Priekā! Intervija ar Zigmaru Liepiņu

šausmīgi gribētos videopamācību kādai klisksai sērīgai latviešu dziesmai, jo ārzemju dziesmu video ir pilns internets, bet, piem, miglā asaro logs nekur neatrast

17. augusts, 2011 Viņš ir iemācījies sevi ktnroolēt un slēpt emocijas, izlikties vēsais. Bet drīzāk ticu Laudam, ka iekšēji viņš ir uzvilcies, jo nevienam sacīkšu pilotam nepatīk zaudēt. Kur nu vēl 7-kārtējam čempionam.

Ezopa tekstiem arī šodien iemeslu netrūkst, bet kurš tos radīs, kurš uzdrīkstēsies? Un kas tā par valodu, ko Fredis un Ufo lieto? Kā etalons paliks savlaik es-vē-hā-terī realizētais dialogs, improvizācija,kā saka, uz vietām: Trešais tēva dēls gāja pār kalniem, zemēm un jūrām un tur- trejdeviņā karaļvalstī...nodrāzās. Mazs klimperējošs iestarpinājums un atkal viss no gala.Smējās šoferītis,mikriņa vadītājs un izklaides apgādnieks, smējās abi valodas "drāzēji", aizvien pieaugošā sirsnībā...Bet es? Lasu prezidentes runu... Starp citu, "Vadonī" viens no foršākajiem skatiem bij Saeimas dziedošās galvas. Pārējais,ja nu ne depresīvi, tad saldsērīgi gan. Un tas ir tas mūsu iecienītais stils, sak, ka tik kas neizceļas. Cik ilgi tad sauksim vārdos padomjlaika nomenklatūras pūķa galvas, ja ne mazāk iespaidīgas ir vietā ataugušas? Jau tobrīd "Vadoņa" komikss tika vērtēts kā demokrātiju apdraudošs un turpat vai uz valsts apvērsumu aicinošs. Re, arī jubilejas koncertā nepaļāvāties uz savas mūzikas spēku, pieaicinājāt Bē-bē broksastniekus,kuri līdzās mūsu šovistiem ir piedauzības kultivētāji ( prātiņa izzadzēji) lielos apmēros. Dusmas māc,ka tik pieticīgi mūsu kultūras druvas kopēji esat. Priekā jādzīvo mums. Nu ja,bet lai nav tā, ka par dārgu naudu nopērku es savu lēto prieku.Dzeju krājumus esat sapircies, tad jau atšifrēsit, kam tie vārdi. Veselīgumu, saticību,mīlestību, saturīgus libretus ar vērienu un dziesmu tekstus,kam spēks iekšā, novēlu, visos žanros! Vainīgs, ka bez lišķības izteicos.

Nez kāpēc Liepiņam, Zīverei un Kukulei ir tendence īpaši noliegt padomju laikā paveikto. Padomju laiks neapšaubāmi bija briesmīgs, tomēr, neskatoties uz to, daudziem no mūsu estrādes māksliniekiem tieši tad izdevās radīt savus vislabākos darbus. Man ļoti patika Liepiņa lielās plates Ceļojums un Vajadzīga soliste, lielāko tiesu arī pārējās dziesmas. Zīvere un Vanzovičs bija lielisks duets. Šīs dziesmas skan joprojām, diez vai šajos laikos sarakstītās tik daudz skan...

Žēl, ka savu jubilejas koncertu komponists pārvērta senu personīgu aizvainojumu bezgaumīgā iztirzāšanā. Bez paša jubilāra atgādinājuma no koncerta skatuves skatītājiem nebūtu ienācis prātā salīdzināt, kurš komponists Latvijā ir tas labākais. Bet, ja reiz Liepiņš pat jubilejas koncertā publiski pārdzīvo, ka viņš tas nav , būs vien jātic. Abu koncerta daļu noslēdzošo dziesmu paustais ilgi krātais aizvainojums un nemaldīgais paštaisnums sabojāja koncerta iespaidu. Žēl, jo koncertā bija arī jauki brīži...

nevar būt vēl lieliskāks koncerts!!!!!!!!

Ar gadiem Cilvēks nekļūst vecs, Bet - arvien 'veiktspējīgāks specs'! (Ja, protams, 'rakts tiek lauciņā', Ko Radītājs mums ‘ierāda’...) ;) Prrriekā, Maestro, jaunā "kapacitātes" līmenī 'iečībojot'! ;)

Priekā!