Darbu sērijā Dzīvo atmiņu jūra māksliniece Ieva Epnere, reaģējot uz sabiedrības attīstības procesiem postpadomju Latvijā, pēta, kā darbojas cilvēka individuālā atmiņa, un kāda ir tās nozīme kolektīvās atmiņas konstruēšanā. Darbos autore iedziļinājusies, kā reiz piedzīvotais, bet nevēlamais tiek atgrūsts no cilvēka apziņas, un kā cilvēks, kurš audzis un lielāko mūža daļu dzīvojis un strādājis vienā režīmā, spēj vai nespēj sadzīvot ar jauno situāciju un iekļauties tajā.
Par temata teritoriālo un saturisko ietvaru izvēlēta Latvijas Rietumu robeža – visos laikos simboliski un politiski uzlādēta josla gar Baltijas jūras krastu, kas reiz bijusi vienas varas galējā Rietumu robeža, bet šobrīd ir citas zonas Austrumi. Izstāde Dzīvo atmiņu jūra pirmoreiz bija apskatāma Ņujorkas mākslas telpā Art in General 2016. gadā, bet tā paša gada izskaņā arī kim? laikmetīgās mākslas centrā. Izstāde nominēta Purvīša balvai 2019.
Kristapa Epnera Vingrinājumi pirmoreiz izstādīti 2016. gadā personālizstādē Rīgas peldošajā mākslas centrā Noass, bet šogad darbi bija skatāmi Purvīša balvas 2017 finālistu grupas izstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. “Vingrinājumos laiks palēninās, vietām sastingst. Tas atklājas vingrotāja ķermenim dienu no dienas atkārtojot viens un tās pašas darbības. Vingrošanas zāle ir viņu templis - disciplīnas un bezgalīgo mēģinājumu mērķis ir maksimāli tīri izpildīta figūra. Cikliskās darbības tiecas sasniegt iespējami taisnu līniju,” teikts izstādes aprakstā.
Izstādes apmeklējums – bezmaksas.