Mazas privātas kolekcijas šodien ir kļuvušas par fondiem, muzejiem, mākslas centriem un zināšanu ieguves vietām. No privātas kaislības 20. gadsimta 90. gados mākslas kolekcionēšana ir izaugusi par neatkarīgu infrastruktūru, kas ik dienas gādā
par tūkstošiem Baltijas reģiona mākslas darbu saglabāšanu, aprakstīšanu, restaurāciju, pētīšanu, eksponēšanu un deponēšanu kā vietējos, tā ārvalstu mākslas muzejos un galerijās. Izstāde pievērš uzmanību kolekciju starptautiskajai dinamikai un to apjoma un institucionālās izaugsmes ambīcijām. Tā uzdod arī jautājumu: kāda ir mākslas kolekcionēšanas nākotne?
Mākslas darbus un kolekcijas izstādei izraudzījās Tallinā dzīvojošā galeriste un mākslas konsultante Olga Temnikova: “Šajā izstādē es gāju vienkāršu ceļu un izvēlējos izcelt kolekcijas un kolekcionārus, neņemot vērā kolekciju lielumus, bet gan
to jaudu un potenciālu. Es vēlos savest kopā aizrautīgus cilvēkus.
Mēs pārsvarā rādām jaunieguvumus kā aktuālā kolekcionēšanas procesa raksturotājus. Tāpat pievēršam uzmanību pārrobežu patērētājiem un māksliniekiem, kas pārstāvēti vairākās kolekcijās.
Būdama galeriste un pieredzējusi Baltijas jūras reģiona mākslas pārstāve, es nemitīgi analizēju vietējās mākslas ainas īpatnības – to pozitīvās un negatīvās puses. Es sapņoju par sociālo kontaktu uzlabošanu, kultūras un mākslas bāzes
veidošanu Baltijas lepnumam – kopējai identitātei un sākumpunktam, kas ir kritiski svarīgs pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos.”