Kristīne Opolais: Es esmu aktrise!

Komandēt vari padotos, ja tev tādi ir, bet tas arī jādara ar sajēgu. Šeit tev nav tiesības nevienu komandēt. Un, kad kurš ko raksta, tas ir viņa paša ziņā:)))

ka Tu ļoti labi proti izvēlēties, ko lasīt. Tāpēc, ka ir arī daudz negatīvu ārzemju recenziju. Ja vēlies man pierādīt pretējo, nesāc izdomāt atkal, kā es dziedu un kas un kāds (-a) es esmu, bet gan atrodi kā pierādījumu vismaz vienu pozitīvu recenziju par Opolais Amēliju Bavārijas Valsts operas "Simonā Bokanegrā". Tur gan laikam jāzina vācu valoda, tomēr atrodi gan! Vai arī pievienojies negatīvajām, Tās meklēt nevajadzēs jo tās bija absolūti dominējošas.

Dauzi labi mākslinieki Latvijā daudziem patīk. Kāpēc viņi ne? Vai iemsls nav meklējams pašos?

"Uz tevi skatās citādi. Es uzreiz jūtu, kāda enerģija valda zālē. Uzkāpju uz skatuves un acumirklī saprotu – tā ir pozitīva vai negatīva. Tu nespēj patikt visiem, taču ārzemēs klausītāji nenāk, ja tu viņiem nepatīc, bet Latvijā viss ir otrādi – pārsvarā atnāk tie, kuriem tu nepatīc. Vienkārši, lai paskatītos. Šī enerģija uz tevi iedarbojas, un man tā traucē. Andrim arī traucē. Mēs zinām, ka Latvijā ir cilvēki, kuri mūs ļoti mīl, taču viņu ir tik maz."

"Man nav jāprot pagatavot omlete, lai konstatētu, ka tā, kas man ir pasniegta, ir gluži neēdama" (B. Šovs). Tāpēc, ka KO pasprūkt tādi teksti (turklāt ar apbrīnojamu regularitāti, šī ne tuvu nav pirmā pirmā un vienīgā reize), varbūt arī publikai veidojas attieksme gluži likumsakarīgā veidā. Apburtais loks. Rudzītis te ņirpičom. Latviešu tautasdziesma: "Visi man labi bija, // kad es pati laba biju".

