Labām lietām ir raksturs. Katrs priekšmets, ražots simtiem tūkstošos kopiju, tomēr nes sevī lietojuma pēdas, iezīmēdams lietotāja vai valkātāja vēsturi. Kādam piederošu mantu uzmanīga apskate agri vai vēlu liek iztēloties un apcerēt šo lietu īpašnieku. Mans sākotnējais nodoms bija izveidot cilvēka portretu no viņam piederošiem priekšmetiem, taču aiz acīmredzamā pakāpeniski atklājās dziļāka aina ar dažādām sociālajām āderēm un dzirkstelēm. Studio Kapsēde nav tikai personiskās mantas, ir arī dabasmācības palīglīdzekļu attēli no Kapsēdes pamatskolas. Un vēl ir vaļsirdīgo žāvēto zivju sērija. Kāds ir noķēris zivi, nokūpinājis turpat aiz mājas, un tagad to ceļmalā pārdod. Es zivi nopērku, pārvedu mājās un nolieku uz vaskadrānas. Zivs smaržo, es to nofotografēju un apēdu. Tas ir mans cieņas apliecinājums, iespējams, labākajam ātrās ēdināšanas produktam un pagāniskajām virtuves baudām, kas laimīgā kārtā joprojām kaut kur pastāv.Kad Studio Kapsēde 2013. gada februārī viesojās Rīgas Porcelāna muzejā, radās virkne porcelāna figūriņu kompozīciju. Taču šie salikumi ne vienmēr uzticīgi seko priekšmetos sākotnēji iekodētajai jēgai. Studio Kapsēde aizsākās Kapsēdē, bet nav piesieta vienai noteiktai vietai. Man tā nozīmē ziņkārīgu prātu un darbības neapstāšanos. Jaunas virziena norādes ir laipni gaidītas!
Henriks Dunkers. Studio Kapsēde
Esmu nometies ceļos un pieslīpēju kompozīciju. A. puķuvāze stāv uz dīvāngaldiņa. Knapi pietiek gaismas. Gara ekspozīcija, un šīsdienas pēdējā bilde ir gatava. Nākamajā rītā, kad modīšos, fotografēšu jau kāda cita cilvēka personiskās mantas. Atrodos Kapsēdē, mazā ciematā netālu no Liepājas. Man sāp ceļgali.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.