk nekā 40 filmu, viņa nozīmīgākais pienesums kinovēsturē ir estētiski izsmalcinātā, nevainojami izspēlētā romantiskā drāma Vīrietis un sieviete/Un homme et une femme ar Anuku Emē un Žanu Luiju Trentiņānu galvenajās lomās. Pirms 50 gadiem itāļu dīvas Sofijas Lorēnas vadītā Kannu kinofestivāla žūrija piešķīra Zelta palmas zaru diviem darbiem – Kloda Leluša Vīrietim un sievietei un Pjetro Džermi dzēlīgajai tikumības drāmai Dāmas un kungi/Signore & signori. Par godu uzvaras pusgadsimta jubilejai abas filmas restaurētā versijā šogad tiks demonstrētas Kannu kinofestivāla īpašajā klasikas sadaļā. Kinoforums Francijas Rivjērā notiek no 11. līdz 22. maijam.
Mēs visi esam kinematogrāfisti
Šogad Parīzē asociācijas UniFrance films rīkotajā ikgadējā franču kino prezentācijā man bija iespēja noskatīties Kloda Leluša jaunāko filmu Un + une/Viņš + viņa (nosaukumā grūti nesaskatīt paralēli ar Un homme et une femme) un uzdot klasiķim dažus jautājumus.
Klodam Lelušam ir 78 gadi. Vīrieti un sievieti viņš uzņēmis 28 gadu vecumā. Filma ieguvusi ne tikai Kannu Zelta palmas zaru, bet arī divus Oskarus (labākā ārzemju filma, labākais oriģinālais scenārijs), divus Zelta globusus (labākā ārzemju filma, labākā sieviešu loma – apbalvojums Anukai Emē) un ASV Režisoru ģildes balvu par sasniegumiem režijā. Vīrietis un sieviete ir Kloda Leluša veiksmīgākais, populārākais un visaugstāk novērtētais darbs.
Režisors atzīst: skatītāji turpina nākt uz viņa filmām, taču attiecības ar kritiku 50 gados nav bijušas rožainas. "Es nepiederēju pie franču kino jaunā viļņa, kas vispār bija nevis režisoru, bet kritiķu revolūcija. Vienmēr esmu uzskatījis kino par tautas mākslu. Mēs visi esam kinematogrāfisti. Mūsu acis ir kameras, ausis – mikrofoni, mūsu smadzenes nepārtraukti nodarbojas ar montāžu. Kinomāksla skar ikvienu no mums," uzsver Klods Lelušs, kurš ir savu filmu scenārists, montāžas režisors un producents.
Jaunībā viņš gribējis kļūt par operatoru un "filmēt to, kas vēl nav nofilmēts". Par pavērsiena punktu Kloda Leluša karjerā kļuva tikšanās ar režisoru Mihailu Kalatozovu kinostudijā Mosfiļm Maskavā 1957. gadā. "Es vēroju, kā viņš montēja filmu Lido dzērves, un sapratu – lūk, šī ir profesija, kurai es vēlos veltīt savu mūžu. Mihails Kalatozovs mani padarīja par režisoru."
Mazliet seksa Gangas krastā
Pērn uz Francijas kinoekrāniem iznāca Kloda Leluša romantiskā komēdija ar eksotikas un detektīva elementiem Viņš + viņa. Galvenajās lomās – oskarotās franču filmas Mākslinieks/The Artist (2011) zvaigzne Žans Dižardēns un aktrise Elza Zilberšteina. Viņš + viņa ir vieglprātīga, jestra filma sieviešu auditorijai. Žans Dižardēns tēlo komponistu donžuānu (var teikt, viņš tēlo Džordžu Klūniju – viņi izskatās pēc brāļiem), kurš ieradies Mumbajā, lai sacerētu mūziku Bolivudas filmai par Romeo un Džuljetu. Komponists pavedējs iesaistās dēkā ar Francijas vēstnieka sievu (Elza Zilberšteina), viņa ir romantiski un erotiski noskaņota dāma, kura aizraujas ar populāro ezoteriku un lasa grāmatu Noslēpums/The Secret.
