1991. gadam Latvijas vēsturē un sociālajā atmiņā piemīt ne vien vēsturiska pagrieziena punkta nozīme, bet arī sevišķa emocionāla nokrāsa. 1991. gada janvāra barikādes līdzās akcijai Baltijas ceļš uzskatāmas par otru nozīmīgāko nevardarbīgās pretošanās akciju visā neatkarības atgūšanas periodā. Tā bija politiskās krīzes situācija, kad neatkarības pretinieki centās atjaunot jau zaudēto padomju varu. Barikādes bija nevardarbīgās pretošanās izpausme, masveidīga gatavība aizsargāties bez ieročiem.
Barikāžu laiks Latvijas tautai apliecināja, ka pilnīgas neatkarības atjaunošana ir vienīgais tai ejamais ceļš. Latvijas valstiskuma atjaunošanā izšķirošais – 1991. gads iesākās ar Barikāžu laiku no 13. līdz 27. janvārim, kam sekoja augusta puča trauksmainās dienas līdz Konstitucionālā likuma Par Latvijas Republikas valstisko statusu 1991. gada 21. augustā pieņemšana nesa Baltijas tautām sen gaidīto valstiskuma atjaunošanu de facto.
Izstādē izmantoti LNA vēsturiskie materiāli un autoru: P. Eglīša, J. Lāča, U. Pāžes, V. Mihailovska, J. Tihonova, L. Martinsona, A. Tenasa un A. Elkšņa fotoattēli. Video sižetā skatāma bijušās Rīgas Sv. Pētera baznīcas direktores M. Ozoliņas uzruna.
Kontekstā atspoguļoti Barikāžu laika notikumi Lietuvā un Igaunijā. Izstādē skatāmas fotogrāfijas arī no Igaunijas Nacionālā arhīva un Lietuvas Centrālā valsts arhīva fondiem.