gadā, gan par Rīgu un rīdziniekiem pirms un pēc liktenīgajiem 1812. gada jūlija notikumiem. 2012. gadā aprit 200 gadi kopš Napoleona karagājiena uz Krievijas impēriju, kuras sastāvā tolaik bija iekļauta arī Latvijas teritorija. 1812. gada karadarbība Rīgu tieši neskāra, bet pilsētai bija stratēģiska nozīme kā nozīmīgai ostai, caur kuru Krievija ne tikai uzturēja tirdznieciskos sakarus, bet kara laikā varēja nodrošināt sabiedroto karaspēka atbalstu un kara materiālu piegādi karaspēkam. Tomēr 1812. gada kara notikumi Rīgā attīstījās dramatiski. Sagatavojot Rīgas cietoksni iespējamajam uzbrukumam, drošības apsvērumu dēļ, nodedzināja daļu tās priekšpilsētu. Rīgas priekšpilsētu dedzināšana sākās 11. jūlija vakarā. Tas radīja milzīgus materiālus zaudējumus. Liesmās gāja bojā 782 celtnes, savu iedzīvi zaudēja 6882 cilvēki jeb 23,51% no Rīgas iedzīvotājiem. Ugunsgrēks izraisīja vispārēju sabiedrības nosodījumu un radīja šķitumu, ka tas bija veltīgs, jo tiešu uzbrukumu pilsētai nebija. Laika gaitā šie notikumi apauga ar leģendām. Tomēr šie notikumi iezīmēja arī vienu no būtiskākajām pārmaiņām toreizējo Rīgas priekšpilsētu attīstībā, liekot tām „atdzimt no pelniem”. Nodedzināto priekšpilsētu teritorijas atjaunošana sākās jaunieceltā ģenerālgubernatora marķīza Filipo Pauluči vadībā. Šie darbi lika pamatus Rīgas priekšpilsētu mūsdienīgam plānojumam ar platām ielām un regulāriem kvartāliem. Līdz 1815. gadam priekšpilsētās uzbūvēja 586 jaunas ēkas, veica galveno ielu bruģēšanu, apgaismojuma ierīkošanu, ēku numurēšanu. 1817. gadā esplanādes teritorijā atklāja parku, kurš izveidojās par pilsētas centrālo parku un ieguva galvenās līdzekļu ziedotājas Annas Ģertrūdes Vērmanes vārdu.Lai pieminētu uzvaru 1812. gada karā, Krievijas impērijā tika celti pieminekļi, kaltas medaļas un veidotas piemiņas zīmes. Rīgā tika uzstādīta Uzvaras kolonna, Aleksandra vārti, piemineklis Mihailam Barklajam de Tolli. Izstādē apskatāms Filipo Pauluči piemiņas obeliska oriģināls (atklāts 1851. gadā), kas tagad glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā.
Atdzimt no pelniem. Rīga 1812. gada karā
Izstādē būs eksponēti unikāli muzeja krājuma materiāli, kas stāsta par 1812. gada notikumiem Rīgā – Rīgas priekšpilsētu nodedzināšanu un to atdzimšanu jaunā, mūsdienīgā veidolā. Izstādē eksponētās gleznas, litogrāfijas, medaļas, lietišķās mākslas priekšmeti, dokumenti, kartes, Rīgas plāni, ieroči, apģērbi, formastērpu detaļas, sniedz daudzpusīgu priekšstatu gan par personībām, kuru darbība būtiski ietekmēja notikumus Rīgā 1812.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.