Bērnu Dzejas diena Kad dzejoļi badās

Par to, kas tad īsti notiks bērnu Dzejas dienā „KAD DZEJOĻI BADĀS”, stāsta dzejniece Inese Zandere: „Pusmuiža Tadenavā bija viena no Pliekšānu ģimenes pieturām garajā mūža ceļojumā, kas sākās Zemgalē un aizveda viņpus Daugavai, uz Latgali, bet iezīmīga tā ir tieši ar nākamā dzejnieka piedzimšanu. Tadenavā jau viņš nepaspēja neko citu, kā vien piedzimt, būt maziņš un sajust lielo pasauli – bet tas, protams, ir ļoti daudz. Tadenava ir tāda skaista un mazliet vientulīga. Vieta ar sajūtu dziļumu – apkārt Sēlijas meži un klusums, brīnišķīga vieta bērnībai.Pašlaik Tadenavai ir pienācis jaunu ideju un jaunu cerību laiks, kurā arī dzejnieki var muzejam palīdzēt – tajā tagadnības kustināšanā, kas padara muzejus dzīvus. Ja jau Rainis tur bijis mazs bērniņš, te ir īstā vieta bērnu dzejai – un arī Rainis pats bērniem uzrakstījis tik daudz! Man gribētos, lai šis Raiņa bērnības muzejs iezīmētos Latvijas kartē kā vieta, par kuru visi zina – te notiek īpaša Dzejas diena bērniem. Lai uz to brauktu ne tikai tuvākās apkārtnes skolas, bet lai tas kļūtu par labu iemeslu arī tālākiem rudens ceļojumiem.Katru gadu Tadenavas bērnu Dzejas dienā piedalās ne tikai dzejnieki un atdzejotāji, bet arī dzejas labākie draugi – mākslinieki, it īpaši bērnu grāmatu ilustratori, mūziķi, aktieri. Sadalot radošos spēkus, tiek veidotas atsevišķas grupas un darbnīcas – lai bērniem tikšanās un klātbūtnes sajūtas būtu tuvākas un tiešākas.Šogad esam izvēlējušies šim notikumam nosaukumu „Kad dzejoļi badās” – par godu gan ragainajam Bikibukam, gan Guntara Godiņa atdzejotajai neparastajai somu dzejnieces Heli Lāksonenas grāmatai „Kad gos smei”, kas ieguva Literatūras gada balvu un ir iekļauta arī jaunajā Bērnu un jauniešu žūrijas grāmatu sarakstā. Tas ir īsts valodas piedzīvojums!”