Bailes no nezināmā, bailes no tumsas, bailes no nāves kopš cilvēces pirmsākumiem ir bijis gan kā galvenais virzītājspēks, gan klupšanas akmens.
Arī analogā fotogrāfija un kino medijs, kurus izmanto māksliniece, sevī ietver šīs pašas bailes – bailes pazaudēt un aizmirst reiz notikušo vai reiz dzīvojošo. Tā ir tieksme padarīt pasauli nemirstīgu, tieksme iesaldēt laiku mūžības kapsulā, kas caur kameras lēcu atstāj mirkļa nospiedumu uz gaismas jūtīgās filmas virsmas.
Izstādē skatāma vairāku projektoru un fotoķīmisku attēlu instalācija, kuru mehāniskā daba mijiedarbībā ar telpas arhitektūru rada viegli trauksmainu sajūtu. Ekspozīcija sniedz iespēju apmeklētājiem iepazīties ar fotoķīmisko kino filmu kā kinētisku objektu, kas kopā ar vairākiem citiem analogajiem projektoriem izgaismo muzeja zāli citā gaismā.