gadā iznākusī anatomijas grāmata De humani corporis fabrica radīja apvērsumu līdz tam valdošajos uzskatos par cilvēka ķermeņa uzbūvi. Vezālijs grāmatā atspoguļo “dzīvo” anatomiju, kas iziet ārpus sastingušā robežām, par to varēs pārliecināties katrs izstādes apmeklētājs, jo apskatei izlikts Andreasa Vezālija grāmatas De humani corporis fabrica otrais, papildinātais 1555. gada izdevums un šīs grāmatas interaktīvā versija, kas ļaus vismaz virtuāli pārlapot unikālo izdevumu. Tāpat būs aplūkojami anatomiskie preparāti no Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzeja. Savukārt, mūsdienu interpretāciju par cilvēka ķermeni kā fabriku atspoguļos 10 pašmāju autoru darbi, kas tapuši sadarbībā ar Beļģijas Karalistes vēstniecību Latvijā un žurnāla Kuš! komiksiem. Interpretācija par cilvēka ķermeni kā fabriku ir pārstāvēta arī starptautiski, jo izstādē apskatāms vācu mākslinieka Henning M. Lederer animācijas video, kas veidots pēc vācu ārsta un mākslinieka Fritz Kahn 1926. gadā radītā slavenā darba “Cilvēks kā industriāla pils”. Ir arī noslēdzies Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja un Latvijas Mākslas Akadēmijas kopprojekts “Simbioze: anatomija un māksla”.
Anatoms. Cilvēka ķermeņa fabrika
Izstāde sastāv no divām savstarpēji cieši saistītām daļām, kur pirmajā apskatāma mūsdienu mākslinieku, bet otrajā anatoma Andreasa Vezālija interpretācija par “cilvēka ķermeņa fabriku”. Šogad aprit 500 gadi, kopš Briselē dzimis izcilais ārsts – zinātniskās anatomijas pamatlicējs Andreass Vezālijs, kura 1543.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.