Izstāde ir tapusi, pateicoties laimīgai nejaušībai – Aleksandras Beļcovas sekretērā Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja darbinieki atrada nezināmas skices, ko māksliniece radījusi, iespaidojoties no redzētā Rīgas geto. Šīs unikālās vēstures liecības tika atrastas ilgus gadus pēc tam, kad Aleksandras Beļcovas meita Tatjana Suta novēlēja savu vecāku dzīvokli Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam. Beidzot mums ir ilgi gaidīta iespēja apskatīt Beļcovas mazāk zināmo kara laikā tapušo mākslas mantojumu, kas atrodas LNMM un privātās kolekcijās.
1941. gada rudenī Rīgas geto nokļuva vairāki Beļcovas paziņas, viņu skaitā mākslinieces agrākais mūzikas pasniedzējs. Beļcova nesa viņam uz geto pārtikas paciņas. Tur viņa sastapa arī paziņu ar diviem maziem bērniem, jaunu sievieti vārdā Anna. Par to, ka Beļcovu dziļi satrieca geto ieslodzīto traģiskais liktenis, liecina daudzie zīmējumi, nepabeigtās skices, uzmetumi, kur dažādās variācijās atkārtojas viena un tā pati kompozīcija – raudoša sieviete ar bērniem. Caurskatot šos atkārtojumus, tuvu piecdesmit, neviļus rodas sajūta, ka to radīšana Beļcovai kļuvusi par apsēstību, mēģinājumu pārvarēt holokausta šausmu izraisītās ciešanas.
Rīgas geto Aleksandras Beļcovas skicēs tapusi Žaņa Lipkes memoriāla un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sadarbībā. Izstādes māksliniece ir Anna Heinrihsone. Tā būs pastāvīgi pieejama plašai apskatei, sākot ar 21. novembri, bet līdz tam – izrādes Persiešu valodas stundas skatītājiem.