Gada tumšākajā laikā, kamēr gaidām Ziemassvētku sniegu un ir pēdējais laiks domāt par svētku dāvaniņām tuvajiem, dziedošajai aktrisei Dita Lūriņai ir visražīgākais darba periods – svētku gaišumā un sirsnībā viņa dalīsies koncertos Latvijas Nacionālajā teātrī un Ķīpsalas hallē. Aktrisei pašai šis ir ļoti īpašs gaidīšanas laiks. Drīz pēc tam, kad šoruden Nacionālajā teātrī viņu sumināja kā sezonas labāko aktrisi, māksliniece pavēstīja, ka savā skatuves karjerā iepauzēs, jo gaida otro bērniņu. Lomas un teātris, par kuru atgādina uz gadu piešķirtā īpašā relikvija – Elzas Radziņas kulons –, pagaidīs.
Gribētos sarunu par Ziemassvētku laika mieru, taču tev šis laiks atkal paies darba skrējienā – starp teātri uz lielo izstāžu halli Ķīpsalā?
Tā bijis vienmēr. Atceros, tā bija pat bērnībā. Bija jāpiedalās Liepājas metalurga Kultūras pilī bērnu un skolēnu eglēs vai nu kā rūķim, vai kādā citā tēlā. Četras piecas egles dienā – tas bija normāli. Ja teātrī ļoti darbīga bijusi visa sezona un ir pirmssvētku darbi, kas jāpaveic katrā ģimenē, tad gan ir sajūta, ka gribas kliegt – dodiet man arī mazliet laika! Taču, no otras puses, decembrim tādam ir jābūt, tas ir dabiski. Ja ne piecas egles dienā, tad divi koncerti dienā gan. Rudenī biju domājusi, ka šis decembris man būs mierīgs. Tad man no teātra piezvanīja Ojārs Rubenis un Edmunds Freibergs: tu taču vēl varēsi, vai ne? Sapratu, laikam jau varēšu. Ķīpsala gan bija aizrunāta jau pirms gada, taču, dzīvei ieviešot korekcijas, nebiju pārliecināta, vai man to vajadzētu. Tomēr, ja jau dziedu teātrī, tad kā es varu atteikt Ķīpsalai, ar ko man ir siltas attiecības jau vairākus gadus. Tā arī šogad man paralēli ir divi lielie Ziemassvētku koncerti.
Ineses Lūsiņas interviju ar Ditu Lūriņu lasi 19. decembra KDi!