Klods Lelušs saviem varoņiem raksta lieliskus dialogus. Vēstnieka sieva jautā komponistam: "Par ko tu domāji, kad skatījies uz mani pie vakariņu galda?" Viņa atbilde: "Vai viņai patīk anālais sekss Gangas krastā?" Viņš pavedina sievieti ar vienu acu skatienu un mazu komentāru: "Es vēlos remdināt tavas bēdas… un nedaudz sodīt." Vēstnieka sievas dzīves lielākais izaicinājums – gatavošanās auglības svētceļojumam un piedalīšanās hinduistu rituālā, kurā viņai pievienojas piedauzīgais komponists.
Pēc filmas Viņš + viņa seansa Parīzē Klods Lelušs atbildēja uz KDi jautājumiem.
Mīlas stāsti kinomākslā gadu desmitu garumā ir radikāli mainījušies. Iespējamas visdažādākās versijas un kombinācijas, kā to pierāda režisora Abdellatīfa Kešiša filma Adeles dzīve jeb Zils ir vissiltākā krāsa. Adele. 1. un 2. daļa (2013). Kā jūs, būdams romantisku melodrāmu meistars, uztverat šīs pārmaiņas?
Mums jādomā par to, kas notiek ar mīlestību. Dzīvē daudz kas mainās, taču mīlestība nav būtiski mainījusies. Tā joprojām dzīvo viduslaikos. Progress mīlas lietās nav ievērojams. Mainījies ir tas, ka sievietes aizdomīgi izturas pret vīriešiem, viņas māc šaubas. Vīriešiem mūsdienās ir bail no sievietēm. Tas nozīmē, ka ir pārrauts uzticības aplis. Es domāju, ka sievietes laika gaitā ir spērušas pamatīgus soļus uz priekšu un vīrieši atpaliek. Sievietes, ja vēlas, mierīgi var iztikt bez vīriešiem. Agrāk vīrieši devās medībās, lai atnestu mājās pārtiku. Tagad pietiek aiziet uz lielveikalu, citas kustības netiek veiktas. Savstarpējas uzticības trūkuma apstākļos attiecībām un mīlas stāstiem ir grūti attīstīties. Piedzīvots pārāk daudz krāpšanas gadījumu, melu un nodevību – attiecībās bijis vairāk negāciju nekā pozitīvisma, un paies laiks, kamēr sievietes un vīrieši atkal kļūs par draugiem.
Pastāstiet, kā atzīmēsiet ikoniskā mīlas stāsta – filmas Vīrietis un sieviete – 50 gadu jubileju?
Uz kinoekrāniem visā pasaulē laidīsim filmas restaurēto versiju, lai to varētu noskatīties paaudzes, kuras filmu vēl nav redzējušas. Maijā Kannās būs liela ballīte. Sarīkosim svētkus un svinīgu seansu, kurā piedalīsies visi aktieri. Paldies Dievam, viņi ir dzīvi – Anuka Emē, Žans Luijs Trentiņāns, Pjērs Barū, Valerī Lagranža. No tehniskās komandas daudzi ir miruši.
Vai jums bieži izdodas satikties ar Anuku Emē un Žanu Luiju Trentiņānu?
Ar Anuku Emē man ir ļoti siltas attiecības. Mēs sazvanāmies vismaz divas reizes nedēļā. Ar Žanu Luiju Trentiņānu laiku pa laikam arī.
Vai ticat, ka režisors var draudzēties ar saviem aktieriem?
Jā, īpaši filmas uzņemšanas laikā. Pēc tam pienāk kārta uzņemt nākamo filmu, un jūs maināt "ģimeni". Man ir izdevies saglabāt attiecības ar Anuku Emē un Žanu Luiju Trentiņānu. Parasti, kad režisors pārslēdzas uz nākamo projektu, viņam ir sajūta, ka viņš nodod savus aktierus, ja neņem viņus līdzi. Kad aktieri sāk strādāt ar citu režisoru, viņus pārņem līdzīgas izjūtas. Vienmēr iespējama nesaprašanās un aizvainojumi, taču mums visiem ir pietiekami daudz gaišu atmiņu.
