Solvita Krese: Kultūra ir pastumta malā

Latvijai radošās industrijas nav vienīgais iespējamais ekonomikas modelis nākotnē. Ja tik šauri domāsiet būs jāpārceļas uz Izraēlu.

o.m.g. Cik gudri šādi ļaudis iemācījušies ,kā teiktu Klekša kungs, irst. Bet, rezultāts vienalga šļaugans , vai pat garā vājš un trūcīgs. Nav tak noslēpums, ka visu katlā trekno daļu noēd tieši šāi projektu rakstītāji, apvārdotāji un administre'tāji. Bet pašu mākslu, pašu performanci no nekā tak nevar uztaisīt. Ja kāds no dzeltenās preses atpazīst savu ciema smilšu kasters biedru, vai kaut kur nejauši ir alu kopā dzēris, tad tas ir veids, kā tipa slavens ,tautā mīlēts stārs no neka rodas. Un visi šādi referenti ar svešvārdiem par g''enijiem tos taisa. Bet tad nāk "tipa nekulturālā un stulbā tauta'Šo visu performanci nomētā ar rupjiem vārdiem. Varbūt arī šie Žagarveidīgie projektu tidītāji varētu beidzo vai nu strādāt, vai nu taisīties uz slowdzīvošanu lauku mājās. Restartēties pie piena kannas,kartpeļvagā. Tiešām riebj. Un nevis mēs esam provinciāļi, bet gan vecā ļaužu suga mācēt varai izdevīgus vārdus virknēm, blatus organizēt un melos dzīvot ir kaut kā jānoliek pie vietas.

VISA TAJA JUSU MAKSLAS PROJEKTA - DIVAINAKAIS IR TAS, KA CILVEKS , KA TADS VEL NAV IZPRATIS , KADA LOMA TIEK PIESKIRTA VINAM !... ...VAI TA NAV BEZATBILDIBA ?!...TAUTAS UN SABIEDRIBAS PRIEKSA ?!... ...VERBUM SAT SAPIENTI. Gudram pietiek ar vienu vardu. PARI EKVATORAM * PAR ERTIBAM PARDOTI CILVEKI - FRANCU LAUVA UN ITALU GAILENS - DZIEDONIS UN BRUNURUPUCIS * KB * JANIS KARKLINS * LATVIJAS PRESES KARALIS * ATMINAS PAR JAUNAKO ZINU LAIKIEM * RIGA , 1990 *

Laba kultūra nav jāfinansē, tā pati ir dzīvotspējīga. Ja cilvēkam ir vajadzība pēc kultūras, tad viņs pats tajā piedalās. Šobrīd māksligi tiek subsidēta dažadu cilvēku egoistiskā nodarbe, kurai visai attālināts sakars ar kultūru. Tikpat labi par kultūras performanci vajadzētu atzīt britu, kurš apčurā Brivibas pieminekli. Rīga ir tasevišķs stāsts, jo tas ir vienas ģimenes subsidēts pasākums, kuru mēģina uzspiest visiem, kā brīnumu. Māksla pēc definīcijas ir cilvēka pašizpausme, jautājums, vai citiem to vajag vai nē. Ir stulbi maksāt kādam, lai tas savukārt egoistiski tērētu līdzekļus pašapmierināšanāš procesam. Jo jāmaksā būtu VISIEM gleznotājiem, rakstniekiem, tēlniekiem, fotogrāfiem uc. radošo profesiju pārstāvjiem, kas nespēj izdzīvot ar pašu radīto. Un kāpēc opera pēkšņi ir kļuvusi par lielāko vajadzību, kurai tiek tērēti anormāli līdzekļ. Kāds sakars operas zīmolam ar kultūru? Kāpēc operas direktoram, kurš mēnešiem nenāk uz darbu maksā 10 reizes lielāku algu nekā mūziķim, kurš strdā katru dienu? PS. Kultūru nevar pastumt malā - tā vai nu ir vai nav. Tās lielumu nenosaka naudas daudzums, to parāda attieksme. Un interesanta ir tieši valsts attieksme. Valsts nolēmusi piežmiegt kultūras darbiniekus palielinot tiem nodoķlus, jo kultūras procesā iesaistitie cilvēki no Ministru kabineta logiem izskatās pārāk bagāti un lepni dzīvojoši...

Esmu dzirdējis no vairākiem māksliniekiem, kas tas Survival Kit esot baigi švaka būšana.

ir pabiru kultūra no alus brūžiem un spēļu zālēm, notriec vēl budžeta naudu