Šajā simfonijā ir slāņu slāņi – gan Gļinkas un Mālera atbalsis, gan paša Šostakoviča agrāku gadu simfoniju atskaņas. Citāti mūzikai piešķir papildu dimensiju, un šo lieldarbu gan atskaņotāji, gan klausītāji var lobīt kā tādu bezgalīgi lielu sīpolu.Prieks par pianista Reiņa Zariņa atgriešanos Cēsu festivālā – šoreiz dzirdēsim viņu kā solistu Vitolda Ļutoslavska (1913–1994) Klavierkoncertā (1988). Ģeniālo poļu komponistu Ļutoslavski šogad atceramies 100. dzimšanas dienā. Ar nevainojamu stāju apveltītais gara aristokrāts Ļutoslavskis auga muzikālā ģimenē. Kompozīcijas studijas pie Rimska–Korsakova audzēkņa Vitolda Mališevska deva stingrus tehniskos pamatus, divi Varšavas Universitātes Matemātikas fakultātē pavadītie gadi stiprināja domas asumu, savukārt pianista un diriģenta izglītība ļāva uz mūzikas radīšanu palūkoties ar interpreta aci. Ļutoslavskis izveidoja pats savu īpašu mūzikas radīšanas sistēmu, kuras noslēpumi joprojām nav atminēti, – viņa mūzika ir neiedomājami skaista, daudzkrāsaina un piepildīta. Klavierkoncerts komponēts pēc Zalcburgas festivāla pasūtinājuma un veltīts vienam no mūslaiku ievērojamākajiem pianistiem – Ļutoslavska tautietim Kristianam Cimermanam.Visubeidzot pats intriģējošākais vārds – Marks Andrē Dalbavī (1961). Tas ir franču pusmūža komponists, studējis pie Tristana Miraja un Pjēra Bulēza, darbojies Parīzes skaņas izpētes institūtā IRCAM un jau 80. gadu vidū ieguvis pasaules slavu. Dalbavī ir Parīzes konservatorijas instrumentācijas pasniedzējs, Parīzes orķestra vairākkārtējs rezidējošais komponists, vairāku prestižu balvu ieguvējs. Color (2001) ir viņa populārākais un iecienītākais darbs – pilns pārsteigumu, nedzirdētu skaņukrāsu, dinamisku kontrastu, faktūras maiņu. Sekot Dalbavī domai ir brīnum aizraujoši, un viņa domāšanas valdzinājums ir tiešām liels.Piedalās: Reinis Zariņš (klavieres), Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Programmā: M. A. Dalbavī, V. Ļutoslavskis, D. Šostakovičs. Biļetes Biļešu paradīzes tirdzniecības vietās un www.bilesuparadize.lv
Cēsis 2013. Simfoniskais gala koncerts ar Andri Pogu un Reini Zariņu
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris kopā ar Parīzē un Bostonā strādājošo latviešu maestro Andri Pogu piedāvā emocionāli un saturiski intensīvu programmu. Nu jau par klasisku vērtību var saukt Dmitrija Šostakoviča (1906–1975) pēdējo simfoniju, kas sacerēta 1971. gadā. Tajā autors zīmējis cilvēka mūža svarīgākos posmus, turklāt izmantojis citātus, piemēram, simfonijas pirmo daļu rotā populārais fragments no Rosīni operas “Vilhelms Tells” uvertīras, savukārt simfonijas finālu, ārkārtīgi smalki izjustu Adagio ar netveramu izskaņu, iekrāso Riharda Vāgnera “Dievu mijkrēšļa” motīvs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.