nu- kam te ir lielāks stress, kurš te pa naktīm raksta ar putām uz lūpām tik daudzus komentārus. Starp citu, visneauglīgākais diskusijas veids ir apspriest, strostēt, norāt, izteikt minējumus par citiem tikpat anonīmiem komentētājiem, kāda esi TU pati. Es Tev neuzdodu jautājumus, vai Tu normāli dziedi, vai varbūt vispār spēlē vijoli vai čellu. Tāpēc, ka tas ir stulbi. Anonīmos komentāros mēs varam šitādas stulbības sastāstīt, piemēram, ka es esmu pati "Aņa" vai "Jonass" (domāta Anna Ņetrebko un Jonass Kaufmans KO familiaritāšu formā). Mēs runājam par tiem, kuri publicē ziņas par sevi. Mēs to nedarām. Tāda arī ir tā atšķirība, kāpēc mēs, komentētāji, nevaram viens par otru spriest, bet par personām, par kurām te raksta - varam. Patīk tas vai nepatīk. Dusmu man nav uz KO, neskauž arī. Prastumu nemēdz apskaust. Par to arī žēl. Viņai, ja viņa tik dikti grib no sevi taisīt pasaules dīvu, dikti vajadzētu piestrādāt pie manierēm, citādi tāda tirgus plača māksliniece. Un nevajag atkal stāstīt, ka viņa nesafrizēta un īsta. Jā, es zinu. Bet, lai cik tas neliktos neiedomājami pašai KO un Jums, ir ari cilvēki, kuri, pavisam īsti un nesafrisēti būdami, būdami pavisam atklāti, nekļūst prasti. Tiešām tādi ir. Un tos es apbrīnoju un cienu, ka, arī daudz sasnieguši, saglabā personības smalkumu un cēlu vienkāršību attieksmē pret sevi. Vienkāršība nav saukt mūslaiku lielāko operdziedātāju par "Aņu". Tas ir prastums, nevis vienkāršība. Un varbūt, pirms atkal ķerties pie manas anonīmās personas apspriešanas un strostēšanas (pilnīgi bezjēdzīga nodarbe), atbildiet vispirms uz jautājumu, kāpēc šāda veida komentāri nekad neparādās pie rakstiem par Elīnu Garanču, Marinu Rebeku vai Aleksandru Antoņenko? Jā, ir kāds varbūt skauģītis, kurš viens pats cenšas kaut ko iestāstīt citu, bet lielākā daļa ir ļoti labvēlīgi noskaņota (jā, tā pati drausmīgā un sliktā "Latvijas publika", par kuru te notiek gānīšanās gan rakstā, gan t.s. "pozitīvajos" komentāros, lai gan kas tur var būt "pozitīvs"), taču te ir tieši otrādi. Starp citu, atzīšos pavisam godīgi, es tiešām neesmu ne tuvu vienīgā persona, kas te ir sarakstījusi visus, kā Jūs to saucat, "negatīvos" komentārus. Patiesībā tikai dažus. Nezinu, kas ir rakstījis pārējos un cik viņu ir, tomēr ir acīmredzams, ka t.s. "pozitīvo" komentētāju gan ir ievērojami mazāk par "negatīvajiem". Varbūt pat divi. Un ļoti maz ticams, ka trīs. Kāpēc?

Ļaunuma te nav. Ne jau par to, ka dzied un ņemas, kā māk, ir runa, bet gan par viņas pilnīgi "ārprātīgo" (citēju Jūs) augstprātību, ar kādu viņa izturas pret savu Latvijas publiku. Ja par to ir kādi jautājumu, skatīt tepat intervijā! Un nevienam nav nekādas daļas gar Latvijas opermūzikas publikas sasniegumiem specialitātē. Izteikties var jebkurš, kuram tās uzstāšanās ir domātas, neatkarīgi no tā, kas viņš ir pēc profesijas un cik veiksmīga ir viņa karjera. Negācijas tieši ir lasāmas dižmākslinieces intervijā. Palasiet! Viņa nesaprotot kāpēc uz viņas izrādēm nākot cilvēki, kuriem viņa nepatīk.Ko tad nāk, ja nepatīk. Lai jau nu nesapņo! Ārzemēs gan uz viņas izrādēm nākot tikai tiem kam patīk. Arī ārzemēs publikā ir cilvēki, kuriem viņa nepatīk (zinu, ir teikuši). Tiem, kas izvēlējušies kā profesiju uzstāšanos publikas priekšā, ir jābūt gataviem tās vērtējumam. Citādi negācijas rodas tieši no tā dīvainā uzstādījuma - es dziedāšu, bet tikai tad, ja jūs apriori būsies sajūsmā. Nē, mīļā! Cilvēki drīkst nebūt sajūsmā. Tā viņš ir. Ja grūti ar to samierināties, tad uzstāšanās publikas priekšā nav tā labākā profesijas izvēle.

ja Tev vajag, salīdzini Kristīni Opolais kaut ar Lēdiju Gāgu! Kamēr nelaba dūša metas. Nevajag mācīt citus komentētājus tāpat, kā Tevi neviens nemāca. Nevar ilgi skanēt tas, kas nekad nav skanējis.

Viņi darbojas katrs savā kontinentā - ar retiem izņēmumiem...

tam nabagam, kurš te ar daudziem segvārdiem raksta tos atbalsta komentus, ir visai ierobežots vārdu krājums - bez "veiksme", "veicas" un "māksliniece", šķiet neko citu arī nezina.