Kas jūsu daiļradē kļūst par impulsu nākamās filmas uzņemšanai – stāsts vai, piemēram, aktieri, ar kuriem vēlaties strādāt?
Vienmēr esmu sevi uzskatījis par dzīves reportieri. Esmu tāds pats žurnālists kā jūs. Dzīve ir mans iemīļotākais mākslas žanrs. Mani iedvesmo stāsti par vīrieti un sievieti, par pretrunām un kaislībām. Mums apkārt ir septiņi miljardi sižetu. Par katru Zemes iedzīvotāju var uzņemt filmu. Mani interesē pētīt cilvēku emocionālo stāvokli. Mani fascinē viņu patmīlība un cēlsirdība.
Kā jums izdodas panākt tādu ironiska viegluma, intonācijas svaiguma un vitālas enerģijas sajūtu kā jaunākajā filmā Viņš + viņa?
Man ir 78 gadi, un nekad dzīvē man nav gājis jautrāk kā tagad. Nevajag skatīties pagātnē un fantazēt par nākotni, tas var radīt negatīvas emocijas. Es ticu tagadnei, jo tikai tajā var smelties prieku un laimi. Būt pārņemtam ar pagātni nozīmē nonākt nāves apskāvienos, un es neesmu tik vieds, lai kaut ko zinātu par nākotni.
Filmā Viņš + viņa galveno lomu atveido Žans Dižardēns. Vai uzskatāt viņu par mūsdienu ideālo mīlnieku?
Man uzreiz ir jāsaka – es apbrīnoju, dievinu sievietes un manas filmas ir domātas viņām. Es saprotu sievietes labāk un cienu vairāk nekā vīriešus. Viņas ir drosmīgākas, godīgākas. Cilvēces nākotne ir atkarīga no sievietēm. Visu svarīgāko, ko zinu par dzīvi, esmu iemācījies no sievietēm. Viņām patīk iet uz kino! Es strādāju speciāli viņām.
Protams, man patīk daži vīrieši, un Žans Dižardēns ir viens no tiem. Jā, viņš ir ideālā vīrieša prototips. Galvenokārt tāpēc, ka Žans ir rotaļīgs un draisks, viņš zina, kā baudīt dzīvi, un spēj elektrizēt atmosfēru sev apkārt. Aktieris izstaro valdzinošu dzīvesprieku, možumu un vīrišķību. Viņš prot tēlot klaunu, kurš, attīstoties sižetam, kļūst par vīrieti un atbildīgu cilvēku. Šo īpašību dēļ sievietes jūsmo par Žanu Dižardēnu. Filmā Viņš + viņa es vēlējos uzgleznot šāda vīrieša portretu.
Mūziku daudzām jūsu filmām, arī filmai Vīrietis un sieviete un jaunākajai Viņš + viņa, komponējis izcilais Fransiss Lē. Filmas Viņš + viņa galvenais varonis ir komponists. Vai to var uzskatīt par veltījumu Fransisam Lē?
Protams, tas ir veltījums viņam. Mēs ar Fransisu esam līdzīgi – viņš komponē tāpat, kā es uzņemu filmas, ar tikpat lielu pārliecību un dedzīgumu. Fransisam ir 84 gadi, viņš jūtas labi un vēl komponēs daudz brīnišķīgas mūzikas.
Jūs esat saticis Edīti Piafu, uzņēmis videoklipus Džo Dasēnam. Kuri ir jūsu iecienītākie franču dziedātāji?
Viņi visi ir miruši – Žaks Brels, Žilbērs Beko. No tiem, kuri vēl aktīvi, man patīk Džonijs Holidejs. No jaunākās paaudzes mūziķiem es fanoju par beļģu mākslinieku Stromaju. Viņš ir ģēnijs! Stromaja talanta mērogs ir neaptverams. Viņš ir vairāk nekā dziedātājs.