Latviešu folklorai, mūzikai un dziedāšanai veltītās nodaļas 1896. gada Latviešu etnogrāfiskajā izstādē bija vienas no spilgtākajām. Šo tēmu ilustrēšanai iestudēja teatralizētus latviešu tradīciju uzvedumus, eksponēja tautasdziesmu, pasaku, mīklu un teiku izdevumus, ievērojamāko folkloras krājēju ģīmetnes, kā arī ekspedīcijās dažādos Latvijas novados iegūtos tautas mūzikas instrumentus. Daudzi no tiem mūsdienās ir unikāla Latvijas muzeju kolekciju daļa. To vidū ir arī Liepājas apriņķa Durbes pagastā iegūtā kokle ar virsmā iegrieztu gadskaitli 1710 un dažādām citām interesantām zīmēm, kuras skolotājs, literāts, kartogrāfs un Rīgas Latviešu biedrības muzeja pārzinis Matīss Siliņš uzskatīja par senlatviešu alfabēta zīmēm.
LU profesors Valdis Muktupāvels piedāvā ar svaigu skatu palūkoties uz lietām, par kurām šķiet, ka visu jau sen zinām. Ņemot par pamatu mūzikas instrumentu sarakstu, kas publicēts 1896. gada Latviešu etnogrāfiskās izstādes katalogā, uzmanība tiks pievērsta atsevišķiem tajā minētiem instrumentiem – sietiņam, kāta grabekļiem, spēlei, koklēm, somas stabulēm, vargām.
Ieejas maksa – muzeja biļete