1896. gadā sarīkotā Latviešu etnogrāfiskā izstāde kļuva par pirmo plašāko pasākumu, kurā populārzinātniskā veidā tika piedāvāts latviešu skatījums uz vēsturi un tagadni. Latviešu nacionālās kustības tapšanas laikā 19. gs. otrajā pusē vēsture bija kļuvusi par vienu no latviešu sabiedrību apvienojošajām vērtībām. Svarīga tās sastāvdaļa bija romantizēts stāsts par senajiem latviešu brīvības laikiem, latviešu “paverdzināšanu” pēc vācu krustnešu ierašanās un sekojošajiem “verdzības gadsimtiem”, un jaunajiem brīvības laikiem pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gs. sākumā. Verdzības gadsimtu izcelšana priekšplānā kļuva par svarīgu latviešu vēstures redzējuma daļu un vēl mūsdienās ir atstājusi iespaidu uz to, kā izprotam Latvijas viduslaiku un jauno laiku vēsturi.
Ņemot vērā, ka latviešu nācija 19. gadsimtā piedzīvoja sarežģītu sociāli-ekonomisku, politisku un intelektuālu transformāciju, radās arī dažādas, atšķirīgas vēstures izpratnes un interpretācijas. Kāds šajos apstākļos bija plašāk pieņemto priekšstatu (tai skaitā minētā 700 verdzības gadu mīta) liktenis? Kā tapis 700 verdzības gadu mīts? Vai tas vispār ir mīts vai varbūt pagātnes realitāte? Kāpēc stāsts par verdzības gadsimtiem bijis ilgstoši noturīgs un kā ietekmējis Latvijas sabiedrību līdz mūsdienām? Vai Latvijas vēsturi vēl joprojām rakstām kā ciešanu vēsturi vai varam citādāk? Atbildes centīsimies rast sarunā ar vēsturnieku Dr. hist. Kasparu Kļaviņu.
Ieeja pasākumā bez maksas
Valters Korālis