Izrādās, ka griestu nemaz nav. Saruna ar mūziķi Arstarulsmiru

Kāds mūziķis, tādi griesti.

Jau Kaudzīšu romānā "Mērnieku laiki" bija tāds personāžs Švauksts, kurš kārkluvācisko tieksmju ietekmē saucās par "Herr Švaukstē". Šitais ir vēl smagāks gadījums- šitais grib saukties par "Astralomirlu". Cilvēki maina savu vārdu, jo viņiem ir kauns par to. Tas ir tāpat kā uzvārds "Dihršs" tiek nomainīts uz "Nedihršs". Āksts.

Labi, ka neieies pasaules mūzikas vēsturē. Citādi bērniem nāktos izvairīties no muzikālās audzināšanas stundām. To vārdu tak nevar izlasīt.

Neviens mēs nezinam kad ieskriesim stenderē un sasitīsim galvu.

Griesti arī aizgājuši... Prasās pēc diagnozes.

Ne zābaks, ne galoša.

shitas chalis no viena graavja otraa..

Saruna ar kretīnu.

Man vienmēr interesi rada nevis šādi personāži bet tie kas par tādiem interesējas. Un tad interesanti salīdzināt kuram no abiem prāta ļoti maz, kuram vēl mazāk.

Ar staru eS miru

Pasaka kādu absolūti absurdu muļķību un siekalojas kā hameleons uz treknu mušu.

Pajoliņš ar pērtiķa vārdu.

Ja griestu nav, tad palicis tikai dibens...

Latvijā ir krietns skaits kultūras cilvēku, kam ir ko pateikt un pašlaik ir brīvs laiks to darīt. Vai nevarat atrast kaut vienu, kas nav ierēdnis ar vienu dienesta rievu vai, kā šeit, fiksais puika, kas domā esam liels šovmenis, saucoties Amazones džungļos noķerta pērtiķēna vārdā.