Mūsdienās Jūrmala ir valstspilsēta ar 26 apkaimēm, kuras pamatu veido trīs bijušās patstāvīgās pilsētas. Visilgāk savu statusu un neatkarību saglabāja Sloka –81 gadu (1878–1959), Ķemeri –31 gadu (1928–1959), bet Rīgas Jūrmalas pilsētai, kuru nodibināja 1920.gadā, bija lemts visīsākais neatkarības laiks - tikai 26 gadi. 1946. gadā Rīgas Jūrmalu pievienoja Rīgai kā septīto rajonu, bet 1949. gadā tam pievienoja Priedaines vasarnīcu rajonu.
1959. gada novembrī Latvijas PSR administratīvajā iedalījumā tika veiktas būtiskas izmaiņas. Tai skaitā 1959. gada 11. novembrī apstiprināts dekrēts par Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona, Rīgas rajona Slokas un Ķemeru pilsētu likvidēšanu, teritoriju apvienošanu un republikāniskās pakļautības pilsētas - Jūrmalas - izveidošanu.
Sagaidot Jūrmalas 65. gadadienu, Jūrmalas muzejs pievērsies laika posmam no 1944. gada līdz 20. gadsimta 60. gadu sākumam. Tas ir laiks, kas iezīmē Otrā pasaules kara beigas un īsu mirkli pirms un pēc Jūrmalas dibināšanas.
Īpaši izstādes tapšanai tika sagatavotas iedzīvotāju anketas, lai gūtu ieskatu tā laika dzīvē, kā arī aplūkotu atšķirības starp bijušajām pilsētām. Tās lūdzām aizpildīt jūrmalniekiem no dažādām apkaimēm, kuri paši bija piedzīvojuši vai dzirdējuši no ģimenes locekļiem par Jūrmalas pilsētas izveidi 1959. gadā.
Kopumā, aptaujājot 43 personas, apstiprinājās viedoklis, ka lielākā daļa iedzīvotāju kādu laiku nepamanīja, ka ir apvienoti. Daļa jūrmalnieku tomēr to bija izlasījuši laikrakstos, kāds cits uzzināja no vietējās pašvaldības, un ziņa aizgāja no mutes mutē, bet lielākā daļa ar pārmaiņām iepazinās tikai tad, kad mainījās skolu un citu iestāžu nosaukumi, kā arī ielas ar vienādiem nosaukumiem.
Savukārt jūrmalnieku uzskati par ieguvumiem un zaudējumiem un attieksme pret apvienošanu bija atšķirīga. Liela daļa aptaujāto atzinās, ka mājās un ģimenē par to (politiku) nerunāja un neapsprieda. Saprotams, ka daudzām ģimenēm svarīgākais bija darbs un ģimenes nodrošināšana. Vairums aptaujāto Jūrmalas pilsētas izveidošanu novērtēja pozitīvi, bet bija arī neapmierinātie – katram savi iemesli.
Izstādi papildina fotogrāfijas, pilsētu kartes, filmu fragmenti, iedzīvotāju atmiņas un aptauju anketās sniegtās ziņas, kā arī priekšmeti, kas raksturo pazīstamākos objektus Slokā, Ķemeros un Rīgas Jūrmalā.
Izstādē izmantots Jūrmalas muzeja krājums, Latvijas Nacionālā arhīva (turpmāk LNA) Latvijas Valsts arhīva un Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva materiāli un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.