Izstāde kā spēle vai prāta mežģis, kas liek citkārt pasīvajām apmeklētājam aktīvi līdzdarboties, domāt un risināt iespējamos
izmeklēšanas gaitas pavedienus, radot iespēju izstādes apmeklētājam pašam piedalīties slavenā noziedznieka pakaļdzīšanās trillerī.
Jānis Žāklis savu vārdu pasaules kriminālistikas vēsturē viltojis vairākkārt, tā sevi padarot par vienu no visgrūtāk notveramajiem noziedzniekiem – pat pēc vairākām nāvēm un visbeidzot galīgās pazušanas bez pēdām līdz ar Pirmo Pasaules karu. Nenotveramais latviešu anarhists 20. gadsimta sākuma politiskajā juceklī atrada veidu, kā noturēt revolūcijas ideju verdošu un bīstamu ikvienam, kas stājās tās ceļā. Atjautīgi mainot identitātes, nodarbošanos un dzīvesvietas Krievijas impērijā, Eiropā un pasaulē, Žāklis, kura patiesā identitāte teju pēc simt gadu ilga klusuma atklāta Filipa Rufa 2013. gadā izdotajā grāmatā Pa stāvu liesmu debesīs, prata uzrasties vietās, kur viņu vismazāk gaida, un pazust pirms tiesu medicīnas ekspertīze ar baltu krītu apvelk nogalināto policistu un anarhistu līķus.
Ja kriminālistikas pasauli salīdzinātu ar Holivudu, tad Talsos augušais jaunietis, būtu viena no spožākajām zvaigznēm noziedzīgās pasaules slavas alejā. Taču šai zvaigznei līdz pat 21. gadsimta sākumam nebija pat sava nosaukuma. Jāņa Žākļa patiesā identitāte palika neatklāta kā Krievijas impērijas slepenpolicijai, tā arī Skotlendjardam ar tobrīd Lielbritānijas Iekšlietu ministru Vinstonu Čērčilu priekšgalā.